Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. marts, 2013
Drukāt

Kāda audzēšana ietekmē biešu garšu?

Foto - Mārīte GailīteFoto - Mārīte Gailīte

“Ārsts ieteica man ēst svaigas bietes un dzert biešu sulu. Nopirku tirgū no zemnieka, pirmajā reizi garšoja tīri labi. Pēc nedēļas nopirku atkal no tā paša zemnieka, bet bietes bija mainījušas garšu – it kā ieskābušas, kā ierūgušas…

 

Vai svaigas bietes tā var sabojāties? Gribēju nopirkt lielveikalā, bet tur rakstīts – 2. šķira, neriskēju pirkt. Lūdzu, izskaidrojiet, no kā ir atkarīga biešu garša? Vai to nosaka šķirne?” 
Imants L. Rīgā

 

 

Parasti galda bietes lieto vārītas vai arī ceptas (cepeškrāsnī ar visu mizu), pēc tam tās izmanto salātiem un zupām, daudzās mājās iecienītas marinētas. Tiesa, svaigu biešu sula ir ļoti veselīga, bet nav visai garšīga, tāpēc sulu ražotāji tai parasti pievieno apelsīnu, ābolu, burkānu, dzērveņu vai kādu citu sulu. Tā kā bietes nav tik ļoti pieprasīti dārzeņi kā burkāni, sīpoli vai kāposti, selekcionāri maz uzmanības pievērš svaigu biešu garšai, bet vairāk cenšas uzlabot citas to īpašības: uzglabāšanas ilgumu, piemērotību pārstrādei, izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem audzēšanas apstākļiem.

Pēdējos gados biešu sula kļūst aizvien populārāka, un tas ļauj cerēt, ka nākotnē būs izveidotas arī speciālas šķirnes sulu spiešanai. Pagaidām tādu nav.

Latvijas sēklu tirgū piedāvā apmēram divdesmit galda biešu šķirņu un hibrīdu. Protams, savā starpā tās atšķiras arī garšas īpašību ziņā. Interesanti, ka šīs atšķirības lieliski atšifrējuši bebri. Tie mēdz zagt bietes nevis no pašas lauka malas, bet vispirms nogaršo, lai atrastu tīkamāko šķirni.

Vecākas šķirnes, kam saknēs redzami gaišie riņķi, nav tik sulīgas kā jaunākie hibrīdi ar viendabīgi tumšsarkanu mīkstumu. Pērn daži mūsu zemnieki izmēģināja audzēt veco itāļu šķirni ‘Tonda di Chioggia’. Šo biešu saknes ar izteikti baltiem riņķiem izskatās visai neierasti, taču interesanti un dekoratīvi. Garša… kā jau bietei.

Uzskata, ka saldākas ir bietes ar dzeltenām saknēm, taču Latvijā tādas tikpat kā neaudzē (ja nu vienīgi kādā mazdārziņā). Saknes ar augstāku sausnas saturu labāk uzglabājas, bet nav tik sulīgas. Viendabīgākas pēc mīkstuma konsistences un garšas īpašībām ir šķirnes ar garenas formas saknēm (par tām rakstīts “Praktiskā Latvieša” 4. februāra numurā).

Liela nozīme ir audzēšanas apstākļiem. Piemēram, smagā augsnē lielākām saknēm vidū mēdz veidoties tukšumi, arī tas pasliktina garšu. Bietēm, kurām augšanas laikā pietrūcis mitruma, saknes ir sausākas, ne tik sulīgas. Sava loma ir arī uzglabāšanai. Daudzi mazāku saimniecību īpašnieki, kuri savu preci pārdod tirgos un nakts tirgū, joprojām saknes glabā stirpās. Tā ir lētāk un arī glabājas itin labi, taču gaisa temperatūras svārstības – te sals, te atkusnis – ietekmē biešu elpošanu. Ja ogļskābās gāzes koncentrācija sakņu tuvumā kļūst par lielu, bietes nosmok, to garša mainās. Arī apsalušām garša var mainīties. Vārītām bietēm to nemana, taču, ēdot tās svaigas, ir jūtama atšķirība.
Biete-BurpeesGolden

Lielaudzētāji izvēlas labākās hibrīdās šķirnes, nodrošina augiem pilnvērtīgu mēslošanu un kopšanu, kā arī uzglabā saknes optimālos apstākļos – glabātavās, kur var nodrošināt konstantu temperatūru, Tas viss palīdz bietēm saglabāt labas garšas īpašības. No šāda viedokļa, labāk būtu iegādāties galda bietes lielveikalos, kur vietējo profesionālo dārzeņu audzētāju produkciju piedāvā kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” un “Baltijas dārzeņi”.

Galda bietēm nav speciāla kvalitātes standarta, nepieciešama vienīgi atbilstība minimālajām prasībām (galvenais, tās nedrīkst būt puves bojātas un ar svaigiem, nesadzijušiem mehāniskiem bojājumiem). Tomēr veikalnieki ieraduma pēc cenu zīmēs norāda 2. šķiru (lai nebūtu lieki jādiskutē ar PVD inspektoriem, vai prece atbilst pirmajai vai otrajai šķirai), nemaz neiedomājoties, ka šo norādi ievēro arī pircēji…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+