Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. novembris, 2013
Drukāt

Kad trūkst skrūvītes… (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Šobrīd celtniecībā iesaistītās puses varbūt pēc policijas rīkojuma, varbūt pēc advokātu ieteikuma klusē. Tomēr sabiedriskajā telpā pieejams pietiekami daudz informācijas, kas ļauj izvirzīt nelaimes trīs versijas: kļūdas projektā, kļūdas izpildījumā vai force majeure (nepārvarama vara). Lai noteiktu kļūdas arhitektu projektos, nepieciešams laiks. Rīgas domes publiskotos būvprojektus var nosaukt tikai par skicēm, pēc kurām nekādus pārrēķinus nevar veikt. Ja tie tiešām ir vienīgie projekta dokumenti, tad tik sliktu būvprojektu bez “pareizajiem cilvēkiem” būtu grūti apstiprināt.

Jumtam sevi 
vajadzēja noturēt


Tomēr mazliet var sākt rēķināt līdzi. Projektā paredzētā slodze bija 1500 kg uz m2. Pārprojektējot tā tika samazināta līdz 1000 kg uz m2. Taču arī tai bija jābūt pietiekamai, lai noturētu jumtu un uz tā esošā dārza svaru. Iespējams, arhitekti nav novērtējuši otrās jaunbūves ietekmi uz vidi (grunti). Būvnieki gan apgalvo, tirdzniecības centra ēkas pamats bijis ar pāļiem pamatīgi nostiprināts, lai būtu pasargāts no šādas ietekmes. Kam taisnība, to parādīs ekspertīze.

Būvinženieris Sergejs Meierovics uzskata, ka nelaime cēlusies no tā, ka abas ēkas nav būvētas vienlaikus: “Katrai ēkai ir divas galvenās sastāvdaļas – pamati un jumts. Veikala pamatā ir plātne, ko tur kolonnas. Ja blakus veikalam noliek nesamērojami smagāku jaunu celtni, tā spiež blakus esošo grunti uz augšu. Paneļa atbalsta laukums nav lielāks par 12 centimetriem. Pietiek telpiskai, ar kopnēm un saitēm savienotai rāmja sistēmai vienā vietā izļodzīties, un tas sāk slīdēt nost un sākas brukšana un nostrādā domino princips. Ja kon-strukcija būtu monolīta, būtu citādi. Bet saliekamajās karkasa ēkās mazākā šūpošanās draud izjaukt konstrukciju. Līdzīgas avārijas, kas radušās, būvējot ēkas blakus, piemēram, Pēterburgā, aprakstītas Krievijā izdotā ģeotehnisko pētījumu grāmatā.”

Būvdarbi


Otrā līmeņa kļūdas varēja tikt pieļautas, veicot būvdarbus vai izmantojot nekvalitatīvus būvmateriālus. Pēc būvfirmas “Re&Re” informācijas, par lielveikala celtniecību atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Staņislavs Kumpiņš, bet jumta apzaļumošanas un 12 stāvu dzīvojamās ēkas celtniecības atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Jevgeņijs Ņesterovičs. Abi pieredzējuši un kolēģu vidū atzīti speciālisti. Būvuzraudzību objektā veica “CM Consulting” būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arī atpazīstamu būvniecības objektu – “Z-Towers”, “G4S” biroja ēka, mēbeļu un interjera centrs “Spice” – būvuzraugs un būvdarbu vadītājs. Būvdarbu vadītājs Ņesterovičs apliecina, ka ievēroti visi normatīvi un nekādi būvmateriālu krājumi uz lielveikala jumta nav veidoti – tikai pāris maisu ar kūdras substrātu. Iespējams, tas tā nav. Taču atbildams vēl ir jautājums, vai 2. kārtas būvniecība drīkstēja notikt virs pircēju galvām.

Aizdomīgās skrūves


Šobrīd visaizdomīgākie materiāli šķiet skrūves. Viens no glābējiem stāsta, ka viņam licies aizdomīgi, ka jumta konstrukciju stiprinājuma skrūves nevis bija lūzušas, bet gan tikušas izspiestas no stiprinājumiem ar visām vītnēm. Skrūvju uzgriežņi kā kņopes nolidojuši vienkārši nost.

