Kokteilis
Mīli

Kādās dzīves situācijās labāk pievaldīt mēli. Zelta vērti padomi 16

Foto – Fotolia

Nelūgti padomi, nevajadzīga patiesība, liekas rūpes par citiem – mēs bieži ļoti mīlam “darīt labu” – darīt un dot to, ko mums neprasa. Nezin kāpēc mums šķiet, ka svešā dzīvē orientējamies labāk, nekā tie, kas šo dzīvi dzīvo. Bet vēl mēs domājam, ka patiesība (lasi: barga kritika) palīdz otram sasniegt kaut kādus jaunus attīstības līmeņus.

Un mēs patiesi ticam, ka visiem cilvēkiem apkārt ir interesanta mūsu personīgā pieredze, mūs personīgais viedoklis un pat mūsu personīgā niezošā pumpa uz dibena, precīzāk, informācija par to, kā tā niez un kā ir mainījusies šodien.

Patiesībā tā tas nav. Katram ir sava pieredze, sava taisnība un sava personīgā pēcpuse, lai audzētu uz tās pumpas, kādas labpatīkas.

Tāpēc – ja nevēlies kļūt par cilvēku, no kura visi bēg, minēsim vairākas situācijas, kurās ir vērts labāk paklusēt vai uzvesties ļoti ieturēti.

1. Nekad neapspried ar māti viņas bērnus. Pat tad, ja tev pavaicā padomu vai viedokli, izsaki to maksimāli korekti, iepriekš paužot mātei atbalstu un sapratni par to, cik viņai ir grūti. Katrā norādījumā uz to, ka bērns izdarījis kaut ko ne tā, rīkojies slikti, māte sadzird arī to, ka viņa ir slikta māte, ja reiz kaut ko tādu pieļāvusi. Apsūdzi bērnu – apsūdzi māti. Atbildē saņemsi divkāršu aizsardzību vai uzbrukumu.

2. Apvaldi priecīgu izsaucienu “vow!” un neielaidies garā stāstā par to, kas tev “sāp”, ja cilvēks, ar kuru tevi iepazīstina, izrādās jurists, ārsts, rakstnieks vai psihologs. Tici, šie cilvēki jau pārāk labi zina, kas sekos tālāk, tāpēc arvien biežāk izvairās izpaust savu profesiju.

Lai kur arī nenotiktu tikšanās – pie Svētā Pētera baznīcas Romā vai kristībās pie draugiem – šiem ļaudīm citi vienmēr sāk stāstīt par to, kas izraisa raizes, lūdz padomu un izstāsta visu savu dzīvi, cerot, ka tas bagātinās viņu pieredzes “krājkasīti”. Tici, psihologu, ārstu un juristu “krājkasītēs” ir vairāk stāstu, nekā visa tava dzīve. Par profesionāliem padomiem un palīdzību ir jāmaksā. Arī tu taču neesi gatava dāvināt savus profesionālos padomus. Tad kāpēc esi pārliecināta, ka tos par velti sniegs šie cilvēki?

3. Nestāsti esošajam partnerim visas savu iepriekšējo attiecību nianses un vēl jo vairāk – nesalīdzini viņu ar bijušo. Jā, mums visiem ir interesanti uzzināt, kāda katram ir bijusi pagātne. Turklāt tas, kā cilvēks stāsta par savām iepriekšējām attiecībām, raksturo viņu un dod iespēju saprast, kā viņš uzvedīsies tagadnē.

Tomēr ir liela starpība starp to, ka tu vienkārši pasaki “bija attiecības, ilga tik un tik ilgi, bija neveiksmīgas tāpēc, ka” un to, ka ikreiz tu gari un plaši stāsti, kā jums bija kopā, kur jūs bijāt, ko darījāt, kādas dāvanas bijušais partneris pasniedza, cik briesmīga sieviete ir viņa māte un ka sekss jums bija atbaidošs. Vai tieši otrādi – “super, kāds sekss, bet tu, mīļais, neesi tik prasmīgs, taču nekas, mēs to labosim”.

4. Turi pie sevis savas zibatmiņas kartes ar fotogrāfijām, mūziku un filmām. Pat tad, ja tev lūdz padalīties ar fotoattēliem no atvaļinājuma, padomā – varbūt parādīt tikai 10-15 labākos fotouzņēmumus, nevis visus 3444 kadrus.

