Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. augusts, 2013
Drukāt

Kādas ir Eiropas Parlamenta deputātu priekšrocības?

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nav noslēpums, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāta amats Latvijas politiķu vidū ir ļoti iekārots un nākamgad gaidāmajās vēlēšanās uz to varētu būt sīva konkurence. Eiroparlamentārietim par dzīvi nav iemesla sūdzēties – viņam ir nodrošināta laba alga, deputāta imunitāte, birojs ar palīgiem, kā arī ceļa izdevumu segšana. 


 

Ir gan karjeristi, gan “atsēdētāji”

Pirmajiem Latvijas deputātiem EP tika maksātas Latvijas apmēriem atbilstošas algas, taču vēlāk – 2009. gadā –, lai mazinātu nevienlīdzību algu jautājumos, visiem deputātiem noteica vienādu atalgojumu. Šobrīd EP deputātiem alga pirms nodokļu nomaksas ir 7956 eiro (5560 latu), kuru izmaksā no EP budžeta. Alga ir noteikta 38,5 procentu apmērā no ES tiesneša pamatalgas. Bet eiroparlamentāriešiem, kuri jau sasnieguši 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt arī pensiju 3,5 procentu apmērā no algas par katru parlamentā nostrādāto gadu.

Laba alga ne vienmēr ir motivācija čaklam darbam.

“Personiski pazīstu slovēņu deputāti, kas bija žurnāliste un pašlaik strādā par deputāti ar ES paplašināšanās jautājumiem. Viņa darbam nododas ar sirdi un dvēseli, kļuvusi arī par Bosnijas un Hercegovinas gada cilvēku un bieži dzirdu no viņas vīra žurnālista, ka sievu faktiski mājās neredz.

Taču zinu arī kādu poļu deputātu, bijušo benzīntanka direktoru no iepriekšējā sasaukuma, kurš izmantoja šos gadus, lai nopelnītu, baudītu mierīgu dzīvi un atpūstos,” stāsta Briselē strādājošā žurnāliste I. Strazdiņa.

EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle deputātus iedala trīs kategorijās. Pirmajā ietilpst augsta līmeņa vadītāji, piemēram, parlamenta politisko grupu vadītāji – un uz šo līmeni deputātiem jābruģē ilgs karjeras ceļš. Dalība EP ir viņu maizes darbs un viņi cenšas pēc izcilības darbā. Kā otru grupu R. Zīle min deputātus, kas specializējušies pēc nozarēm un turpina krāt zināšanas. “Ir jau arī trešā grupa – kas vai nu guļ, vai taisa lētu populismu,” piebilst R. Zīle. Tāpat viņš norāda, ka Eiropas Parlamenta deputātam vajadzētu būt ar politisko pieredzi savā valstī.

I. Strazdiņa norāda, ka Latvijas deputātu aktivitāte vērtējama dažādi. “Tagad, tuvojoties nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jūtams iespringums, jo vairākums no viņiem vēlēsies kandidēt atkal. Taču reāli padarītos darbus būs jāprot atšķirt no publicitātes aktivitātēm,” piebilst I. Strazdiņa.

 

Palīgi gan Briselē, 
gan Rīgā

EP deputāts var algot savu biroju ar vairākiem palīgiem. EP nodrošina biroja telpas Briselē un Strasbūrā, kā arī sedz maksājumus par biroja uzturēšanu dalībvalstī. Deputāta palīgi dalās divās kategorijās – akreditētie palīgi ir tie, kas darbojas Briselē uz deputāta pilnvaru laiku, ar viņiem darba līgumu slēdz EP. Deputātam var būt arī vietējie palīgi, ar kuriem darba līgumu slēdz pats deputāts.

Visu palīgu algošanai vienam deputātam EP atvēl 17 540 eiro (12 259 latus) mēnesī. Naudas sadalījums ir paša deputāta ziņā. Piemēram, R. Zīlem, kurš darbojas EP Transporta un tūrisma komitejā un kā aizstājējs Ekonomikas un monetārajā komitejā, ir, kā viņš pats saka, divarpus palīgi Briselē un vēl divi Rīgā.

“Mani Briseles palīgi nosedz darbu ar parlamenta komitejām, nosaka manu darba kārtību. Viens palīgs uzņemas arī biroja vadīšanas funkciju – viņam dažreiz jābūt gudrākam par deputātu,” apgalvo R. Zīle.

Palīgs, kurš birojā strādā pusslodzi, uztur saikni ar medijiem un ar R. Zīles pārstāvēto Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu. Savukārt Latvijā esošie palīgi sadarbojas ar medijiem, politiskajām partijām un organizē vietējos pasākumus. Līdzīgi darbojas arī deputātes Sandras Kalnietes palīgi – divi no viņiem strādā Briselē, pārējie divi – Latvijā. Viņas biroju vada Pēteris Viņķelis, kurš koordinē biroja darbu un veido arī saikni starp EP un Latviju. Padziļināti ar lauksaimniecības jautājumiem (deputāte darbojas kā aizstājēja EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā) S. Kalnietes birojā nodarbojas padomnieks Mārtiņš Spravņiks, kurš uztur arī saikni ar Latvijas zemnieku organizācijām. Deputāte vada neformālo vēstures izlīguma grupu EP, kuras apmērus un darba apjomus viņa vērtē līdzvērtīgus komitejas darba kārtībai – šajā grupā piedalās vairāk nekā 40 EP deputāti. Darbus ar šo grupu S. Kalniete uzticējusi savam palīgam Oskaram Gruziņam. “Protestējam pret Staļina pieminekļu atjaunošanu Gruzijā, rakstām savu viedokli. Tāpat šī grupa sniedz atbalstu dažādām konferencēm par vēstures jautājumiem,” informē S. Kalniete. Deputātes ceturtais palīgs Jānis Karalis darbojas Latvijā, kur viņš plāno tikšanās ar vietējo organizāciju pārstāvjiem, kā arī viņam uzticēts koordinēt konkursu uzņēmīgām sievietēm “Atdzimt no pelniem” un deputātes izveidoto jauno zemnieku balvu “Senču aicinājums”.

