Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. jūnijs, 2016
Drukāt

Kad (vai) Rīgas koncertzāle būs gatava? (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valsts galvenajam orķestrim LNSO šobrīd Lielajā ģildē darba un sadzīves apstākļi ir dramatiski, tomēr skaidrs, ka arī vismaz tuvākajā nākotnē nekas principiāli nemainīsies. Attēlā: ģērbtuvju griestu augstumu izmēģina LNSO trompešu grupas koncertmeistars Jānis Porietis.

Pēdējo triju četru mēnešu laikā biznesa un varas gaiteņos, kā arī kultūras profesionāļu aprindās atkal aktualizējies Rīgas koncertzāles būves jautājums, un jūnija beigās valdība skatīs Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos trīs tās finansēšanas modeļus.

Ja Latvijas kultūrā ir kāds nenotverams fantoms, tad tā ir tieši Rīgas koncertzāles problēma, kas ne tik daudz nabadzības, bet visvairāk jau politiskās gribas trūkuma un domāšanas provinciālisma dēļ nepieradināta klejo visus pēdējos 30 gadus – tieši tik daudz laika aiztecējis, kopš pirmo reizi tika izsludināts tās projektu konkurss.

Kultūras ministre Dace Melbārde, kuras pēdējā laika retorikā nepieciešamība uzcelt akustisko koncertzāli Rīgā šobrīd cieši saistīta ar simtgades mērķiem – to potenciāli var uzskatīt par gudru taktisku gājienu – atbildē “KZ” uzsver, ka uzskata Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību par ļoti nozīmīgu kultūrvēsturisku un uz nākotni vērstu lēmumu. “Ir ārkārtīgi svarīgi šo iespēju izmantot – jo sevišķi tagad – laikā, kad gatavojamies Latvijas valsts simtgadei.” Koncertzālei pamatakmeni varētu likt 2018. gadā, bet labākajā gadījumā Rīga pie tās varētu tikt 2021. gadā.

KM investoram izvirzīto prasību skaitā ir dabiskā akustika, skatuves platība ne mazāka kā 180 m2, un tās piemērotība lielo orķestru koncertiem, operu, oratoriju, arī – džeza, popmūzikas – atskaņošanai, zālē – 1000 līdz 1500 sēdvietu.

Kādus četrus variantus koncertzāles izveidošanai Rīgā izskata Kultūras ministrija un Rīgas dome, un kā nodrošināt cienīgu mājvietu valsts galvenajam orķestrim LNSO, kas pašlaik rezidē un koncertē Lielajā ģildē, kuras zāle nav atbilstoša lielo simfonisko un vokālo simfonisko darbu atskaņošanai, lasiet 14. jūnija izdevumā “Kultūrzīmes” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Varbūt KM vispirms varētu novest līdz galam jau aizsāktos dižprojektus un tad sākt jaunus?

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+