Somijas kompānijas “Rak Tek Solutions” galvenais inženieris Tomass Kaljass uzskata, ka “Maxima” sabrukusi metāla konstrukciju kļūdainu savienojumu dēļ: “Projektējot, iespējams, nav ticis ņemts vērā spiediena spēks uz balstiem un griestu kopņu savienojumu vietās, skrūvju skaits nav bijis pietiekams, gala plāksnes biezums un izmēri bija jānosaka, pamatojoties uz skrupuloziem aprēķiniem par to svara radīto spiedienu.”

Būvnieku piesaistītais eksperts, būvinženieris Valters Celmiņš: sākotnēji metāla kopnes plānotas vienlaidus, bet “Vikom Industry” esot piedāvājusi tās mainīt uz divdaļīgām, jo tādas vieglāk uzstādīt. Pasūtītājs neatklāj, ka galvenais iemesls ir lētāka transportēšana – lielgabarīta metāliskās konstrukcijas piegāde konvoja pavadībā katram reisam izmaksātu par kādiem diviem tūkstošiem latu dārgāk. Lai arī šādas savienotas kopnes netiek rekomendētas, konstrukcijām vajadzēja izturēt plānotās slodzes. Iespējams, bija citi papildu faktori – nepietiekami izturīgas skrūves, neplānotas pārslodzes vai kas cits.

Inženierprojekta autors SIA “HND grupa” īpašnieks Ivars Sergets: “Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidu sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu. Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze – tonna uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās, kur uz jumta bija paredzēti koki. Būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. Man nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam…”

Lielveikalā izmantoto jumta metālkonstrukciju ražotāja un piegādātāja SIA “Vikom Industry” ražošanas projektu vadītāja Svetlana Andrianova: “Sijas tika izgatavotas atbilstoši projektam. Skrūves neražojam, tās iepirkām. Visai skrūvju partijai bija atbilstības deklarācija, kas apliecina to atbilstību prasībām.”

SIA “Eurobolts” īpašniece un valdes priekšsēdētāja Olga Romanova: “”Vikom Industry” 2011. gada 3. februārī (pirms trīs gadiem!) iegādājās trīsdesmit divas 16. un dažāda garuma 20. izmēra skrūves ar astoto izturības pakāpi. Šāda izmēra un izturības pakāpes skrūves jumta kopņu saskrūvēšanai parasti netiek izmantotas, jo šādiem nolūkiem nepieciešamas 24. vai 30. izmēra skrūves ar desmito izturības pakāpi. 16. un 20. izmēra skrūvju ar astoto izturības pakāpi un 24. vai 30. izmēra skrūvju ar desmito izturības pakāpi cenu atšķirība var būt 50 – 100%.” Atkal jāsecina, ka izvēle par labu lētākajam, nevis izturīgākajam risinājumam.

Tomēr nevar secināt, vai sabrukušā lielveikala “Maxima” jumta kopņu sastiprināšanai tikušas izmantotas tieši šīs pirms trim gadiem pirktās skrūves. Un, pat ja tā, tikai sarēķinot slodzes, kas uz tām darbojās, varēs secināt, vai projektētais skrūvju daudzums, to parametri un izvietojums kopnēs bija atbilstošs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Zinu būvniekus kuri simtiem kilogramu pie stroikas beigšanas nodod lūžņos pat iepakojumā.Jo neesaot bijušas ērtas,piepirktas ērtākas lai nav jāmuļļājas nekvalitīvi uzliktām būvkonstrukcijām !

  2. Ka var ***. Skaidrs, ka kļūdas ir un tās ir lielas kļūdas, nevis sīkās un maznozīmīgās kļūdas.
    Rakstā gan var saprast, ka nevienā vietā kļūdu vispār nav.

  3. Katrai skrūvei vēl bija arī uzgrieznis. Svarīgas ir arī uzgriežņu īpašības. Bija informācija, ka vītnes ir norautas tieši uzgriežņiem – skrūvju vītnēs palikušas skaidas.

Draugiem Facebook Twitter Google+