Laukos
Tehnika

Saimnieku viedokļi. Kāda ir pieredze ar lauksaimniecības tehnikas servisu? 16

Foto – LETA

Kaut arī Latvijas lauksaimniekam pieejama tikpat moderna tehnika kā Eiropas turīgāko valstu zemniekiem, jautājums par tehnikas servisu joprojām ir aktuāls. Dažkārt un dažviet tas nav operatīvi pieejams, ir nesamērīgi dārgs un tā kvalitāte mēdz būt apšaubāma. Kāda ir saimniecību īpašnieku pieredze sadarbībā ar lauksaimniecības tehnikas servisa pakalpojumu sniedzējiem, vaicājām dažādu novadu un mēroga ražotājiem.

Aigo Gūtmanis, Ventspils novada Vārves pagasta z/s Stepnieki II īpašnieks:
– Agrāk ar tehnikas servisu bija vieglāk, bet tagad ir tāda situācija, ka tehnikas sapirkts daudz, bet, lai to apkalpotu, remontētu un uzturētu darba kārtībā, ir par maz speciālistu. It īpaši tas attiecas uz moderno, jaudīgo tehniku, kas strādā ar datorvadību. Iespējams, tas tāpēc, ka tehnikas tirdzniecības kompānijas ekonomē uz augsti kvalificētu darbinieku rēķina. Savā saimniecībā vairāk nekā 15 gadu pārsvarā sadarbojos ar SIA Konekesko, manā tehnikas parkā ir Claas kombaini, traktori un cita tehnika. Tā kā firmai ir liela remontbāze, rezerves daļas nav pārāk ilgi jāgaida. Bet to, ka kompānijai vajag papildspēkus, tomēr jūtam. Domāju, firmām jārūpējas par kapacitātes palielināšanu, jo veco marku trakoru, piemēram, Krievijas ražojuma, vairs tikpat kā nav, toties moderno agregātu skaits strauji pieaudzis.

Dainis Druseiks, Bauskas novada Brunavas pagasta z/s Paegļi īpašnieks:
– Tehnikas remontiem ņemu meistaru no Liepājas. Tas ir speciālists, kurš savu darbu prot, un zinu, ka uz viņu var paļauties. Pieredze rāda, ka izdevīgi un droši ir arī LPKS Latraps servisa pakalpojumi. Rezerves daļas var iegādāties Konekesko remontbāzē Jelgavā, tur strādā precīzi, darbinieki ir atsaucīgi. Cepuri nost! Ja runājam par pakalpojumu samaksu, liela daļa firmu aiziet galējībās – jau 50 eiro par stundu prasa! Nebūtu žēl, ja to naudu saņemtu mehāniķis, bet galvenokārt tā nonāk pašas firmas makā.Tehnikas iegādei izmantoju arī Eiropas projektu līdzfinansējumu, tomēr vispirms rēķinos ar savu naudu, izdevīgāks ir līzings. Pērku lietotu tehniku. Sen pagājis tas laiks, kad bijām spiesti izmantot starpniekfirmu piedāvājumu, paši varam aizbraukt uz Vāciju vai citu valsti, lai izvēlētos sev vajadzīgo mašīnu. Ap tehnikas tirgu pēdējā laikā saviesušās dažādas blēžu firmas – ar viltotiem e-pas­tiem, adresēm, ko ir grūti pārbaudīt. Lai neiekristu, visdrošāk strādāt ar pārbaudītiem partneriem.

Mārtiņš Lazdāns, Krustpils novada Kūku pagasta SIA Mārtiņmuiža īpašnieks:

– Strādāju ar firmu Stokker Agritech, tur ir pārbaudīti, labi meistari un pati firma tuvāk. Arī ar SIA Vaderstad pakalpojumiem esmu apmierināts, viņi piedāvā labus speciālistus. Esmu iegādājies tehniku ar ES līdzfinansējumu – ja tie ir 40–50%, tad ir vērts izmantot. Kaut gan strādāju arī ar lietoto tehniku, tomēr uzskatu, ka labāk pirkt jaunu. 650 ha ir vasarāju, bet saimniecības lauki vēl prasa pamatīgu iekopšanu, tāpēc tehnika, kas ir darba kārtībā, ļoti no svara.

Vidmants Krapausks, Auces novada Vītiņu pagasta z/s Druvas īpašnieks:

