×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.0°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
19. maijs, 2018
Drukāt

Dagmāra Beitnere-Le Galla: Prezidentam ir par maz būt tikai labam cilvēkam (38)

Foto - Ieva Makare/LETAFoto - Ieva Makare/LETA

Dagmāra Beitnere-Le Galla, kultūrsocioloģe

Autore: Dagmāra Beitnere-Le Galla, kultūrsocioloģe

 

Modernā un demokrātiskā valstī vienmēr ir aktīva sabiedrības daļa, kura interesējas par politiskajiem procesiem un tāpēc skaidri apzinās, ka pirmajām personām valstī ir svarīga nozīme. Nozīmīga ir viņu pilsoniskā, politiskā un morālā stāja un spēja precīzi un skaidri paust savas domas publiski. Latvijā prezidenta uzrunas ir daļa no politiskā rituāla, tāpat kā daudzviet citās valstīs. Jebkura pirmās personas politiska uzruna ir vēstījums, kurā apstiprina izveidojušos kārtību, reizēm to atgādina, ja valstī rodas krīzes situācija. Mūsu valsts nav prezidentāla republika, mūsu politiskās varas stabilitāti veido svarīgs varas trīsstūris: Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents. Katra no šīm pirmajām personām atbilstoši tradīcijai un protokolam saka uzrunas sabiedrībai. Tās ir daļa ne tikai no politiskā rituāla, bet lielā mērā piedalās svarīgā procesā – klausoties uzrunas, sabiedrībā netieši tiek centrēta pašizpratnes un nepieciešamu vērtību orientieru veidošana. Tā ir runa, ar kuru politiķis var iegūt vai zaudēt klausītāju simpātijas un atbalstu.

Analītiskajā literatūrā ir uzsvērts, ka prezidentu uzrunās ir vārdu maģijas spēks, ko runātājs piešķir starp vārdiem un iespējamo darbību, tā ir līdzvērtīgā saskaņā starp politiķa iespaidu uz klausītājiem un viņa runas veidu. Politiķa uzruna ir balstīta pagātnē un vērsta uz nākotni, kurai ir jāiespaido sabiedrības izpratne un jārada enerģija sasniegt nospraustos mērķus. Veiksmīga prezidenta uzruna ir neredzama vārdu radīta brīvība, ko rada runātājs, lietojot universālus konceptus, vai arī pretēji – prezidenta nedrošība un vājas retorikas spējas ar vārdiem sēj nedrošības sajūtu klausītājos.

Lai arī neesam prezidentāla republika, taču 20. gadsimta spilgtākie prezidenti un viņu uzrunas ir kļuvušas par leģendām un izvirzījušas prasības sekot šiem standartiem. Pasaulē šos standartus nosprauda ASV prezidents Dž. F. Kenedijs. Viņa politiskā harisma kļuva par atdarināšanas piemēru. ASV prezidents R. Reigans tika dēvēts par lielu komunikatoru, izmantoja “es” formu, un panāca emocionālu tuvību ar klausītājiem. Viņš mācēja pārliecināšanas runā precīzi no “es” formas pāriet uz “mēs”, tā iegūstot auditorijas atzinību, jo klausītāji uztver vārdus un vēstījuma stilu nedalīti. Politiķiem ir svarīgi pārvaldīt retorikas mākslu, jo, pareizi lietojot “mēs” formu, tiek radīta kopības sajūta starp runātāju un klausītājiem. R. Reiganu atceras kā prezidentu, kurš iespaidoja amerikāņu pašapziņu.

Vai Latvijas prezidenti ir iespaidojuši mūsu pašapziņu? Vai esam tauta vai nācija? Jautājums, kuram meklēju atbildi starpkaru prezidentu runās. Visi publiskajās uzrunās lietoja tikai tautas jēdzienu. Nācijas jēdzienu lietoja Z. A. Meierovics sarunā ar lordu Dž. Belfūru 1918. gadā un saruna bija angļu valodā. Pašizpratne pazuda “tulkojumā”. Vairāk nekā pusgadsimtu nodzīvojām okupācijas varas uzrunās kā padomju tauta. Atjaunotās Latvijas prezidenti G. Ulmanis un V. Vīķe-Freiberga lietoja tuvāko un saprotamāko tautas jēdzienu. Līdz Satversmes preambulas apspriešana 2014. gadā mūs konfrontēja ar pašizpratnes pamatiem. Kas mēs esam – tauta vai nācija? Arī valstsnācijas jēdziens izklausījās tik bīstams, ka to tā arī neiekļāva preambulas tekstā.

