Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. februāris, 2013
Drukāt

Kādās jomās jūsu pašvaldībai būtu nepieciešams valsts atbalsts?

Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons ir kategorisks – īpašs atbalsts no valsts puses nav vajadzīgs. “Paši spējam piesaistīt gan investīcijas, gan attīstīt ražošanu,” norāda priekšsēdētājs. Mērsragā strādā septiņas rūpnīcas, ir osta ar tranzītkravām, jahtu centri, attīstās tūrisms.

Bezdarba līmenis divkārt zemāks nekā valstī kopumā – tikai 5 – 6%. “Mēs paši esam atraduši instrumentus, lai pabalstītu savus ražotājus un arī iedzīvotājus. Piemēram, valsts tikai šogad daudzbērnu ģimenēm piešķīra 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, bet vesela virkne mazo pašvaldību, tajā skaitā arī mēs, šādu atlaidi daudzbērnu ģimenēm piemērojam jau kopš 2011. gada.” L. Karlsons pārmet, ka mazo novadu attīstība mākslīgi tiek bremzēta, piemēram, neļaujot pašvaldībām startēt Eiropas projektu konkursos nelielā iedzīvotāju skaita dēļ. Tas attiecas uz bērnudārzu siltināšanu. “Lielās pašvaldības varēja startēt projektā, bet mēs ne, jo mūsu iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2000. Uzskatu, ka visām pašvaldībām jāļauj brīvi konkurēt savā starpā. Ja mēs uzrakstām labāku projektu, tad saņemam finansējumu. Valstī spriež, ka vajadzēs ievest darbaspēku. Nav kas strādā. Bet nepadomā, ka cilvēkiem ir jānodrošina atbilstoša darba samaksa. Pie mums ir uzņēmumi, kur pēc nodokļu nomaksas cilvēks saņem 400 latus. Tur strādātgribētāji rindā stāv. Zivju apstrādē nepieciešams ļoti kvalitatīvs roku darbs. Ja grib to nodrošināt, jāmaksā. Mūsu uzņēmumi ar savu produkciju iegājuši Vācijā, Izraēlā, nemaz nerunājot par tradicionālo Austrumu tirgu. Kvalitatīvu produktu nevar saražot lētais darbaspēks, kurš varbūt nemaz īsti neprot strādāt. Mūsu iedzīvotāji, kam šā darba prasme ir paaudzēs, jebkuru darbu dara ar cieņu. Novadam nav vajadzīgi ne pabalsti, ne kādi īpaši instrumenti, tikai vienādas iespējas konkurēt.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+