Ekonomika
Darbs

Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj uzņēmumi, iekārtojot birojus?2

Publicitātes foto

Birojs ir īpaša vieta kā darbiniekam, tā vadītājam un īpašniekam. Ja darbinieki savā darba vidē jūtas labi, arī darba process būs daudz raitāks un produktīvāks. Iekārtojot biroja telpas, nepieciešams pievērst uzmanību dažādiem sīkumiem, kas palīdzēs gan darba vidi veidot omulīgāku un tīkamāku, gan iekārtot to atbilstoši visām prasībām – lai darba vide būtu darbinieku veselībai draudzīga un nekaitīga. Tas nozīmē to, ka arī biroja galdam un krēslam ir jābūt pareizi novietotam un pietiekami ergonomiskam, lai nebojātu darbinieka veselību, it īpaši darbavietās, kur darbinieki veic sēdošu darbu. Tāpēc – jāievēro daži lietderīgi padomi.

Gaisma un mākslīgais apgaismojums ir vieni no pirmajiem faktoriem, kam būtu jāpievērš uzmanība, plānojot biroja iekārtojumu. Bez atbilstoša un piemērota dabīgā vai mākslīgā apgaismojuma nav iespējams efektīvi paveikt darbu. Pareizs apgaismojums būtiski uzlabo darbinieku pašsajūtu un pozitīvi ietekmē darba kvalitāti. Darbinieks jutīsies daudz labāk, ja būs pietiekams dabīgais apgaismojums un atbilstoši uzstādīts mākslīgais apgaismojums. Šeit jāatgādina, ka īpaša nozīme būs pat mākslīgās gaismas siltuma tonim.

Visērtākais variants – saplānot biroja iekārtojumu, apgaismojumu un darba vietu izvietojumu vienlaikus. Tomēr tieši šajā procesā bieži vien tiek pieļautas visrupjākās kļūdas. Domājot par darbiniekiem ērtu biroja iekārtojumu un arī par savu maciņu, savlaicīgi jāsaplāno gaismas avoti, to izvietojums un intensitāte. Sekojot to izvietojumam, tālāk jāplānot katra darbinieka darba vieta – tātad šīs darbības ieteicams veikt secīgi.

Visbiežāk šādās situācijās var kļūdīties ar to, ka netiek pareizi novērtēts dabīgais apgaismojums. Nepietiekams dabīgais apgaismojums darba vidē var pazemināt darba spējas un ātrāk izraisīt nogurumu. Nemaz nerunājot par redzes bojāšanu! Arī nepietiekams mākslīgais apgaismojums, ja darba vieta ir tumša, var ietekmēt darbinieka darba spējas un kvalitāti. Tas it īpaši aktuālizējas ziemas sezonā, kad dienas gaismas ir maz. Tomēr jāuzmanās no ieslīgšanas galējībās – pārāk spilgts apgaismojums rada diskomfortu, ko vislabāk izjutīs tieši darbinieki un ātrāk nogurs. Piemēram, nepārdomāti būtu izvietot darba galdus pie logiem tā, ka logs atrodas aiz muguras vai tieši priekšā, tādā veidā metot ēnas vai gaismai spiežot acīs – abi šie varianti traucēs strādāt. Tāpat būs, ja nepareizi izvēlēsieties žalūzijas vai aizkarus dabīgā apgaismojuma regulācijai.

Logu noformējumus var iedalīt 3 grupās: gaismu caurlaidīgi, kas paredzēti tikai, lai radītu sajūtas vai aizsegtu skatu no ārpuses; daļēji gaismu caurlaidīgi logi, kas paredzēti vietās, kur spožā saules gaisma var traucēt strādāt; un gaismu necaurlaidīgas žalūzijas vai aizkari, kas paredzēti, lai nepieļautu gaismas iekļūšanu telpās.
Mūsdienās daudzos birojos ir izvietotas gaismu necaurlaidīgās žalūzijas. Šī iemesla pēc, darbiniekiem nākas izvēlēties – strādāt aptumšotā darba vietā vai cīnīties ar spožiem saules stariem, lai gan piemērotākas būtu gaismu caurlaidīgas vai daļēji gaismu caurlaidīgas žalūzijas.

Tālāk var domāt par mikroklimatu biroja telpās. To nodrošina gaisa temperatūra, gaisa mitrums un gaisa plūsmas ātrums. Veidojot biroju, jāņem vērā, kur atrodas siltuma objekti (radiatori, konvektori), un kur novietots gaisa kondicionieris, kur atrodas durvis un vai nerodas caurvējš, virinot durvis. Ļoti bieži novērota kļūda – gaisa kondicionieru novietošana tur, kur tos ērtāk pieslēgt, nedomājot par to, kā jutīsies darbinieki. Tā rezultātā, kādam no darbiniekiem kondicionieris intensīvi pūš uz muguras, un tas var radīt nopietnas veselības problēmas, kā saaukstēšanos, sapūstus muguras nervus un citas. Neatbilstošs mikroklimats biroja telpā var radīt arī saspīlētas attiecības starp kolēģiem.