– Pārsvarā strādāju ar John Deere zīmola tehniku. Pēdējā laikā mainījies firmas dīleris un darbs uzlabojies, bet agrāk tiešām bija traki. Mehāniķi jau arī cilvēki vien ir. Praktiķi, kuri skrūvē, metina, prot visus remontdarbus un kuriem ir pieredze, jūt mašīnu. Turpretī ir arī tādi, kuri runā svešvalodās un ierodas baltos kreklos, bet mūs lāgā neuzklausa, viņiem šķiet, ka visu zina labāk. Kad stāstām, kas traktoram par vainu, pat nedzird mūs, bet vēlāk izrādās, ka mums bijusi taisnība. Nereti iznāk, ka samaksājam par nevajadzīgiem remontiem. Un tie ir tūkstoši, nevis kāda nieka summiņa! Bija gadījums, ka pats nomainīju kombainam detaļu, tas prasīja ap 900 eiro. Bet par galvas blīves maiņu reiz samaksāju 2000 eiro. Ja bieži lūst vecie traktori, to var saprast, bet, ja aizķeras darbs ar jaudīgo datorvadības agregātu, tad ir ķeza. Gadās, ka viens mehāniķis apgalvo – ātrumkārba beigta, otrs atmet ar roku – tur viss kārtībā. Un ko tad? Jāmeklē cits speciālists? Kamēr tehnikas garantijas termiņš ir spēkā, esi spiests saukt tās firmas mehāniķi, no kuras nopirki tehniku. Latvijā ir tā – kamēr tu grasies pirkt, kārto papīrus, sola zelta kalnus, pēc tam neliekas ne zinis. Strīdēties ar firmas pārstāvjiem nav vērts, jo, kamēr skaidrosi, kā īsti bijis, paiet laiks, bet lauku darbi negaida. Nupat nopirku Claas traktoru, redzēs, kā būs. Lietpratēji teikuši – ja pirksi klāsu, servisu tev piedāvās jau otrajā dienā. Cerēsim.

Larisa Gerasimova, Mazsalacas novada Sēļu pagasta z/s Ataugas pārvaldniece
:
– Ilgāk nekā 20 gadu esmu strādājusi ar firmu Agro Smiltene – viss bija labi, bet pēdējā laikā uz viņiem vairs nevar paļauties. Nezinu, kas noticis. 2017. gadā uzrakstījām ES projektu, pēc kura iznāca, ka septembrī vajadzēja saņemt traktoru, to dabūjām tikai šogad februārī, nācās prasīt projekta izpildes pagarinājumu. Bet pagājušā gada maijā pēc pamatīga remonta saņēmām traktoru, kas nojuka pirmajā darba dienā. Četrreiz remontēja, kamēr saveda darba kārtībā. Visas tehnikas tirdzniecības firmas ir nadzīgas tajos brīžos, kad izsludina projektus. Pēc tam – kā nu iet, tā iet. Esam strādājuši ar firmu Stokker, pirkām New Holland markas tehniku, neko pārmest nevaru. Man ir viens secinājums – tās skandināvu un leišu firmas, kas Latvijā tehnikas tirgū ir pārsvarā, vienkārši kāš naudu. Kā iet zemniekam, viņus nemaz tik ļoti neinteresē, kā reklāmās apgalvo. Šajā ziņā gribu paslavēt SIA Amazone – ar viņiem strādāt droši, var paļauties. Vēl interesanti – esam Igaunijas pierobežā un Tartu ir Valtra remontbāze, bet igauņi mums rezerves daļas nepārdod, jo firmas pārstāvniecība taču esot arī Latvijā…

Māris Kotāns, Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta z/s Māris īpašnieks:
– Strādājam ar Eiropas tehniku, kas pirkta jauna arī ar ES projektu līdzfinansējumu. Tomēr to darām ļoti piesardzīgi, vairāk rēķinām, ko varam iegādāt par savu naudu. Apsaimniekojam 380 ha lauksaimniecības zemes, pēdējos gados to maksimāli pērkam, un tad jau nāk līdzi meliorācijas projekti, kas prasa palielus ieguldījumus.

No tehnikas tirdzniecības firmām sadarbojamies ar Konekesko. Sūdzēties nevaram, kopīgu valodu atrodam. No diviem graudu kombainiem viens pirkts jauns, otrs lietots. Tā kā Konekesko ir remontbāze Rēzeknē, ar rezerves daļām sarežģījumu nav.

Ja pērk tehniku no SIA Dojus Latvija, jārēķinās, ka tur ir rindas uz servisa darbiem. Ja rodas problēmas ar tehnikas apkalpošanu un pakalpojumu kvalitāti, domāju, izskaidrojums ir vienkāršs – jaudīgo, progresīvo tehnoloģiju agregātu ar datorvadību Latgalē sapirkts daudz, turpretī remontbāze tam daudzumam netiek līdzi, tā kļuvusi par mazu, trūkst labu speciālistu. No SIA Valtek pirkām Valtra traktoru ar 20% ES projekta atbalstu, un šai firmai ir remontbāze Madonā un Daugavpilī. Mums izdevīgāk sadarboties ar daugavpiliešiem.

