Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. septembris, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Kad spalvu met, bet ne tikumu
 (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Aleksandrs Giļmans

Pat Saeimas priekšsēdētāja atzinusi, ka tā dēvētā Krievu savienība var mēģināt izraisīt nekārtības. Tas ir ļoti bīstami, secina S. Āboltiņa. Taču “Vienotības” ministri nerīkojas!

Pirms pāris nedēļām rakstīju par to, ka t. s. Latvijas Krievu savienība demonstratīvi, nelikdamās ne zinis par Latvijas valdības ārpolitisko kursu, aizbrauca uz Krievijas anektēto Krimu, kur noslēdza sadarbības līgumu ar neatzītās Krimas republikas valdošo partiju. Nepaiet ilgs laiks, un Maskavas namā Rīgā notiek Krievijas tautiešu savienības konference, un šo krievu organizāciju organizators un kurators atkal ir tās pašas Latvijas Krievu savienības deputāta kandidāts Guščins. Jādomā, ka tieši viņš, visticamāk, bija tas, kurš sacerēja rezolūciju, kurā Rīgā notiekošā konferencē “izsaka atbalstu” Krimas autonomai republikai, Doņeckas un Luhanskas tautas republikām. Turklāt šī konference, kuru atklāja Krievijas vēstnieks Latvijā, nolēma 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus apšaubīt. Notiekošais atklāj, ka pēdējā laikā, pirms vēlēšanām aktivizējas pretlatviskie spēki. Cik tie draudoši?

Nesen notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijas Krievu savienība, kas atmetusi garo un pēc būtības novecojušo nodeldēto nosaukumu “Par cilvēka tiesībām Latvijā”, ieguva pavisam 28 303 pilsoņu balsis, bet par eirodeputāti izsitās Tatjana Ždanoka ar 23 828 balsīm. Tas ļauj rēķināt, ka šī partija iekļūs 12. Saeimā. Lai gan partijas līdzpriekšsēdis M. Mitrofanovs “Dombura studijā” stāstīja, ka viņa vadītā partija ir mērena krievu partija, klātesošais M. Bondars (Reģionu apvienība) Latvijas Krievu savienību atmaskoja kā Kremļa politikas turpinātāju Latvijā. Tas ir ļoti nopietni ņemams brīdinājums par šīs partijas iespējamo, paredzamo negatīvo lomu Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Jo partijai ir gara vēsture un tās izvirzītajiem deputātu kandidātiem – stipri brīdinošas politiskas biogrāfijas, kuras veidojušās visās Latvijas atgūtās valsts neatkarības gadus. Tie bijušajiem padomju cilvēkiem, īpaši okupācijas gados iebraukušajiem, bija vilšanās gadi, jo viss cerētais turpinājums nesekoja. Piemēram, kā krievu avīzēs stāstījis pašreizējais Saeimas deputāta kandidāts Rīgas sarakstā, bijušais “krievu kopienas” prezidents V. Altuhovs, krievu kopienas valdījumā nenokļuva vislielākie, t. s. Vissavienības pakļautības rūpniecības uzņēmumi. Zuda okupācijas gados veidotā krievu vadošā loma valsts pārvaldē. Smagi bija (un ir) personīgie pārdzīvojumi cilvēkiem, kas veidojās padomju režīma apstākļos. Tā kādā no Altuhova k-ga agrīnajiem rakstudarbiem autors vaicā: “Vai tad latviešiem pie brīvprātīgās Latvijas ieiešanas PSRS sastāvā spieda likt eksāmenus krievu valodā un padomju vēsturē?… Ārēji ap­stākļi Rīgā ir mierīgi, krievi patlaban klusē. Taču nav grūti uzminēt, ko viņi pie tam domā. Bet pie iespējas rīkosies atbilstoši savām domām.”

Kādas tās domas ir? Partijas vecbiedrs un tās deputāts Rīgas domē A. Giļmans jau vairāk nekā pirms desmit gadiem pasludināja: “Es – padomju cilvēks. Es šajā iekārtā uzaugu, es to iemīlēju un nekad nepiedošu tiem, kas man viņu atņēma. Es balsoju pret Latvijas neatkarību – un vēlreiz nobalsotu pret to, ja rastos iespēja…” Krimas giļmaniem tāda iespēja radās, vai ne? Un kā tad rīkoties? A. Giļmans šajā virzienā prātojot, kritiski secina: “Mēs pat neiedomājamies, kā vēlētos dzīvot, ja mums neviens netraucētu. Varbūt kā Tatarstānā – pievienoties Krievijai, atmetot latviešiem autonomiju. Vai kā Piedņestrā – formāli vienotā valstī nodibinot savu varu… Iespējami jebkuri varianti, un tos jāsāk apspriest.”

