Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

Kad runā ģēnija sievietes


pikaso_sievietes_5

Režisores Lauras Grozas-Ķiberes vadībā Dailes teātra Kamerzālē tapis jauniestudējums – Braiena Makavera “Pikaso sievietes”. Tajā solīts dot balsi viņa darbos iemūžinātajām sievietēm, kuras attiecībās ar ģēniju tomēr palikušas zaudētājas.

Pats mākslas ģēnijs savulaik izteicies, ka māksla un sekss ir viens un tas pats, un ir skaidrs, ka viņa daiļrades būtiska daļa bija seksualitātes mākslinieciska izpausme.

Vēstures avoti pat vēsta, ka dzīvē Pikaso bijis ne vairāk un ne mazāk kā sadists, kurš izmantojis savas dzīves daudzās sievietes – sievas, mīļākās un mūzas. Līdz mūsdienām nonākuši tādi stāsti par viņa “draudzeni”, kuru, piemēram, mākslinieks sitis līdz nemaņai, vai citā gadījumā pat guvis baudu, turot degošu sveci pie kādas dāmas sejas.

It nemaz nebūdams izvēlīgs sieviešu ziņā, Pikaso visu savu pieauguša cilvēka dzīvi izturējās pret viņām kā seksuāliem objektiem, kuriem jāizdabā viņa seksuālajām vēlmēm. Viņš gan esot tās aplidojis, dievinājis, bet vēlāk izmantojis un, kad kāda viņam apnika, izturējās pret viņu pazemojoši.

Lielākajā daļā viņa mūža darbu dominē seksuālas tēmas, piemēram, vuiārisms, prostitūcija, impotence un seksuāla vardarbība.

Mākslas vēsturniekus un biogrāfus itin bieži nodarbinājis kutelīgais jautājums, vai mākslā dižģara ģēnijs attīstījies no viņa perversās seksuālās apetītes un nobriedis uz visu salauzto dzīvju rēķina. Šī tēma saistījusi arī īru dramaturgu Braienu Makaveru (1948), kurš savā lugā ieskatās Pikaso mīlas dzīvē, vērtējot to mākslinieka trīs mīļāko acīm. Autors viņām piešķīris balsi, kura uzrunā klausītāju arī pēc šo sieviešu aiziešanas viņsaulē. Luga līdz šim uzvesta dažādos teātros, lielākoties Apvienotajā Karalistē. Pats B. Makavers tiek dēvēts par dzimtenē neatzītu pravieti, tomēr tas nav liedzis viņam par šo darbu saņemt ievērojamu kritikas atzinību.

“Pikaso seksuālajām dziņām bija ļoti pozitīva ietekme uz viņa mākslu, taču ārkārtīgi negatīva izpausmēs pret citiem cilvēkiem. Pikaso bija mazs un plecīgs. Bet viņš bija magnētiska personība,” saka pats B. Makavers.

Savukārt Dailes teātra izrādes veidotāji par topošo izrādi un Pikaso sievietēm tajā teic: “Mākslas vēsturnieki un biogrāfi parasti viņas apraksta visai skarbi, attēlojot kā muļķīgas, nenozīmīgas, histēriskas, netikumīgas, ar visai ierobežotu intelektu apveltītas būtnes. Parasti šie mākslas vēsturnieki un biogrāfi ir vīrieši. Varbūt ir vērts ieklausīties, kas par šo visu ir sakāms sievietēm?”

Jaunajā iestudējumā Kamerzālē piedalīsies četras Dailes teātra aktrises – Lilita Ozoliņa, ar kuru režisorei Laurai Grozai-Ķiberei jau izveidojusies vairākkārtīga veiksmīga sadarbība (“Mēdeja. Teātris”, “M. Butterfly”), kā arī Akvelīna Līvmane, Ieva Segliņa un Sarmīte Rubule.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+