Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. janvāris, 2012
Drukāt

Kādai būt latviešu filmai?


Vairāki lasītāji ir atsaukušies “Latvijas Avīzes” ierosinātajai diskusijai par valsts naudas piešķiršanu filmprojektiem, kas sasaucas ar sabiedrībā visai plašu atbalsi guvušo domu apmaiņu pēc Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Raivja Dzintara (“VL”/”TB”/LNNK) aicinājuma beidzot definēt valstiskās audzināšanas kritēriju lomu kino finansēšanā. Viedokļus publicējam saīsināti. 


 

 

Dziesmu svētkus – filmā

“Manuprāt, par valsts naudu uzņemtām filmām būtu jābūt pozitīvām, kādas uzņemt ir nebūt ne tik viegli. Tām būtu jāvēsta par cilvēkiem, kas nepadodas bezcerīgās situācijās, kas izmaina vidi sev apkārt uz labo pusi utt.

Viena no tēmām, kas būtu pelnījusi atspoguļojumu latviešu kino, noteikti ir Dziesmu svētki. Varētu izmantot savulaik “Ābols upē” stilistiku, kur pāris aktieru darbojas dokumentālā vidē. Šajā filmā varētu parādīt ierindas lauku kora dziedātāja ceļu no mēģinājumiem līdz noslēguma koncertam Mežaparkā. Vai arī atspoguļot atsevišķu tēlu – dziedātāju, autobusa šofera, diriģenta, kora vecākā, virsdiriģenta, kultūras ministra utt. – rīcību Dziesmu svētku kontekstā. Taču, ja nav pienācīga finansējuma, kas ļautu šādu tēmu “pacelt”, tad gan labāk to neaiztikt.”

Mārtiņš Opmanis 
no Rīgas

 

Negācijām vieta ārpusē

 “Latviešu kino jāatbalsta tādi projekti, kas cilvēkus ietekmē pozitīvai rīcībai un labvēlīgi veido – sevišķi – jaunās paaudzes psihi. Filmu sižetā svarīgi vienmēr iekļaut idejas, vērstas uz savas dzimtenes mīlestību, patriotismu un patiesi godīgas, nesavtīgas sabiedrības veidošanu. Negācijas, kas tiek atspoguļotas filmā “Kolka Cool”, lai paliek ārpusē. Jau tā tiekam piesūcināti ar visādām riebeklībām ikdienas dzīvē un tās nevajag papildināt no kinoekrāna.”

Juris Kante

***

Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija šobrīd turpina apkopot iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, kultūras un kinoļaužu priekšlikumus par to, kā būtu jāpārskata kritēriji, pēc kādiem tiek piešķirti līdzekļi nacionālā kino industrijā.

Pēc tam tā iecerējusi vērsties pie Kultūras ministrijas, aicinot pārskatīt esošos kritērijus, pēc kādiem tiek piešķirts valsts finansējums kino veidošanai.

 

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+