Uncategorized

Kad “piedzimst” tētis? Kas ir tēva instinkts un kā tas mostas?0

Raksta autore: Iveta Odiņa

Ļoti bieži runā par to, ka dzemdībās/radībās „piedzimst” māte, bet kurā mirklī „piedzimst” tētis? Vai līdzīgi mātes instinktam pastāv arī tēva instinkts? Vai ir kādas pazīmes, pēc kurām uzreiz var noteikt, ka vīrietis būs labs tēvs saviem bērniem?

Konsultē ģimenes psiholoģijas centra LĪNA ģimenes psihoterapeite Ilze Mizāne-Novikova (vada nodarbības grūtniecēm un partneriem par komunikāciju ar mazuli grūtniecības laikā, kā arī grūtnieču psiholoģiskā atbalsta grupas).

Zinātnieku viedokļi par tēva instinktu atšķiras

Vieni uzskata, ka tēva instinkta pamošanos sekmē hormons oksitocīns un tas maksimālo līmeni sasniedz, kad vīrietis ir 35-40 gadus vecs. Citi zinātnieki apgalvo, ka tādā nozīmē kā mātes instinkts, par tēva instinktu vispār nevar runāt. Veikts eksperiments – bērnu fotogrāfijas rādītas tēviem un mātēm. Konstatēts, ka aktivitāte novērota dažādos smadzeņu apvidos. Sievietēm aktivitāte novērota daļā, kas atbild par instinktiem, bet vīriešiem – emocionālajā zonā. Ja tēvs ar bērnu nesatiekas ikdienā, emocionālā saikne vājinās un līdz ar to vājinās arī tēva instinkts.

Plaši izplatīts uzskats, ka vīriešiem raksturīgs dzimuminstinkts, bet tēva instinkts ir sociāla, nevis bioloģiska parādība. Tas atkarīgs no audzināšanas, no attieksmes pret bērniem vecāku ģimenē. Pareizāk to būtu saukt nevis par instinktu, bet par tēva jūtām, tēva mīlestību un tās var parādīties uzreiz, laika gaitā vai nekad.

Kā pamodināt tēva jūtas, tēva mīlestību

Laiks, kad vīrietis „dzimst” par tēvu, ir garāks nekā mirklis, kad piedzimst mazulis. Dzirdēti gadījumi, ka pa īstam sevi par tēvu vīrietis apzinājies tikai tad, kad bērns kļuvis par „saprātīgu būtni” – tas ir, kad ar viņu var sarunāties. Jā, tas ir ilgstošs process un to ietekmē vairāki faktori. Taču savā ziņā var teikt, ka tēva jūtām var palīdzēt pamosties.

Pamata aizmetņi „būšanai par tēvu” un faktoriem, kas ietekmēs vīrieša kā tēva kompetenci, to, kāds viņš varētu būt tēvs, sakņojas jau vīrieša bērnībā, viņa dzimtas vēsturē un attiecību musturos. Tādi ir katra cilvēka mantojumā no senčiem. Bērnībā bērni neapzināti pārmanto vecāku attiecību modeli un to, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, jo vecāki ir visnozīmīgākie skolotāji. Turklāt jāņem vērā, ka bērni mācās nevis no vārdiem, bet no darbiem un reāliem piemēriem.

Bieži ir dzirdēts, ka bērnībā bērni saka – “es nekad nedarīšu, kā darīja mans tētis vai mamma”, bet, pieaugot dara tieši tāpat, kā darīja viņa kāds no vecākiem, jo audzināšanas stilu bērni pārmanto neapzināti. Protams, ka audzināšanas stilu var mainīt, jo mūsdienās ir dažādas iespējas, gan apmeklēt psihoterapiju, gan dažādus izglītojošus kursus, kā kļūt par labākiem vecākiem saviem bērniem.

Vēl viens dzīves posms, kad vīrietis neapzināti gatavojas “piedzimt” par tēvu, ir laiks, kad pāris sāk gatavoties ģimenes pieaugumam, plānot mazuli. Tad sieviete un vīrietis pārrunā vai pārdomā pie sevis, kāds es varētu būt kā tētis, mamma? Šajā laikā bieži atceras savu bērnības pieredzi, kā es jutos, kad biju mazs, vai mani apmierināja manas ģimenes attiecības. Kādu es vēlētos redzēt savu ģimeni? Kā es vēlētos veidot savu ģimeni? Kādu es vēlētos redzēt savu bērniņu? Šis laiks pirms bērniņa fiziskās ieņemšanas, ir laiks, kad vecāki garīgi/enerģētiski aicina pie sevis mazuli un „atveras” vecāku lomām.

Daba ir devusi deviņus mēnešus bērniņa izaugšanai mammas vēderā, un šis laiks tiek iedots, lai abi vecāki varētu emocionāli un garīgi augt par mammu un tēti. Ir dzirdēts, ka vīrieši izjūt dažus no sievietes grūtniecības simptomiem – viņi pieņemas svarā, viņiem ir slikta dūša un sajūtas, kas līdzinās kontrakcijām. Citi vīrieši izjūt pirms un pēcdzemdību depresiju. Tas norāda uz to, cik ļoti vīrietis izjūt pārmaiņu periodu un līdzīgi kā sieviete gatavojas jaunajai dzīves lomai „būt par tēti”.

Zinātniskie pētījumi norāda uz to, ka hormoni – oksitocīns un vazopresīns, kas veicina tēva pieķeršanos un piesaisti bērnam, visaugstākajā līmenī ir tiem tēviem, kas piedalījušies dzemdībās, kad viņi tur savu mazuli rokās un rūpējas par jaundzimušo vai ir tuvumā sievietei, kas baro mazuli ar krūti. Līdz ar to var teikt, ka vīrietis piedzimst par tēvu dzemdībās.

Saistītie raksti

Vīrieša “piedzimšanu” par tēvu dzemdībās var veicināt viņa aktīva iesaistīšanās grūtniecības periodā (kopīga iešana uz ultrasonogrāfiju, daktera vizītes, vecmātes vizītes, dūlas vizītes, kursu apmeklēšana), iedrošināšana, lai vīrietis jau grūtniecības laikā runā ar mazuli grūtnieces vēderā. Zinātniski ir pierādīts, ka mazuļi pēc piedzimšanas spēj atšķirt sava tēva balsi no citu vīriešu balsīm, ja grūtniecības laikā tēvs ir runājis ar viņu.

Tomēr ne visi vīrieši “piedzimst” par tēvu dzemdībās un šī piedzimšana var notikt vēlāk. To var kavēt grūtas dzemdības, veselības problēmas, sievietes neapzināta atgrūšana no mazuļa. Turklāt par tēti piedzimst ar katru bērnu un ar katru bērnu tētis “piedzimst” citādāk un ir savādāks/atšķirīgs tētis.

 

LA.lv