Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. marts, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Kāda preses kļūda (6)

kluda

Freidiska pārteikšanās – tā dažreiz mēdz saukt parādību, kuru aprakstījis slavenais psihoanalīzes “tēvs” Zigmunds Freids.

Tā ir kāda šķietama kļūda sarunā, uzvedībā vai atmiņā, kuras iemesls, kā uzskata psihes pētnieki, tomēr ir dziļāks, nekā varētu šķist. Proti, tas iemieso zemapziņas vēlmes un patiesos nodomus, kurus persona ļoti vēlējusies noslēpt, bet tie tomēr izsprukuši.

Avīzē “Vesti segodņa” vakar izziņoja jaunu rubriku: “75 лет победы” (“75 gadi uzvarai”). Gan noformējums, gan raksta ievads liek domāt, ka rubrikas ietvaros paredzēts stāstīt par uzvaru Otrajā pasaules karā, ko PSRS, bet vēlāk tās juridiskā mantiniece Krievija atzīmē 9. maijā. Šo svētku svinēšana mūsdienās ir tā dēvētās krievu pasaules ideoloģijas kodols un attiecīgi tā arī tiek pasniegta plašsaziņas līdzekļos. Viss kā parasti!

Un tomēr ne. Ja runa ir par uzvaru pār nacistiem 1945. gadā, tad šogad tai aprit 70 gadi. Savukārt “Vesti” “aprēķini” liecina, ka atzīmēta tiks kāda “uzvara”, kas it kā notikusi 1940. gadā. Tolaik gan PSRS ar nacistisko Vāciju vēl bija sabiedroto statusā, taču uzvaras jau svinēja. Hitlers bija sagrābis Dāniju, Norvēģiju, Beļģiju, Nīderlandi, Franciju, Staļins okupējis Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tas bija Baigais gads…

Tāda, lūk, kļūda gadījusies. Bet varbūt freidiska pārteikšanās?

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tas nebij’ netīšām !

  2. Tā škietamās Putina un viņa draugu ”kļūdas” parasti dārgi maksā, ja tūlīt neaptur.

  3. Par ko mēs brīnamies? Itkā latvieši nezinātu, kas mūsu promaskaviskajīem salašņām un Latvijas okupācijas noliedzējiem prātā.

  4. Jā, “Vesķi sevodņa” var uztaisīt rubriku par godu sarkano slepkavu uzvarām, bet kāpēc visus šos gadus mūsu “latviskās” avīzes, ieskaitot “Lauku avīzi” nevar uztaisīt rubriku par latviešu leģionāriem, par viņu dzīves stāstiem, par cīņu un piedzīvoto šausmu atmiņām, par 16. marta piemiņas dienas skaidrojumu?
    Vai līdzekļu trūkst? Tur nekādi papildus līdzekļi nav vajadzīgi! Ir vajadzīga tikai griba!
    Bet šīs gribas un uzdrīkstēšanās nav, jo jākalpo ir pārkrāsotajam padomju režīmam. Un tad sākas divkosība. No vienas puses tiek “izteikts sašutums” par Latvijā izplatīto Krievijas propogandu, bet no otras puses nekas cits izņemot šo “sašutumu” šai propogandai netiek likts pretīm. No vienas puses latvieši tiek kritizēti par patriotisma trūkumu, bet no otras puses latviešiem domātā informācijas telpa tiek , cik vien tas iespējams, attīrīta no visa nacionālā, vēsturiskā – visa tā, kas varētu celt latviešu pašapziņu, nacionālismu, patriotismu.

    • Jā, tā nu tas ir, un mums jāapzinās, ka – ja to nemainīsim, tad latvisku Latviju mums neredzēt kā savas ausis. Bet „resursu” šādai maiņai ir pamaz. Kārtējie „atbrīvotāji„ ir nacionāl-patriotus izšāvuši, bet falšo komunistu (faktisku politisko avantūristu) plejādi, kura tagad slēpjas aiz kosmopolītu maskas, atstājuši un 50 gadus stimulējuši to vairošanos. Ne jau velti tie divpusējās sarunās ar okupantiem saglabājuši mums „5.kolonnu”, kas kalpojusi duālas varas saglabāšanai un nacionālas attīstības bremzēšanai.
      Un tikai pateicoties viņu impērijas (PSRS) sabrukumam un respektējot Rietumu militāro spēku, mēs esam ES un NATO.
      Visa cerība tagad ir uz jaunās paaudzes brīvdomību un objektīvu pasaules redzējumu. Jā „žīdi valda pasauli”, bet tā jau ir lielās pasaules problēma. Mūsu mazo tautu un Valsti šobrīd apdraud „krievu lācis”, un jāturas tam pretī. Par latvisku Latviju!

  5. Okupantu daba un plāni nemainās. Vecajiem okupantiem dzimst jauni okupantēni, kuri tuprina ienīst latviešus un visu latvisko.

Draugiem Facebook Twitter Google+