Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. septembris, 2016
Drukāt

Vija Beinerte: Kad slēptais kļūst atklāts (17)

Foto - Valts Kleins, © 2016Foto - Valts Kleins, © 2016

Manai draudzenei mirst māte. Lēni un mokoši. Brīdī, kad mātes galvā plīsa asinsvads, draudzene Grenlandē fotografēja aisbergus. Kad viņa devās ekspedīcijā, viņas deviņdesmitgadīgā māte vēl braukāja uz darbu. Darba dēļ viņa atteicās pārcelties uz Ņujorku, kur viņu gaidīja kluss dzīvoklītis netālu no mazdēlu mājām, bezmaksas medicīnas un sociālā aprūpe un piesātināta kultūras dzīve. Viņa negribēja braukt prom no Maskavas, jo te viņai bija darbs.

Tagad māte ir bezpalīdzīga kā zīdainis. Viņa cīnās ar vīzijām, kurās redz, kā meitu un mazdēlus lopu vagonā ved uz Jakutiju, kur sarkanā terora laikā gāja bojā viņas brālis.

Draudzene tur mātes roku, kamēr māte, akla, gandrīz kurla un pa pusei paralizēta, cīnās ar rēgiem un nāves tuvumu. Viņa negrib iet prom, viņai te ir darbs.

Un tad pie durvīm atskan zvans. Uz sliekšņa stāv draudzenes brālis. Pēdējo četrdesmit gadu laikā viņi ir redzējušies tikai vienu reizi. Kad nomira tēvs, brālis bija pirmais rindā pie notāra.

Kur testaments? – tas ir viss, ko tagad viņš vēlas zināt.

Brālim bija divdesmit divi, kad viņš aizlidoja uz Rietumiem. Viņš prot taisīt naudu un karjeru, viņam nav bērnu, toties pieder īpašumi vienā no Eiropas bagātākajām valstīm. Kopš aizbraukšanas viņš nav runājis ar māti, pat tēva bērēs ne. To, ka māte mirst, viņam paziņoja manas draudzenes dēli.

Tomēr arī tas vēl nav viss. Viņš ir uzrakstījis iesniegumu policijai. Brālis tur māsu aizdomās par mātes noindēšanu ar smagajiem metāliem, tāpēc testaments esot jāpārskata.

Tikām mana draudzene noliek mātei uz spilvena ābolus no ābeles, ko savulaik vecmāmiņas dārzā iestādīja mazdēli. Māte vairs nespēj ēst, viņu baro caur vēnu, taču ābolu smarža ir spēcīga, viņa sajūt to un sāk smaidīt. Tas gan nav agrākais smaids, lūpas ir paralizētas, tomēr tas ir smaids.

Kas notiek? Ko man darīt? Draudzenes balsī skan izmisums.

Kādreiz mēs trijatā ar viņas lielo brāli skrējām gar jūru, peldējāmies un smējāmies. Ko lai atbildu šajā brīdī?

Arī mans tēvs mira lēni un mokoši. Viņa pēdējie vārdi bija: cik brīnumaini! Un viņa sejā pēkšņi iegaismojās kluss prieks – kā pēc ilga un grūta ceļa pārnākot mājās.

Mēs neviens te neesam uz palikšanu, es viņai saku. Agri vai vēlu komandējums būs galā. Nāves priekšā viss slēptais kļūst atklāts. Jā, tavs brālis ir gudrs un viltīgs, tomēr nesaprot vienkāršu lietu: par naudu var nopirkt tiesnesi, bet nevar nopirkt sirdsmieru. Var nopirkt indulgenci, bet nevar nopirkt Dieva žēlastību.

Atlaid māti, apskauj puikas un turies! Turies pie dēliem un pie mums visiem! Uzliec kādu no Baha kantātēm. Māte mīlēja mūziku, ābolu smaržu, cilvēkus, dzīvi. Šo mīlestību viņa paņems sev līdzi. Un, arī aizgājusi, būs domas attālumā no tevis.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Mums vajadzētu dzīvot katru dienu tā, it kā šī būtu pēdējā. Katra diena ir dāvana. Paldies par rakstu!

  2. Interesanta sagadīšanās – arī es savā prātā šo dzīvi bieži dēvēju par komandējumu. Vai par dienestu armijā.

  3. Vasara sen kā jau beigusies! Laiks bikini nomainīt ar kostīmu vai vismaz kleitu uzvilkt !

  4. Iepriekšējiem komentētājiem taisnība,- raksta tēma pazīstama daudziem no mums. Arī man.
    Teikšu to, ko man, mierinot, teikuši manas situācijas zinātāji,- Dievs neļaujas apkrāpties.
    Tāpēc tā iegūta šīs zemes manta nekādu labumu ieguvējam nenesīs.
    Un par to mirkli – zibsni pirms un pēc – ir tiesa. Arī no pieredzes. Tieši šodien – tikai mēnesi senas.

    • kāda ziņā nenesīs? Ne tikai nesīs, bet vēl lieliski bērnus un bērnubērnus pa dzīvi izvadās..tas , ka tie viegli iegūto noplītēs , tas cits stāsts…šito “Dievs visu redz..” utt izdomāja tie paši zaglēni, lai tu nesodītu tos šajā saulē, bet kaktiņā šņukstot vervelētu savu “pagaidi, pagaidi, Pastarajā Diena tu tik redzēsi “:))

  5. Cik lielisks stāsts mums visiem…

  6. atkal gaudulīgas dziesmas par sarkaniem , maskavām, ņurjorkām un visu ko Atbildēt

    ko beinarte saka par šodien tepat Latvijā izgulējumos mirstošajiem pamestajiem sirmgalvju tūkstošiem un mātēm kas lec ar bērniem kopā Ventā jo zviedreļu, žīdeļõu un dažādi volstrītas rotšildmēslu augļojošās salašņas ir nozagušas tiem nevien mājas, bet arī naudu un bērnu nākotni?
    Vai tev vairāk rūp lai kartīgi izepiletu virslūpu, ko?

  7. ja viņš tās būtu vienīgais… “Žanra klasika”…

  8. Kaut kas tai ģimenē nebija kārtībā, vai arī gēni? Nespēju neko tamlīdzīgu iedomāties savā ģimenē. Skumji.

  9. Paldies! Ļoti spēcīgs notikums un tik tuvu katram…

  10. Sorry! Kā var pusaklai,kurlai un ar veselības problēmām būt darbs(!) Redaktor,lūdzu,”filtrē”sevis rakstīto tekstu!

    • AK, pirms raksti komentāru, padomā! Pusakla un paralizēta šī sieviete ir kļuvusi pēc insulta. Un tas, kā izriet no teksta, ir noticis pavisam nesen.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+