5. Cilvēki var izrādīt interesi par taviem hobijiem, gaumi vai aizraušanos, bet vai tiešām vajag uzreiz lēkt mugurā iemīļotajam zirdziņam “es viss tāds interesants” un izstiept sarunu četru stundu garumā, stāstot, ka “es tikko atgriezos no Spānijas, redz, kur es, redz, kur viņš, šeit es mielojos, šeit es peldos, bet šeit guļu. Bet vēl es ierakstīju lielisku skaņdarbu, tas ir citā manā zibatmiņas kartē, tūlīt es jums to uzlikšu, paklausījāties, patika? Bet vēl man ir tāda interesanta filma par to, kā es atpūtos Spānijā, jūs redzējāt fotogrāfijas, bet tās neatspoguļo visu būtību, tagad mēs paskatīsimies filmu, tad jūs noteikti visu sapratīsiet”.

6. Nesāc paust savu viedokli ar kritiku pat tad, ja tā ir ļoti objektīva un par tavu viedokli patiešām interesējas. Mēs visi, kad sākam kaut ko jaunu, baidāmies un neesam pārliecināti par to, kāds sanācis rezultāts. Kritikas uzdevums ir attīstīt cilvēku, nevis nokaut viņā visus centienus izmēģināt kaut ko jaunu. Tāpēc – tad, kad runā par kāda cilvēka veikumu, vispirms pasaki labo, bet tad pārej pie kritiskās daļas. Tas ir psiholoģiskās uztveres likums – mēs nespējam sadzirdēt labo, kas seko aiz sliktā. Ja sāc ar slikto, labo vari vairs neteikt, tas paliks neievērots. Sākumā paslavē cilvēku, mini to, kas viņam noteikti ir izdevies, pagaidi minūti, ļauj izbaudīt uzslavu un tikai pēc tam paud, kas nav sanācis labi.

7. Neatbildi uz jautājumiem, kurus tev vispār neuzdod, tas pats attiecas uz svešiem, nejauši uzzinātiem noslēpumiem – klusē par tiem. “Es redzēju savas draudzenes vīru restorānā ar citu sievieti, vai man nepieciešams par to pastāstīt draudzenei?” “Es ievēroju draudzenes dēlu sliktu pusaudžu kompānijā, vai man viņai teikt?” – šādas izvēles priekšā nereti nonākam.

Katrs cilvēks ir spējīgs pats iegūt jebkādu informāciju, un ikviens izvēlas tādu informētības līmeni, kāds viņam ir komfortabls. Sniedzot cilvēkam vairāk informācijas, nekā viņš ir gatavs saņemt un ir lūdzis, tu nostādi viņu nepieciešamības priekšā kaut ko darīt, bet tā kā uz darbību cilvēks nav gatavs, viņš vai nu “noslēgsies” vai pēc tam visu atbildību pārliks uz tevi. Tu esi tam gatava?

Saistītie raksti

“Klusēšana – zelts”, pauda sendienu viedie domātāji, un viņiem bija taisnība. Tas nenozīmē, ka tev nepieciešams pārtraukt runāt un kļūt par klusētāju. Klusētāji un pļāpas – divas galējības, kas ļoti apgrūtina saskarsmi. Taču, lai ko tu neteiktu, tu nerunā tukšumā. Tev ir sarunbiedrs, un pēc viņa reakcijām tu vienmēr varēsi spriest, kāda ir viņa attieksme pret pateikto. Viņš smaida, ieinteresēti skatās acīs un veicina sarunu ar jautājumiem? Vai arī viņš žāvājas, skatās sāņus vai pulkstenī? Vai arī viņš vispār ir aizgriezies, lai “bēgtu” no tevis, un tikai viņa žaketes poga, pie kuras tu turies, saglabā jūsu “dialogu”?

Otrs cilvēks ir spējīgs parādīt vai pateikt tev, ko viņš no tevis grib. Bet galvenais – tu vienmēr vari pavaicāt, vai viņš grib uzzināt, izdzirdēt, saņemt no tevis informāciju, padomu vai palīdzību. Esi uzmanīga pret savu sarunbiedru, un tad jūsu saskarsme būs pa īstam piepildīta un interesanta.

Avots: “you-journal.ru”

LA.lv