Pēters Putniņš
Pēters Putniņš
Foto: Timurs Subhankulovs

Pēters Putniņš: Kritiens atpakaļ var būt smagāks nekā 2008. gadā 5

Autors: Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Laiks FKTK vadībā ir bijusi iespēja iepazīt gan Latvijas, gan eirozonas finanšu sektoru daudz tuvāk, var sacīt – ikdienā vērtēt aci pret aci. Acīmredzot tādēļ šoruden man bieži vaicā – kas tā par pasaules finanšu krīzi, kas gaidāma? Kā tā skars mūs?

Kļūdas banku biznesā pamatā ir novērstas

CITI ŠOBRĪD LASA

Eirozonā pēc iepriekšējās krīzes ir daudz piestrādāts komercbanku regulējuma jomā, bankas ir labi kapitalizētas un kļūdas to biznesa pieejā, kas izraisīja iepriekšējo globālo krīzi, pamatā ir novērstas.

Tagad iemesls krīzei nav meklējams bankās. Tāpat pēdējos gados finanšu iestādēm uzliktie daudz stingrākie groži, lai novērstu finanšu noziegumus, ir būtiski mainījuši banku biznesa pieeju. Latvijā tas noticis ļoti radikālā formā, iespējams, pasargājot mūsu bankas no lielo tirgu satricinājumiem turpmāk.

Bankas strauji atgriežas mājās – nacionālajos tirgos pie savām pamata funkcijām un bāzes pakalpojumiem. Mājās ir mazāk risku. Dažos gados notikusī skarbā pārmaiņu vadība Latvijas banku sektorā, atsakoties no riskantās biznesa daļas, ir bijusi kā rūgtas zāles, kas var dot imunitāti nākamās globālās krīzes burbuļos.

Baltijas finanšu reģions kopumā ir saņēmis labu mācību par nepietiekamu risku pārvaldīšanu iepriekš. Tāpēc nedomāju, ka nestabilitātes vēsmas nāks no mūsu reģiona bankām un vispār no bankām.

Vaļīgā naudas politika

Uztrauc cita lieta. Vaļīgā naudas politika, kuru katru dienu īsteno centrālās bankas ECB vadībā jeb faktiski naudas drukāšana, un ko mēs darīsim, kad šis vienīgais rīks nesniegs vēlamos rezultātus? It kā domāts bija labs darbs ekonomikas stimulēšanai, taču tagad redzam, ka šī nauda nav ienākusi kreditēšanā, ekonomikā un šim procesam ir vairākas negatīvas blaknes.

Kaut kur šī liekā naudas masa noguļas. Vislielākā masa šobrīd ieplūst akciju tirgū, tie indeksi, kas tagad redzami biržās, vairākkārt pārsniedz 2008. gada rekordus. Vai tiešām vērtspapīri maksā tik, cik tie tagad maksā? Tas ir zināmas aktīvu daļas burbulis.

Reklāma
Reklāma

Kritiens atpakaļ var būt smagāks nekā 2008. gadā. Turklāt naudas emisijas inerce ir ļoti jaudīga. Jau 2008./2009. gadā daļa ekonomistu brīdināja – jūs to nekad neapstādināsiet, jo eirozonas valstis tagad ar to rēķinās, savus budžetus veidojot. Jā, nebeidzama naudas emisija atvieglo budžeta situāciju, faktiski ECB uzpērk valstu parādus. Manuprāt, tas ir zelta likuma pārkāpums, kad centrālo banku “sakrusto” ar valsts kasi.

Iepriekšējā krīze nav beigusies

Pagaidām drukāšana turpinās, tātad rezultāta nav, un iepriekšējā krīze nav beigusies. Vai šajā ziņā ko mainīs nākamā ECB vadītāja Kristīna Lagarda, kura apstiprina, ka “izaugsme ir diezgan viduvēja, trausla un apdraudēta”. Viņasprāt, centrālās bankas ir īstenojušas dažādus pasākumus, lai novērstu finanšu krīzes pāraugšanu depresijā, taču tagad ir jāiesaistās amatpersonām, kas veido valdību politiku.

Var piekrist, jo, ja būtu labi, tad būtu pretēji – mēs varētu pelnīt no saviem depozītiem bankās. Vai centrālās bankas ir gatavas sterilizācijas procesam – izņemt šo lieko naudu? Bet ja nu tiešām šī nauda pēkšņi ieies ekonomikā, masveida kreditēšanā, kas tad būs ar inflāciju? Vai to varēsim savaldīt? Tie ir jautājumi, kurus uzdodu sev, lai vadītu savas finanses, un nevaru rast atbildi.

Drīzai burbuļa plīšanai ir pamats, precīzs iesākuma laiks un iemesls, kura dēļ šis process sāksies, protams, nav zināms. Manā ieskatā naudas drukāšana ir bīstams ceļš, kas būtiski apdraud mūsu visu nākotnes izredzes. Tā notur virs ūdens valdības, kuru politika jau vakardien bija bankrotējusi. Eirozonā ir valstis ar smagu parādu nastu, lielāku nekā iepriekš. Kas palīdzēs, kad tām būs nepieciešami aizdevēji?

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.