Par Altuhova un Giļmana kungu prātojumiem varētu teikt, ka tie ir novecojuši, nav vērā ņemami. Tomēr šajās dienās publicētie valsts pasūtītie SKDS pētījumi liek būt uzmanīgākiem. Pētījums, ko sauc “Piederības sajūta Latvijai”, pauž, ka tikai 75% aptaujāto cittautiešu uzskata sevi par piederīgiem Latvijai. Bet 64% aptaujāto iedzīvotāju atzīst sevi par Latvijas patriotiem. Kā lasāms pētījumā “novērtējiet savu attieksmi pret apgalvojumu, ka “krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ir vairāk lojāli Krievijai nevis Latvijai”, 38% aptaujāto izturējušies atbalstoši. Tas ir pietiekami satraucošs skaitlis.

Pēdējā laikā, tuvojoties 12. Saeimas vēlēšanu dienai, dzirdams gan pieredzējušu politikas darbinieku, gan uzmanīgāku pilsoņu balsis. Tā Jānis Jurkāns avīzē “NRA” sacījis: “Jā, tagad it kā saprotam, ka var izveidoties piektā kolonna, kas būtu ļoti laba infrastruktūra, ja krievs nāk iekšā… jo sabiedrības sašķeltība kara gadījumā var radīt lielas briesmas.” (“NRA”, 28.VIII)

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. nerīkojas vis “Vieno†ības” ministri!

  2. … Kad beidzot sauks Iekslietu ministri Kozlovski pie atbildibas par nearegesanu pret prevalstiskiem pasakumiem … un tikai selektivu, un iztulkojamu ka pro provokatoru, policijas darbibu, kas ir pieradits to attieksmes sakot no marta menesa lidz vakardienas pro Kremla politikas atbalstitaju sarikotiem demonstrejumiem LKA sarikotas sanaksmes … ?

    … Kur palikusi Drosibas policija …>

    … Kur VP Satversme noteikta atbildiba un pretdarbiba ‘maigas agresijas = maiga kara’ agresijai no nepilsonu vai nelojalu iedzivotaju puses … ?!

  3. … Drosibas institucijam ir laiks pielietot kriminallikumu so individu un to partiju vai org pretvalstisku propogandas darbibas apturesanai !

    … Tapat ir japabeidz DDD, kas ir likumiga Genevas konvencijas izpilde …. !

    … Internacionalas tiesas ir japanak Okupacijas atzisana un nostiprinasana ar augsminetam sekam

  4. Skaidrs jau tas, ka visas kaujas vel priekšā. Tā kā plinti jāuztur kārtībā – krūmos mest nevajag. Bet kā saka, katrā ļaunumā ir kāds labums, proti, iespējams ka jaunā partija sašķels SC elektorātu, vai nu kāds liels pavēlēs viņiem norimties.

  5. Un daudz t’adu””gilmanveid’igo”‘pa manu zemi staig’a un manu maizi ‘ed.Ko?Koloradosi.

    • cik ilgi tā šķemdēsies,”ritdienis”? Bezgalīgi šķendēties un neko nedarīt, lai to mainītu, var tikai “vakardienis”… Jāgatavojas ir vēlēšanām un jāmaina Saeima. Ar liberāļiem un kosmopolītiem mēs “vienā jaukā dienā” būsim atkal (un lielā mērā jau esam!) viena krievu impērijas guberņa.

  6. “No šķūņa atliekām debesskrāpi neuzcelt. Jums iznāks vēl viens šķūnis, tikai sliktāks,” tādu sociologs A.Zinovjevs 1993.g. prognozēja demokrātu-reformatoru gaidaju-godmaņu iecerēto reformu galarezultātu.
    Un te nu mēs pēc priHvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas esam nonākuši pie “sliktākas kvalitātes par LPSR šķūni” ;- taču liberast-reformētāji nerimstas – vajag pilnīgai saplūšanai ar ES kodolu sākt likvidācijas procesu?

  7. Nesaprotu mūsu drošības policujas inertumu un kurā pusē tā str”adā? Vai Saeimai nevajadzētu pārskatīt tās sastāvu un vadības lojalitāti Latvijai, ar Reiniku sākot?

  8. Mēs tiekam virzīti pa Ukrainas scenāriju. Vispirms valsti noved līdz bankrotam, tad sākas ekonomiskie nemieri, kuri ātri pāraug politiskos ar visiem kabaniem priekšgalā un Krievijas karogu gaisā. Tad ko šādā situācijā līdzēs NATO ? Pilnīgi neko, ja viņi nešaus uz krieviem Rīgas ielās. Vienīgi ko mēs varam darīt, ir uzlabot valsts ekonomisko stāvokli. Praktiki visām jaunajām partijām un arī NA, aizsūtīju savus ieteikumus reālām nodokļu reformām, kuras nodrošinātu strauju ekonomikas attīstību sevišķi reģionos un lauksaimniecību. Pilnīgi visas neturēja pat par vajadzību atbildēt !!! Tad uz ko mēs varam cerēt? Praktiski visu partiju solījumi ir tukši. Kā teica mūsu latviešu filmā: salda mēle vienmēr ir bijis labs kapitāls. Šajās vēlēšanās visvairāk piedalīsies krievu balsotāji, jo latviešiem nav par ko balsot. Tā rezultātā krievi kopumā iegūs ne mazāk kā 35 vietas.

  9. “Tālāk par Sibīriju neaizsūtīs!” – Ja A.Giļmanam politrepresētā statusu saglabās, tad tas biedrs vēl ilgi kacinās 4.maija propagandistus un politikāņus. Demokrātija, “poņimaješ”, kā “abpusēji greizīgs zobens” (V.Belševica)…..

  10. Jurkāns daudz “laba”ir izdarījis,lai 5. kolonna pastāvētu.Āboltiņa atzinusi,ka var izraisīt nekārtības,bet nav pateikusi kam tās jānovērš.Visus giļmaņus,gapoņenko ,buzajevus sen bija laiks izsūtīt uz viņu dzimteni -Izraēlu,jo šo organizāciju vadoņi nav krievi.

  11. Krustiņa kungs, manos iepriekšējos komentos es jau rakstīju, ka apšaubu lojalitātes pētījumu. Kāpēc! Tāpēc, ka ptījumā, visas Latvijas nacminorites salikta vienā “katlā”. Tāpēc es uzskatu ka šis pētijums ir neobjektīvs, es pat teiktu ļoti maldinošs priekš latviešiem. Acīmredzot pasūtītājs ir devis attiecīgus signālus kā un ko petīt, un ko darīt zināmu atklātībai. Objektīvs pētījums būtu tad, ja aptauja būtu izdarīta atsevišķi pa nacminoritāšu grupām. Mani būs ļoti grūti pārliecināt, ka lietuviešu, igauņu, čigānu un ukraiņu un pat baltkrievu lielākais vairums ir nelojāli Latvijas valstij un latviešiem, ko nevar teikt par krieviem Latvijā, kuriem gribas dzīvot Latvijā, bet patiesu lojalitāti izrāda tikai Krievijai, kuru mēs ikdienas redzam un dzirdam. Pat tas procents, kas atklāti tiek parādīts, priekš LAtvijas valsts un latviešiem ir ļoti graujošs, un teiktu ļoti bīstams. Ko darīt? Visas lietas jākārto atbilstoši starptautiskiem likumiem, kurus Krievija un šie naidīgie spēki Latvijā nevarēs apstrīdēt. Tie varētu būt patiesa droša Latvijas deokupācija, kas patiesībā nav notikusi. Visi kas iebrauca Latvijā ar okupācijas karaspēku, nav un nevar būt piederīgi atjaunotajai Latvijas valstij. Viņu statusa nostiprināšana caur nepilsoņa statusa piešķiršanu, ir nelikumīga un pēc pasaules pieredzes apsurda darbība, ko Latvijas valdība izdarīja. Šie iebraukušie no PSRS ir tikai imigranti, ar tā tiesībām un pienākumiem. Imigranta status ir piešķirams uz noteiktu laiku, un pārkāpumu rezultāta tiek anulēts un izraidāms no valsts. Pilsonības piešķiršanai ir jābūt, ļoti, ļoti stingrai, nevis kā patreiz, kad pilsonība gandrīz tiek izdāvāta. Redzot eiropas valstu visai interesanto attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un Kriemas okupāciju, man dziļas šaubas par NATO 5. pantu. Krievijas iebrukuma gadījumā vairākas eiropas valstis, kā Slovākija, Ungārija, Kipra un Čehija un varbūt vēl kāda eiropas valsts atteiks, iebildīs militāras palīdzības sniegšanu Latvijai, jo redziet viņu politiskajām sistēmām ir citas domas šajā jautājumā. Viņi izvirzīs sākt politisku dialogu ar agresoru, neskatoties, kad valsts teritorija tiek strauji okupēta un turpinās asins plūdi, kā tas notiek šodien Ukrainā, neskatoties uz līgumu, kuru parakstīja eiropas lielvaras, ASV un Krievija, kad risināja par Ukrainas kodolieroču izvešanu no Ukrainas teritorijas, garantēt Ukrainas teritorijas neaizskaramību un robežu nemainību. Kur ir šis līgums! Vai tā arī nevar notikt ar Baltijas valstīm pēc Rībentropa-Molotova mūsdienu izpildījumā?

Draugiem Facebook Twitter Google+