Svarīgi iegaumēt, ka tauta, kura ir ieguvusi savu valsti, ir nācija.

Pašizpratni un pašapziņu palīdz veidot politiski ietekmīgā – valsts prezidenta personība. Stāja un attieksme, kad prezidente V. Vīķe-Freiberga stāvēja līdzās karaliskām personām, mūsu pašapziņai bija dziedinoša. Viņai nebija jāsaka, ka esam lieli un vareni, jo viņas tēls pateica mums vairāk nekā vārdi.

V. Zatlers kļuva par spilgtu prezidentu tieši savas prezidentūras beigās. Viņa viedoklis arī šodien ir svarīgs, jo izlēmīga rīcība viņu mirklī radīja par tautas prezidentu.

Pirms 2019. gadā Latvijā Saeimas deputāti vēlēs nākamo valsts prezidentu, mums ir jāmāk noformulēt, ko no valsts pirmās personas – valsts prezidenta – gaida sabiedrība.

Latvijai ir nepieciešams intelektuāli spēcīgs un pārliecinošs prezidents, kura stāja un zināšanas būtu mūsu visu ideāls. Ir par maz, lai būtu labs cilvēks. Prezidentam ir jābūt apveltītam ar spēju sarunāties ar lielu audienci, to vadīt un iespaidot.

Latvijai vajadzīgs prezidents, kurš spēj vienot diasporu un dzimteni, kurš spēj bez runu rakstītāju palīdzības teikt uzrunas, kuras dod sabiedrības vērtību un morālos orientierus. Svarīga ir ne tikai runa (teksts), bet arī politiskā līdera stāja un spēja raidīt vēstījumu.

Tāda personība mums ir. Tas ir Egils Levits, kurš ir 4. maija Neatkarības deklarācijas un Satversmes preambulas autors. Viņš ir valsts speciālists, un tieši tāds cilvēks var nostāties mūsu priekšā – intelektuāli spēcīga personība ar starptautisku pieredzi.

Pievienot komentāru

Komentāri (38)

  1. Pilnīgi piekrītu, ka tas ir Egils Levits, tikai daļai “tautiešīem” viņš nav vēlams, jo gudru prezidentu viņiem nevajag.

  2. E. Levitam šobrīd Latvijā nav līdzvērtīgu,taču tas nenozīmē,ka viņš jebkad varētu kļūt par valsts pirmo personu.Paskaidrošu: pārāk daudz ir ieviesies ietekmīgu politiķu un bagātnieku,kuri tad zaudētu savu ietekmi un pārmērīgo labklājību,kurā var atklāties pat šis tas krimināls.

  3. Prezidents visu ko sola to ari izpilda Latvias Valsts laba.

  4. Tikai ne Levitu!!!!

  5. Kad Tauta konsolidēsies un kļūs par NĀCIJU, tad arī pienāks Egila LEVITA l a i k s …

  6. Paga, paga, Dagmāras de Gallas k-dze!
    ” Latvijai ir nepieciešams intelektuāli spēcīgs un pārliecinošs prezidents” – sakāt, ka tas ir Levits,Lai kādu rakstu autors ir šis cilvēks, svarīgi, vai partijas ar viņu varēs manipulēt, kas būs prezidenta k-dze. Vai apvedīs ap stūri ?Cienu visus viedokļus, Es cerēju, ka kādreiz prezidents būs Imants Lancmanis, bet viņa prāts teica – nē. Meklēsim,kas ir uz vietas LR.

  7. Gribu zināt vai Latvija ir valsts vai republika?Man vārds republika griežās ausīs.

  8. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =========

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  9. Ja tautai tiks dota iespēja vēlēt prezidentu, tad Levitam 100% garantēta uzvara! Vairākums vēlas pēc iespējas ātrāk saplūst ar Geiropu, tikai deputātu mazākums var patraucēt.
    Georgs Andrejevs: Valsts turpina pretoties sabiedrības morālai atveseļošanai (LVportāls)

  10. Pēcpadomju kliķe kura uzurpējusi varu nevēlas spēcīgu prezidentu. Prezidenta vārda cienīgs bija tikai viens- V. Vīķe-Freiberga . Pārējie ir piederīgi jēdzienam, kas izveidojies šā brīža šā amata aizņēmēja laikā “prezidenta izstrādājumi”.

