Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. marts, 2013
Drukāt

Kāda ir atkritumu apsaimniekošanas politika novados?


Jānis Ločmelis, Rugāju novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs: 
”Līdzās parastajiem sadzīves atkritumu konteineriem atkritumu apsaimniekotājs nodrošina arī šķirošanas konteinerus. Privātmāju īpašnieki paši atbildīgi par savu atkritumu apsaimniekošanu, un tur mums īsti nav ko iejaukties.

 

Ja kādam iedzīvotājam sakrājušies, piemēram, būvgruži, par samaksu var pasūtīt speciālu tam paredzētu konteineru. Nedienas mums sagādā Balvu novada iedzīvotāji, kas siltajā sezonā brauc atpūsties mūsu Cūkusalas peldvietā un atstāj ļoti daudz sadzīves atkritumu, ko vismaz divreiz gadā nākas vākt. Pašvaldībai ir sava noliktava, kur iedzīvotāji var nodot nolietojušās sadzīves tehnikas iekārtas, arī dzīvsudrabu saturošas spuldzes. Kad noliktava piepildīta, organizējam izvešanu. Tā kā siltajā laikā cilvēki vairāk atbrīvojas no dažādiem pa ziemu iekrātiem atkritumiem, krāmiem, uz vasaru pie skolām izvietotos konteinerus pārvietojam dzīvojamo māju apkaimē. Mūsu mērķis ir savs atkritumu šķirošanas laukums, taču diemžēl finanses to pagaidām neļauj.”

 

Dzintra Āboliņa, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas pārstāve: 
”Rīgā namu pārvaldnieks regulāri izved gan sadzīves, gan lielgabarīta atkritumus. Jau šobrīd ir vairāki savākšanas punkti, kuros var nodot dažādus bīstamos atkritumus, lakas, krāsas, dienasgaismas spuldzes utt. Taču jau tuvākajā laikā šis bīstamo atkritumu pieņemšanas punktu tīkls tiks paplašināts, iespējams, tie būs arī atsevišķās degvielas uzpildes stacijās. Vēl strādājam pie tā, lai drīzumā rīdzinieki aptiekās varētu nodot medikamentus, kam beidzies derīguma termiņš.”

 

Francis Pizičs, Vārkavas novada Komunālās saimniecības vadītājs:
 “Savā novadā neesam novērojuši kādu īpašu atbrīvošanos no atkritumiem kādā gada posmā. Apdzīvotās vietas nav tik lielas, lai rastos vajadzība pēc papildu atkritumu izvešanas – katrā ciematā pa trim daudzdzīvokļu mājām, bet privātmāju īpašniekiem savi atkritumu apsaimniekošanas līgumi. Vairāk gružu ik gadu savāc Lielās talkas laikā, taču šos maisus aizved ārpus kārtas norīkots transports. Arī ar lielgabarīta sadzīves tehnikas iekārtām nav nekādu problēmu – tās momentā izķer metāllūžņu uzpircēji. Vajag tikai piezvanīt, un klāt ir.”

 

Inārs Bērtulsons, 
Ventspils novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs:
 “Mūsu novadā veiksmīgi darbojas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Ar to, izvērtējot situāciju, sazinās pagastu pārvalžu vadītāji un vienojas par nepieciešamajiem papildu pakalpojumiem. Ja konteineri pārkrauti, izvedējus izsauc agrāk, nekā noteikts grafikā. Tā kā iedzīvotāji nereti ir ļoti inerti, cenšamies maksimāli iesaistīties novada sakārtošanā. Pamazām tiek ieviesti arī atkritumu šķirošanas konteineri. Stacionāru lielgabarīta vai bīstamo atkritumu savākšanas punktu mūsu novadā diemžēl nav, tuvākais atrodas Ventspils pilsētā. Taču ik pa laikam organizējam vienreizējas dažādu lielu sadzīves iekārtu un lielgabarīta atkritumu nodošanas iespējas arī novadā. Nenoliedzami, šad tad parādās arī vidē izgāzti atkritumi, taču tā nav izplatīta problēma. Raizes reizēm rada arī neliela daļa privātmāju īpašnieku , kas nevēlas pirkt atkritumu izvedēja pakalpojumus, tā vietā piemēslo mežus un citas nomaļas vietas.”

 

Jānis Kalinka, 
Bauskas novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs:
 “Katru gadu rudenī un pavasarī pirms Lielās talkas rīkojam akcijas lielgabarīta atkritumu savākšanai. Novada laikrakstos izziņojam konkrētus datumus, laikus un vietas, kur lielie krāmi tiks savākti. Par šiem jautājumiem mūsu novadā atbildīga pašvaldības kapitālsabiedrība. Vismaz 20 novada vietās iedzīvotājiem iespējams atkritumus šķirot tam paredzētajos konteineros, un daudzi šo iespēju arī izmanto. Ja līdzekļi ļautu, šķirošanas konteineru tīklu paplašinātu. Periodiski uzrodas arī gadījumi, kad atkritumi izgāzti mežā, taču novada kārtības nodaļa kontrolē šos gadījumus. Reizēm atstātajos krāmos atrasta norāde, kas ļāvusi identificēt un pēcāk arī sodīt piemēslotāju. Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka privāto māju īpašniekiem pašiem jāslēdz līgums ar atkritumu izvedēju, ja tas nav izdarīts, vēršamies pie viņiem.”

 

Fakti

* Latvijā 88% no visiem savāktajiem sadzīves atkritumiem nonāk pildizgāztuvēs, kas ir ceturtais augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū.

* Pārstrādāti tiek 10% sadzīves atkritumu.

“Eurostat” dati

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+