Latvijā
Rīga

Kad Rīgas ielās ripos ūdeņraža trolejbusi? 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Novēlota ūdeņraža trolejbusu ieviešana Rīgas ielās SIA “Rīgas satiksmei” (RS) ar nekāda veida sankcijām nedraud un transportlīdzekļi pilsētai tiks piegādāti šī gada laikā, šādu viedokli Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā šodien pauda uzņēmuma Juridiskās pārvaldes vadītājs Didzis Stepe.

Jau vēstīts, ka pēc opozīcijas ierosinājuma šodien tika sasaukta Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, lai runātu par SIA “Rīgas satiksme” (S) ūdeņražu trolejbusu projekta ieviešanas gaitu.

Kā ziņotāji sēdē uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāvis Aivars Starikovs, jo LZA ir viens no projekta partneriem un Stepe.

Opozīcijas deputāti ilgstoši abus ekspertus iztaujāja par ekonomisko pamatojumu šim projektam, par reālo ieguvumu videi un iedzīvotājiem no jauno transportlīdzekļu ieviešanas, kā arī par projekta attīstības pašreizējo situāciju.

Kā skaidroja Starikovs, “no zinātnes un Eiropas Komisijas viedokļa šis projekts ir kā vienreizējs pētījums, kura laikā izvērtē pilsētas iespējamos ekonomiskos ieguvumus, ekoloģiskos aspektus, kā arī to, kā tas ietekmē iedzīvotājus,” tādēļ šī esot iespēja pilsētai izpētīt ekonomiskos ieguvumus ilgtermiņa attīstībai.

Viņaprāt, Rīgas dalība šādos projektos ir būtiska, jo to laikā tiek iegūta pieredze kā praktiski pāriet uz bezizmešu transportlīdzekļiem kas, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, ir viens no pilsētas mērķiem nākotnē.

Stepe, savukārt, pastāstīja, ka šajā projektā ir iesaistītas trīs valstis – Nīderlande, Igaunija un Latvija un abām partnervalstīm ir uzticēts izbūvēt ūdeņraža uzpildes stacijas. Rīgai papildus stacijas izbūvei ir plānots iegādāties arī 10 ūdeņraža trolejbusus. Kopējais projekta finansējums ir 16,1 miljoni eiro, no kuriem 50% sedz Eiropas investīciju fonds. Vēl par 21 miljonu eiro ar uzņēmumu “Solaris Urbino” ir noslēgts iepirkums par 10 ūdeņraža trolejbusu un 10 autobusu iegādi. Pēc Stepes paustā, par autobusu piegādi RS gan lems tikai tad, kad būs skaidri pirmie projekta rezultāti, proti, varēs veikt aprēķinus par ekonomiskajiem ietaupījumiem no ūdeņraža transporta un citiem aspektiem.

“Patlaban ir pabeigti ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecības darbi, kuri izmaksāja aptuveni 4,5 miljonus eiro, taču tā kā tur tiks veikta gan uzpilde, gan ražošana, joprojām notiek tehniski salāgošanas darbi, lai visi šie procesi noritētu bez aizķeršanās,” sacīja Stepe, informējot, ka arī ūdeņraža trolejbusi esot uzbūvēti un ir izietas visas pārbaudes, lai tos varētu ekspluatēt uz ielām, taču ražotājvalstīs vēl notiekot tehnoloģiju savietojamības pārbaudes.

Viņš gan pauda pārliecību, ka līdz šī gada beigām visas pārbaudes tiks noslēgtas un transportlīdzekļi tiks nogādāti Rīgā.

Stepe arī informēja, ka lai gan sākotnēji tika plānots, ka ūdeņraža trolejbusi par Rīgu kursēs jau 2017.gadā, nekādi termiņi neesot nokavēti un RS sankcijas no Eiropas puses netiek piemērotas, bet gluži pretēji, uzņēmums joprojām saņem visu nepieciešamo atbalstu no Eiropas investīciju aģentūras.

Arī Starikovs norādīja, ka runas par termiņu kavēšanos “ir dezinformācija” un tam pamata neesot.

Pēc iztaujāšanas opozīcijas deputāti vienalga pauda neapmierinātību ar to, ka tā arī neesot saņēmuši atbildi – kāds būs ekonomiskais ieguvums no ūdeņražu trolejbusu ieviešanas, kāda ietekme tiks atstāta uz vidi, kā arī to vai pēc pozitīviem rezultātiem Rīgā plānots pāriet tikai uz bezizmešu transportu.

Saistītie raksti

Rezultātā deputāti nobalsoja pret Viestura Zepa (LA) iesniegto priekšlikumu uzticēt Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) veikt atkārtotu projekta ekonomisko un ekoloģisko izvērtējumu un sniegt par to informāciju kādā no nākamajām komitejas sēdēm.

Komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks (S) balsojumu pamatoja, norādot, ka komiteja nav tiesīga kapitāldaļu turētājam uzlikt par pienākumu veikt jebkāda veida izpētes. Tāpat viņš sacīja, ka ūdeņraža transports nav vienīgais iespējamais bezizmešu transporta veids. “Mans personīgais viedoklis ir, ka vislabākais variants būtu darboties uz baterijām, taču tas ir vieglajiem auto. Sabiedriskajam transportam nodrošināt tādu pieeju tehnoloģiski šobrīd nav iespējams, viņiem tam nepietiks jaudas. Ja nākotnē tehnoloģijas ļaus ieviest ko labāku par ūdeņradi – mēs, protams, to vērtēsim, bet šobrīd situācija ir tāda kā ir,” sacīja Baraņņiks.

LA.lv