    • Nepiekrītu par to VVF spožumu un pārējo postu. Arī VVF bija trūkumi, kļūdas, pat pamatīgas lažas, piemēram, slavenās 9. maija svinības. Savukārt, piemēram, Zatlers izveidojās par labu prezidentu. Savas prezidentūras beigās viņš bija labāks par VVF viņas termiņa beigās, kad viņa bija kļuvusi niķaina, aroganta, iecirtīga un bieži ciniska. Nekad neaizmirsīšu, kā viņa pēc kāda pasākuma kādā ārzemju latviešu kopienā diezgan publiski sunīja pasākuma rīkotājus, jo kundzei, redz, likās, ka telpas šauras, cilvēku par daudz. Jā, telpas nebija izcilas, bija sanākuši daudzi, kas gribēja viņu redzēt, diemžēl viņas garā runa bija vairāk nekā garlaicīga un pilnīgi tukša. Vēl briesmīgāk bija tas, ka viņa – sieviete, kas it kā radīja emancipētas sievietes tēlu, neformālajā daļā jaunām meitenēm uzbāzās ar jautājumu “vai viņas gadījumā netaisās precēties ar ārzemniekiem, tā nu gan neesot labi un pareizi”. Tas bija vairāk nekā prasti un provinciāli! Un ne es viena, kurai “interesantas” atmiņas par pasākumiem ar VVF.

      • Protams, Jusu viedokli veido prasta baabas skaudiba.

        • visu, protams, mēri pēc sava deguna garuma ?

        • Zināt, nu, neesmu prasta bāba un skaudība man nepiemīt. Par ko gan skaust vecu sievieti, kura iedomājas sevi pārāku par Anglijas karalieni un attiecīgi savulaik izpildījusies. Jāsaka, šai pašā ārzemju latviešu kopienā pirms ne pārāk ilga laika viesojās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tā bija otrā Latvijas Republikas amatpersonas vizīte 20 gadu laikā šai valstī ar diezgan lielu latviešu kopienu. Ārlietu ministrs bija priecīgs (un to arī, ienākot telpā, teica skaļi), ka atnākuši tik daudzi, bija atvērts, draudzīgs, jokoja, neformālajā daļā bija korekts, bet ne stīvs. Absolūts pretstats savulaik mieles atstājušajai VVF vizītei. Līdz ar to, es tomēr gribētu par nākamo prezidentu cilvēku pusmūžā, ne kārtējo pensionāru. Un vietējo latvieti, jo pretējā gadījumā šai sarežģītajā demogrāfiskajā situācijā cilvēkos Latvijā nostiprinās pārliecība, ka tu vari kaut ko sasniegt tikai tad, ja esi bijis emigrējis. Kā emigrante es vēlētos tomēr redzēt nākamā prezidenta amatā cilvēku, kas visu savu darba mūžu veltījis Latvijai. Tas būtu spēcīgāks signāls palikušajiem palikt kā tūkstoš akcijas par to, ka esam vareni un diženi vai ka Latvija VAR.

          • Visu izsaka “kaa emigrante”… Seezu arzemes un visu labak zinu.

          • nu bet, tad jau tagad viss ir kārtībā, jūsuprāt piemērotāku par Vējoņa kungu pat sapņos neredzēt, īsts sava ciema zēns!

      • Kāpēc ” anonymous”?? Runā atklāti, ja tā ir tava pārliecība. Pretējā gadījumā /t.i. šinī/ tā ir tava tukša muldēšana un aprunāšana. kā ir? Vai baidies?

  11. Lai gan nācija skan lepni, Le-Gallas kundze, tomēr būtu labi, ja Valsts prezidents būtu latvietis. Jūsu favorīts arī nav slikts, nekā personīga, bet tomēr…

    • Vīru jāskata pēc darbiem, nevis cepures vai izcelsmes. Levits neskaitāmas reizes pierādījis, ka viņam sirdī ir Latvija un latvietība, un tieši tādam cilvēkam jābūt Latvijas prezidentam, neatkarīgi no tā, vai pēc izcelsmes viņš ir latvietis, ebrejs vai pat krievs.

