Kultūra
Literatūra

“Kad tu mani turi / šķiet tie ir ozolzari” Konkursa “Aicinājums” labākā dzeja 0


Konkursā “Aicinājums” piedalās jaunieši no visas Latvijas, šogad tam noritēja jau 42. sasaukums.
Konkursā “Aicinājums” piedalās jaunieši no visas Latvijas, šogad tam noritēja jau 42. sasaukums.
Foto: Sandra Ratniece

Šajā “Kultūrzīmju” numurā piedāvājam dzejas tekstus, kuru autori ir Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programmas “Literārā akadēmija” Latvijas skolēnu un jauniešu literāro darbu konkursa “Aicinājums” otrās un trešās grupas laureāti (prozas sadaļas laureātu darbus varējāt lasīt “KZ” 2018. gada 7. augustā).

Priecē, ka ik gadu konkursā “Aicinājums” piedalās jaunieši no visas Latvijas. Konkurss ir ar senām tradīcijām: šogad noritēja 42. sasaukums. Atbalstītāju loks ir paplašinājies: Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programmas “Literārā akadēmija” finansiālie atbalstītāji ir Kultūras ministrija un Valsts izglītības satura centra ESF projekts “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai”, līdz ar to paplašinās vasaras nometnes “Aicinājums” iespējas. Šogad jūlijā tā notika brīnišķīgajā Latvijas pilsētā Cesvainē.

Konkursa patrons ir eksprezidents Guntis Ulmanis, atbalstītāji: grāmatu apgādi “Dienas Grāmata”, “Jānis Roze”, “Latvijas Mediji” un “Latvijas Avīzes” pielikums “Kultūrzīmes”, “Liels un mazs”, “Mansards”, “Neputns”, “Pētergailis”, “Ju­mava”, Liepājas Universitātes “LiePa” un “Zvaigzne ABC”, kā arī LRS laikraksts “Konteksts”.

 

Konkursa “Aicinājums” otrās un trešās grupas laureātu dzeja

Daniela Zālīte (šogad absolvēta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 18 gadi, 2. grupa)

 

no grīdas virsmas

dažus centimetrus uz augšu pacelsies troksnis

sapīsies aizkaros un nenoslāps

vienreiz piesit un divreiz nodreb

tas ir kā atvērt cukura trauku un pārliecināties par tā ­cietības pakāpi

dauzot ar sudraba karoti

to pašu, ko māte uzdāvināja kristībās

pazaudēja un tomēr atrada

un tu nezini, vai tas ir tikai slazds

nenožuvis kristību ūdens

solis vai skaņa

ārēja skaņa

ko nedzirdēs Epidaura teātra tālākajā punktā

zeme sasūks ūdeni un troksnis izrādīsies šķidrs

 

 

Kirils Ēcis (Āgenskalna Valsts ģimnāzija, 18 gadi; 2. grupa)

 

18. gads

kreisais lūpas kaktiņš

caurdurta auss ļipiņa

skropsta uz sārtā vaiga

nāsī ābola sēkliņa

attēli sarūk līdz zilbēm

zilbes ir tikai vaidi

dieviņ nākamreiz

lūdzu

atbildi paplašinātos teikumos

tici man es gaidu

 

 

Ādams Lapiņš (Āgenskalna Valsts ģimnāzija, 18 gadi; 2. grupa)

 

krupis ar kupri

kurkstēja par kurpēm

nekurksti krupi

tev kurpju nevajaga

tev kurpju nav bijis

un nebūs

padomā

tu taču nevarētu

tās aizsiet

turklāt tādus izmērus

sāks ražot tikai pēc

daudziem

gadu

simteņiem

 

 

Betija Celitāne (LU Āzijas studijas, 20 gadi; 3. grupa)

 

Tu iemācīji man sērfot

pār negantiem mirklīgiem

viļņiem.

 

Kad tu mani turi

šķiet tie ir ozolzari –

augstu esmu virs jūras.

 

Tu dažreiz nerunā ar mani

latviski un mani tas no dusmām

saslapē.

 

Tu dažreiz nerunā ar mani vispār –

tad pati esmu jūra –

krastu apēdusi.

 

Tu parasti sapņos man smaidi

kā atvēries zeltains gliemežvāks.

 

Tu apskauj un man vairs negribas

mētāt mirušas medūzas.

 

 

Sofija Kozlova (šogad absolvēta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 19 gadi; 3. grupa)

 

Vai drīkst es pārvākšos uz kabatas pulksteni,

Ar kājas īkšķi pārstumšu stundas,

Manu matu gali dancinās minūtes,

Bet sekundes skries kā skudriņas pa manām rokām.

Mani iesietu zelta ķēdē,

Un es būtu vienmēr.

LA.lv