Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. maijs, 2013
Drukāt

Kādas var būt diabēta pazīmes?

asinsanaliizes2

Endokrīno slimību agrīnā atklāšanā būtiska nozīme ir profilaktiskajām pārbaudēm. Vismaz reizi gadā nodot asins analīzes var taču katrs!

 

 

Konsultēja klīnikas “Premium Medical” endokrinoloģe Kristīne Geldnere.

 

Viss kā vienmēr…

Par mūsdienu sērgu dēvētais cukura diabēts patiešām ir bieža slimība cilvēkiem dažādās vecuma grupās. Dažkārt to pat nepamana, jo pazīmes ir nespecifiskas: biežāka urinēšana (īpaši naktī), nogurums, vājums.

Ja ir stipras slāpes, ļoti bieža urinēšana un bez šķietama iemesla krītas svars un mainās redzes asums, visticamāk, glikozes līmenis asinīs ir ļoti augsts, bet slimība nav diagnosticēta jau ilgāku laiku.

Tas ir 2. tipa cukura diabēts – vielmaiņas slimība, kas pēdējā laikā arvien biežāk ir arī jauniem cilvēkiem un pat pusaudžiem, īpaši tiem, kuriem ir pārmērīgs liekais svars.

Novēloti atklāta 2. tipa diabēta sekas ir paaugstinātā cukura līmeņa izraisītas sirds un asinsvadu slimības, pat infarkts un insults. Ir liela iespēja iedzīvoties komplikācijās – zaudēt redzi un pat kājas, par nieru nepietiekamību pat nerunājot. Šīs sekas var novērst, ja pacietīgi ārstējas.

Galvenie riska faktori saslimšanai ir gan ģenētiskā pārmantojamība, gan liekais svars, īpaši tad, ja tauku uzkrājums koncentrējas uz vēdera. Komplektā nāk paaugstināts asinsspiediens un lipīdu jeb tauku pienesums asinīs. Visus šos riskus kopā dēvē par metabolo sindromu.

 

Cukuru tomēr vajag!

Muskuļiem un tauku šūnām ir nepieciešams insulīns, lai no asinsrites iegūtu cukuru, ko šūnas izmanto enerģijas ražošanai, pārvēršot par glikogēnu. Ja nevar pietiekami daudz saņemt cukura un attiecīgi pārstrādāt, šādu situāciju sauc par insulīna rezistenci jeb insulīna nejutīgumu. Tas visbiežāk ir liekā svara un vēdera tauku uzkrājuma rezultāts.

Lai pārvarētu insulīna rezistenci, aizkuņģa dziedzerim ir jāsaražo vairāk šī hormona – insulīna. Savukārt tā izdalīšanās ir atkarīga no uztura, vecuma un ģenētiskajiem faktoriem.

Jo vairāk ēdam, jo vairāk insulīna saražojam. Taču pienāk brīdis, kad aizkuņģa dziedzerim tādēļ rodas pārslodze.

Mainot ikdienas paradumus, ievērojot ārsta rekomendācijas un lietojot medikamentus, ir iespējams sasniegt optimālu cukura līmeni asinīs un nepieļaut vai aizkavēt diabēta komplikāciju attīstību.

Reizēm vajag ierobežot treknas gaļas un piena izstrādājumu patēriņu, palielināt dārzeņu un augļu daudzumu un uzsākt fiziskas aktivitātes, lai rādītāji jau īsā laikā tuvotos normai.

Ja diabēta vēl nav, bet cukura sastāvs asinīs ir bijis kaut vienu reizi paaugstināts, kontroles analīzes ieteicams veikt vismaz divas reizes gadā.

 

Būs vai nebūs?

Varbūtība saslimt ar 2. tipa cukura diabētu ir atkarīga no iedzimtības, dzīvesveida un ēšanas ieradumiem. Uzturam ir jābūt veselīgam, nodrošinot tikai nepieciešamo uzturvielu un minerālvielu uzņemšanu, lai neveicinātu lieko kilogramu uzkrāšanos. Ēdienkarti var sabalansēt, katru dienu tajā iekļaujot vismaz 500 g dārzeņu un 200 g augļu. Jāizvairās no treknas gaļas, našķēšanās ar kūkām, smalkmaizītēm, šokolādi un citiem saldumiem, un ik dienu jāizdzer apmēram divi litri ūdens.

Pēc 45 gadu vecuma risks palielinās, it īpaši, ja ķermeņa masa ir jau 120 % no normālā svara.

Fiziskās aktivitātes ikdienā sevišķi svarīgas biroju darbiniekiem. Savas veselības labā jau daudz darīts, ja regulāri ir vismaz 30 – 60 minūšu pastaigas, 20 minūšu vingrošana vai dejošana. Lai arī kādas ir šīs nodarbes, tām jābūt katru dienu!

Smēķēšana izraisa asinsvadu bojājumus – tie ar laiku zaudē elastību, sašaurinās, pārkaļķojas, sieniņās rodas nogulsnējumi, pieaug arteriālais spiediens, tāpēc šī atkarība jāsamazina un pēc tam arī jāatmet!

Augsts holesterīna līmenis asinīs mijiedarbojas ar citiem riska faktoriem, arī palielina saslimšanas varbūtību. Asinsspiediens, kas ir augstāks par 140/90 mm/Hg, ir tikpat riskants. Optimālais ir 120/80 mm/Hg jebkurā vecumā!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+