Jānis Jēgers, Gulbenes novada Tirzas pagasta z/s Lejas Zosēni īpašniek
s:
– Izmantoju John Deere un Valtra traktorservisu, jo servisa darbinieks dzīvo netālu, varam ātri sazināties un remonts tiek laikus paveikts. Nav gadījušās tādas ķibeles, ka tehnikas dēļ nevarētu strādāt uz lauka. Kaut arī varu paļauties uz servisu, tomēr arī pašam pastāvīgi jāraugās, kā tehnika darbojas, vai nav manāms, ka var rasties kāda kļūme. Pagaidām esmu izticis bez lieliem remontiem. Nav īsti pareizi, ja saimnieks visās ķibelēs ar tehniku vaino tikai servisa pakalpojumus, mēdz būt arī tā – ja pats ar tehniku esi uz jūs, tad aizķeršanās būs biežāk un lielāka nekā tad, ja pats esi uzmanīgs. Savā saimniecībā pārsvarā strādāju ar lietotu tehniku, arī traktoriem. No jauna esmu pircis piekabes agregātus un graudu kombainu.

Arnis Griboniks, Preiļu novada Saunas pagasta z/s Ozoli īpašniek
s:
– Ar ES projekta naudas līdzfinansējumu iegādājos no SIA Konekesko jaunu miglotāju un arklu. Bet miglotāju veselu mēnesi vispār nevarēja palaist. Sapratu, ka firmai trūkst speciālistu, kuri pārzina progresīvās tehnoloģijas, visbiežāk agregātus ar datorvadību. Konekesko vīri, kuriem pēc miglotāja iegādes būtu pienākums agregātu savest darba kārtībā, tā arī neko neizdarīja. Varēju ar to sākt strādāt, tikai pateicoties citiem puišiem, ko sameklēju palīgā. Man nav liela saimniecība – apsaimniekoju 150 ha zemes –, tomēr lietotu tehniku nepērku, labāk pamazām iegādājos jaunu. Bet tas, ka tirdzniecības firmu speciālisti ir tik slābi, ko pats piedzīvoju, ļoti kavē darbu un prasa liekus izdevumus. Ne jau visi ir tādi – izveidojusies laba sadarbība ar SIA Agro Smiltene, tur ir ļoti spēcīgs jauno tehnoloģiju speciālists, uz kuru droši varu paļauties.

Lauris Ļubka, Kārsavas novada Mežvidu pagasta z/s Lūsēni izpilddirektors
:
– Trijatā ar tēvu un māsasvīru apsaimniekojam vairāk nekā 1000 ha lauksaimniecības zemes. No tā, kā strādā tehnika, daudz kas atkarīgs. Izņēmums bija pagājušais rudens, kad ziemājus ar badīšanu badījām zemē, bet saprotams, ka vasarāji šogad pārsvarā.Mēs tehnikas lietās skatāmies tā – ir firmas, no kurām tehniku nevar atļauties pirkt, jo zinām, ka tur serviss draņķīgs. Jauni gurķi skaitās speciālisti, bet ne viņiem zināšanu, ne pieredzes, ko ar tehniku iesākt, kā remontēt. Pat diagnostiku jēdzīgi nespēj noteikt. Kad vajag, izlīdz citu servisu speciālisti. Patiesībā tehnikas serviss un apkalpošana ir liela problēma. Ja vari iegādāties jaunu, jaudīgu mašīnu, ar to nepietiek – jāzina, kāds būs serviss. Šajā ziņā labi atsaucos par Konekesko, kas pārdod augstas kvalitātes tehniku un operatīvi sadarbojas ar klientu. Ja firma ātri reaģē uz pieprasījumu, tad ar to ir vērts strādāt. Tehnikas iegādē izmantojam ES projektu līdzfinansējumu, pēdējos gados gan vairāk raugāmies, cik savas naudas varam ieguldīt pirkumos. Bez banku kredītiem jau iztikt nevar, bet kārtīgi jārēķina, cik un ko var atļauties. Pēc pērnā rudens plūdiem šogad ar graudkopību smagi, paies pāris gadu, kamēr atkopsimies. Labi, ka mums paralēli graudu nozarei ir arī kokapstrāde, tas palīdz sabalansēt ražošanu.

Ansis Saliņš, Pļaviņu novada Vietalvas pagasta z/s Iesalnieki 1 īpašnieks:

– Man ir gan jaudīgā, gan lietotā tehnika. Lielā mērā par servisu mēģinu gādāt pats. No Konekesko savulaik esmu pircis Massey Ferguson markas traktoru, un tagad ir tā – kopš firma pārstājusi būt par tehnikas izplatītāju, iet dažādi. Manā saimniecībā ir John Deere zīmola tehnika, ko tagad apkalpo firma Dojus Latvija. Tai ir remontbāze Ķekavā un Rēzeknē, un tur ir dažādas kvalifikācijas meistari. Piemēram, ķekavieši netika ar remontiem galā, toties izrakstīja rēķinu par 5000 eiro, ko arī nācās samaksāt. Rēzeknieši trijās stundās tika galā. Ir gadījies, ka džonis otrajā dienā pēc remonta sagājis grīstē. Atkal jāremontē. Atzinīgi vērtēju SIA Vaderstad, kas tiešām nodrošina labu servisu. Tur strādā uzdevumu augstumos. To pašu varu teikt par SIA Amazone, kaut arī viņi ļoti noslogoti, visu cieņu.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

Sagatavojusi Ilze Būmane
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv