Kādas pērn bija veiksmes un neveiksmes ogu dārzos 0
Katrs gads no iepriekšējiem ar kaut ko atšķiras un sniedz mums jaunu pieredzi un atziņas. Lauksaimniekiem un tiem, kuri mīl parušināties dārzā un izaudzēt sev kaut ko skaistu vai pārtikai noderīgu, pagājušais gads noteikti nebija no labvēlīgākajiem, bet arī ne no sliktākajiem.
Kaut kas droši vien izauga labāk nekā iepriekšējos gados, bet citiem augiem tomēr šī sezona ne visai patika. Audzētājiem bija jāsaskaras arī ar daudzām problēmām, žurnālā “Agro Tops” vērtē Pūres Dārzkopības pētījumu centra pētniece Valda Laugale.
Viņa norāda, ka pagājušajā gadā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem augu veģetācija sākās vēlu, jo pavasaris bija ilgstoši auksts un sniegains. Toties maijā temperatūra strauji paaugstinājās un daba sasteidza iekavēto. Maijs, jūnijs un arī vēl jūlija sākums bija ļoti silts. Dažviet novērots ilgstošs sausums, citur nokrišņu pat bija pārāk daudz. Dažviet nozīmīgus postījumus nodarīja krusa.
Zemenēm aizvadītā sezona nebija tipiska. Sliktāk bija pārziemojušas vairāk uz dienvidiem selekcionētās šķirnes, bet tās, kas Latvijas apstākļos jau sevi labi parādījušas, pārziemoja labi. Taču karstais laiks maijā visu strauji pasteidzināja un ogas ienācās pat agrāk nekā iepriekšējā gadā.
Gads bija labvēlīgs dažādu kaitēkļu un slimību izplatībai. No kaitēkļiem vislielākos bojājumus nodarīja aveņu ziedu smecernieks, zemeņu ērce, tripsis un vietām arī tīklērce. Arī turpmāk jāgatavojas tam, ka sakarā ar klimata pasiltināšanos kaitēkļu problēmas varētu būt arvien lielākas, norāda Laugale.
Vasaras avenēm pagājušais gads bija samērā labvēlīgs, jo tās bija mazāk cietušas ziemā nekā iepriekšējos gadus. Avenes ziedēja intensīvi, taču daudzviet ogu attīstību traucēja sausums, ogas iekalta vai veidojās sīkas. Sausuma dēļ iekalta arī dzinumi, kuru miza bija bojāta ziemas salā vai no stublāju slimībām. Bet kopumā vasaras avenēm 2013. gadā iegūtas samērā labas ražas.
Krūmogulāji bija pārziemojuši samērā labi, arī salnas pumpuru plaukšanas un ziedēšanas laikā netika novērotas. Tomēr to attīstību, iespējams, negatīvi bija ietekmējusi pārāk augstā temperatūra maijā un jūnijā, jo iegūtās ražas daudzviet bija zemākas nekā citus gadus. Jāņogām karstums ziedēšanas laikā bija traucējis ziedu apputeksnēšanos, līdz ar to ogu ķekari nebija pilni.
Pērn novērota ļoti nevienāda ogu ienākšanās krūmā, īpaši upenēm. Vietās, kur mitrums bija pietiekams, ogas veidojās ļoti lielas, taču tur, kur augi cieta no sausuma, ogas veidojās pasīkas un vieglas svarā. No slimībām pagājušajā gadā krūmogulājus visvairāk bojāja lapu plankumainības un vietām arī miltrasa, bet no kaitēkļiem – jāņogu stiklspārnis un laputis, taču bojājumi nebija lieli.
Visu pētnieces rakstu lasiet žurnāla “Agro Tops” aprīļa numurā.