Ja telpā ir konvektori, tad arī to izvietojums jāņem vērā, plānojot darbavietu atrašanos. Būtu jāizvairās no situācijas, kad apkures sezonas laikā kāds darbinieks tiktu nemitīgi «pārkarsēts».

Apkures sezonā vislielākā problēma ir sauss gaiss telpā, kas var izraisīt «sauso acu sindromu».

Ja nav izbūvēta atbilstoša gaisa mitrināšanas sistēma, tad pašu spēkiem jāveic gaisa mitrināšanas pasākumi – jāizvieto trauki ar ūdeni, biežāk jālaista telpaugi, kuriem, starp citu, noteikti vajadzētu atrasties biroja telpās.

Protams, ļoti būtiskas ir arī mēbeles – to novietojums, materiāls, forma un tā tālāk. Tipiskākās kļūdas, izvēloties mēbeles birojam, ir to funkcionālā nepiemērotība konkrētajam darbiniekam. Ja vēlamies nodrošināt darbiniekus ar ērtu un ergonomisku darba vietu, pareizai mēbeļu izvēlei ir ļoti būtiska nozīme. Pirmais, pēc kā var vērtēt biroja mēbeli, ir tās izskats. Tai ir jābūt pievilcīgai un jāiederas telpas kopējā interjerā. Ja darbinieku galdi, skapji un krēsli nebūs pievilcīgi, lai arī cik ergonomiski tie būtu, pie tā nejutīsies labi ne darbinieki, ne klienti. Tomēr svarīgāko lomu ieņem tieši mēbeļu funkcionalitāte un to ergonomiskās īpašības.

Ergonomiskas biroja mēbeles ir tādas, kas atbilst darbinieka prasībām. Tās neierobežo kustību brīvību, spēj pielāgoties cilvēka vajadzībām, darba stāvokļiem. Ergonomiskas mēbeles būs, piemēram, krēsli ar maināmu augstumu un regulējamu atzveltni. Arī galda augstuma regulācijas iespējai ir nozīmīga loma ergonomiskas darba vietas ierīkošanā. Galda kājas var būt neregulējamas, daļēji regulējamas un regulējamas tā, ka ļauj pacelt galda virsmu līmenī, ka pie tās var strādāt, stāvot kājās.

Mēbeļu izgatavošanā un biroja iekārtošanā izmantotie materiāli būtiski ietekmē darbinieku komfortu. Biežākās kļūdas mēbeļu izvēlē ir laikus nepārdomātas izvēles, iegādājoties mēbeles, kuru materiāli atstaro gaismu, piemēram, spīdīgas, stiklotas virsmas. Tāpat nevajadzētu izvēlēties aukstu materiālu virsmas, piemēram, akmeni un stiklu, mēbelēm, ar kurām ir bieža saskare.

Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, iegādājoties mēbeles birojam, ir mēbeļu konfigurācija un darbavietas arhitektūra. Tas, kāda būs galda virsma, tās lielums, liekumi, stūri, galda kāju, atvilktņu bloku novietojums, noteiks, cik ērti būs strādāt. Savukārt, darba vietas arhitektūru veido dažādu lietu novietojums un attālumi starp tām. Atceries, ka vienmēr ir iespēja apsēsties pie konkrēta darba galda un izmēģināt, cik ērta ir tieši šī komplektācija.

Mēbeļu izvietojums telpā ir gana strīdīgs jautājums un viedokļi par to var atšķirties. Kādam šķitīs ērtāk, ja viss būs rokas stiepiena attālumā, kādam citam būs ērti, ja skapis ar mapēm atradīsies tālāk un būs jāpieceļas, jāizkustas no savas darba vietas, kas aizņems vairāk laika, bet būs labāk darbinieka pašsajūtai un fizioloģijai. Tomēr arī šeit ir viennozīmīgas kļūdas, no kurām var izvairīties. Ja mazā telpā tiek iespiests pārāk daudz mēbeļu – kļūda. Ja telpas izmērs, mēbeļu daudzums un to lielums ir nesabalansēts, rodas sajūta, ka atrodamies deformētā telpā. Mēbeles telpā ir jāsabalansē, lai darbiniekiem nav jāmanevrē starp darba galdiem, riskējot sasities, aizķerties un paklupt. Ne mazāk svarīga ir apkārtējās vides ietekme uz katru individuāli. Darbiniekiem rodas psiholoģisks diskomforts, ja darba vietas ir novietotas pārāk tuvu cita citai, ja jāsēž ar muguru pret durvīm vai citiem darbiniekiem. Novietojot dažādas ierīces – printeri, kopētāju vai faksa aparātu, kuru izmanto visi darbinieki, pārāk tuvu kādai konkrētai darbinieka darba vietai, tiek traucēts šī konkrētā darbinieka darba process. Regulāra cilvēku plūsma apgrūtinās darbu.

Troksnis, pārvietošanās, arī kolēģu sarunas, kuri vēlas īsināt laiku, kamēr tiek kopēts kāds dokuments, var būtiski traucēt darba produktivitāti un spēju koncentrēties. Galvenais atceries – parūpējies par savu darbinieku un viņš parūpēsies par darbu un klientiem!

LA.lv