Kad tētiņi ganās zaļā pļavā… 0
Demogrāfisko stāvokli valstī ar visu atbildību par to uzgrūduši uz sieviešu trauslajiem pleciem. Labi, ja sieviete uzņemas šo nastu, bet kas ar viņu notiek? Bieži vīrieši bez kādas atbildības sajūtas paceļ cepuri un aiziet, bet sieviete jūtas atbildīga par kopīgi radītiem bērniem.
Tā notika manas paziņas ģimenē, kad sieviete viena apgādāja savus četrus bērnus. Grūti viņiem gāja. Bērni agri bija spiesti gādāt par sevi, kamēr tētiņš ganījās savā jaunajā ģimenē.
Ir arī gadījumi, kad vīrietis vaino sievieti par to, ka tā palikusi stāvoklī, lai viņu piesaistītu sev. Atkal seko lidojums tālēs zilajās pēc “laimes putna”, bet sieviete paliek viena: turpina cīņu līdz bērna pilngadībai vai izdara abortu… Turpināt cīņu nozīmē gādāt par pajumti, darbu un kur likt bērnu laikā, kad atrodies darbā. Sievietes piedzīvo pārslodzi, strādādamas un rūpēdamās par ģimeni. Bet ir taču sieviešu un vīriešu līdztiesība! Tikai vīrieši sevi atbrīvo no sava pēcnācēja apgādes rūpēm, baudīdami dzīvi, kamēr sievietes upurējas, lai pastāvētu ar krietni mazāku atalgojumu kā stiprais dzimums. Kārļa Ulmaņa laikā šādi neapzinīgi tēvi tika nosūtīti Valmieras darba namā, lai strādājot palīdzētu uzturēt savus radītos pēcnācējus, bet tagad šādi tētiņi ganās zaļā pļavā un par viņu izpriecu augļiem valsts maksā pieticīgu pabalstu, kuru “cer” kādreiz no šiem tētiņiem atgūt, apgrūtinot pat viņu pensiju. Lūk, kā izpaužas šī vīriešu un sieviešu līdztiesība dzīvē.
Vientuļā māte? Ar aizdomām tiek uztverta radu starpā, un reti gadās tāds vīrietis, kurš apņemas audzināt svešu bērnu. Bērnam tomēr vajadzīgi abi vecāki.