      • Ko tad tādu konkrēti un kam viņš ir pierādījis? Tipisks gadījums – prot radīt iespaidu. Bāleliņiem tas ļoti patīk

  12. Piedodiet, bet Dagmāra laikam nav īsti nekad bijusi pasākumos, kur Levits saka runas. Nekā iedvesmojoša jau nu gan tur nav. Bieži tā ir pārliekun intelektuāla murgošana, svaidoties no tēmas uz tēmu, no Bībeles uz Talmudu un atpakaļ. Ja jums liekas, ka bēdīgi slavenajā preses konferencē pie Trampa Levits nebūtu palicis muļķos, jūs kļūdāties. Viņam arī nav dotumu no šādām situācijām iziet vai nu ar humoru, vai kādu joku.
    Levita gadījumā bail arī, ka viņš pārkāps prezidenta pilnvaras, var paust ar Saeimu, valdību un ārlietu ministriju nesaskaņotus izteikumus un visumā kļūt par Ulmani II, kas nerespektē to, ka Latvija ir parlamentāra, ne prezidentāla republika.

  13. intelektuals viņš, protams, ir! Bet kāpēc visulaiku bēguļojis?

    • Levita kungs būtu ideāls Latvijas prezidents.Mūsu valsti cienītu pasaule, bet mēs savu prezidentu. Man apnicis kaunēties par Bērziņu,Vējoni un nākamo iespējamo “spoku”

  14. Reiz sen senos laikos…Modernā un demokrātiskā valstī…., modernos laikos modernas pasaku stāstnieces vienmēr liek nācijai “stāvēt pie ratiem”,lai vērotu deputātu rēbes prezidenta ievēlēšanā?
    Uz kādu tādu nākotni levitieši taisās vest Latviju? Dziļāk Geiropā, kur iet vaļā izvirtības un muslimu vardarbība?

  15. tautoloģija – žonglēšana ar vienādas nozīmes vārdiem.

  16. No kurienes ņemsim? Atbildēt

    Demokrātijā par prezidentu teorētiski var kļūt jebkurš ierindas pilsonis, jo visi ir vienlīdzīgi. Mums trūkst hierarhijas. Kā Anglijā – šodien tur daudzi ļaudis priecājas par karaliskajām kāzām, un princis Harijs ir atzinis, ka viņa izredzētajai līgavai ir jāiztur milzīga publicitātes slodze. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka augsti stāvošās ģimenēs ir tradīcijas un pienākumi pret sabiedrību, kurus bērni apgūst jau no mazotnes. Vai mums Latvijā ir novadu valdnieki? Vai ir vecajie, viedie, virsaiši, tēvi u.tml. gudri un cienījami cilvēki no sabiedrībā pazīstamām dzimtām, no kuru vidus izraudzīties vienu Prezidenta amatam – visas valsts pārstāvēšanai? Viņiem jau tagad bija jābūt redzamiem…

  17. Vai būtu sākusies prezidenta iecelšanas kampaņa? Nekādi nevaru pozitīvi domāt par valsts vadītāju, kas amata gaitas beidz ar valsts apvērsumu. Un cilvēku, kas pamatā sevi portālos pozionē vien kā ballīšu mēbeli.

    • Domāt jau var visādi, bet, kur ir teikts, ka apvērsumu savlaicīgāk taisot, kāda bite vai lapsene nebūtu paguvusi onkuli apsteigt par dažām sekundēm ?

  18. Paldies par patiesiem vārdiem! Šeit var piekrist katram burtam!

  19. Taisniiba.

    • Paldies par patiesajiem vārdiem, Beitneres k-dze. Tautas prezidentam tiešām JĀPROT runāt, ne tikai lasīt no lapiņas. Mani, kā pilsoni, viņa runas neiespaido.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vai viņš nelika iedarbināt piekto pantu?

Piektdien, 15.jūnijā, svētku rīkotāji informēja par drošības pasākumiem gaidāmajos XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos. Papildu finansējums kārtības un drošības uzturēšanai tiekot atvēlēts katros svētkos, un šogad tiem novirzīti 790 750 eiro. No kopējās dotācijas vislielākā daļa – 308 276 eiro – novirzīta Iekšlietu ministrijai.

Svētku laikā darbosies arī Operatīvās vadības grupa, kuras pienākums būs rīkotāja vārdā nodrošināt pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Svētku pasākumos iesaistīšot arī Nacionālos bruņotos spēkus, jo, pastāvot aizliegumam par dronu izmantošanu svētku koncertos, armijas speciālistiem atbilstoši likumam būs tiesības lidaparātus neitralizēt vai notriekt.

Vai šogad Jāņu svinēšanai nebūs par maz laika?
Draugiem Facebook Twitter Google+