R. Zīle teic, ka joprojām EP vērojama nevienlīdzība attiecībā uz deputātu palīgiem. Piemēram, Rumānijas un Bulgārijas EP deputāti var nolīgt vairāk palīgu un maksā tiem zemākas algas nekā, piemēram, vācu eiroparlamentārieši, kas par šo naudu algo vienu vai divus palīgus.

 

Neizvēlas lētās aviokompānijas

EP deputātiem parlaments atlīdzina arī ceļa izdevumus. Deputātiem tiek atmaksātas aviobiļetes biznesa klasē, dzelzceļa pirmajā klasē vai 50 eirocenti par kilometru ar automašīnu. “Lidojumiem uz Latviju nedēļas nogalēs izmantoju nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” lidojumus. Vācu deputāti līdzīgā veidā atbalsta savas aviokompānijas,” stāsta R. Zīle. Arī S. Kalniete lielākoties izmanto “Air Baltic” pakalpojumus un vienmēr izvēloties biznesa klases biļetes, jo tās dod iespējas mainīt lidojumu laikus, kā arī sniedz papildu ērtības. Iespēju lidot biznesa klasē Kalniete neuzskata par privilēģiju. “Lidoju bieži, un tas ir nogurdinoši. Lidošana biznesa klasē pie tik lielas slodzes palīdz atslābināties vismaz uz īsu brīdi. Ja nebūtu iespējas lidot biznesa klasē, tad lidotu ekonomiskajā klasē,” piebilst politiķe.

R. Zīle, taujāts, vai pastāv iespējas ietaupīt līdzekļus, lidojot ar zemo cenu aviolīnijām, ir kategoriski noraidošs. “Tas, kā “Ryanair” ienāca Latvijā un kāda ir viņu politika, lai panāktu zemās cenas, mani neapmierina. Esmu vienreiz to izmantojis, lidojot uz konferenci Īrijā.

Serviss bija ļoti slikts, jo pārsēšanās zonā nebija kompānijas cilvēka, kas man palīdzētu atrast pareizos vārtus. Galu galā man bija vēlreiz jāiziet drošības pārbaude un jātērē savs laiks,” atceras R. Zīle.

Deputātu ceļošanas jautājumos vienmēr bijis aktuāls jautājums par parlamenta sesijām Strasbūrā, kas rada papildu ceļa izdevumus un tiek tērēts laiks. “Par laikietilpīgo ceļošanu ir sūdzējušies arī deputāti no Portugāles un Sicīlijas. Strasbūra ir Francijas un Vācijas izlīguma simbols, taču es uzskatu, ka mūsdienu izlīguma simbols ir Berlīne. Vienreiz jāizvēlas starp Briseli un Strasbūru, jo ceļam tiek tērētas lielas summas, kā arī vestas lielas dokumentu ķīpas,” uzskata S. Kalniete.

 

Dienas nauda un kursi

Deputātiem pienākas arī dienas nauda, ko piešķir par darba braucieniem, lai piedalītos oficiālās sanāksmēs ES teritorijā, un visiem deputātiem tā ir vienāda – 304 eiro (212 lati) par katru dienu, kurā deputāts veicis savus pienākumus. Dienas nauda paredzēta viesnīcas, maltīšu un citu izdevumu segšanai. Šo piemaksu samazina uz pusi, ja deputāts plenārsēžu dienās nepiedalās vairāk nekā pusē elektronisko balsojumu.

Tāpat eiroparlamentāriešiem pienākas arī 152 eiro (106 lati) dienā, ja viņš atrodas darba braucienos ārpus ES. “Latvijā šāda dienas nauda var šķist liela, taču Vācijas deputātiem un Eiropas cenu līmenim tā ir viduvēja,” spriež S. Kalniete.

EP deputāti par parlamenta līdzekļiem var izmantot arī veselības izdevumu atmaksu divu trešdaļu apmērā no summas. ES sesiju laikā deputāti var apmeklēt vienu vai vairāku svešvalodu kursus. Deputāti var apmeklēt arī kursus pie privātskolotāja, par tiem maksājot ne vairāk kā 5000 eiro (3494 latus) gadā. Deputāti un viņu palīgi var apmeklēt arī datorkursus – dalībvalstī vai arī kādā no EP darba vietām. Šiem kursiem var tērēt ne vairāk par 1500 eiro gadā. Tāpat visi deputāti, to laulātie un bērni (līdz 21 vai līdz 25 gadu vecumam) var saņemt atmaksu par medicīniskajiem izdevumiem 2/3 apmērā no pakalpojuma summas. Vēl viena no privilēģijām, kas pienākas EP deputātiem, ir imunitāte, kura darbojas visas ES teritorijā un par kuras atņemšanu nopietnu aizdomu gadījumā var lemt Eiropas Parlaments.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+