Ekonomika
Īpašums

Kadastrālo vērtēšanu nodalīs no īpašuma nodokļa 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – Dainis Bušmanis

Par zemi un uz tās uzbūvētajām ēkām maksātā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinus turpmāk pašvaldībās varētu balstīt nevis uz līdz šim Valsts zemes dienestā (VZD) noteiktajām kadastrālajām vērtībām, bet šim nodoklim īpaši noteiktajām.

VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa saka, ka tādējādi Latvija varētu pārņemt vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, kurās šādas īpaši noteiktās vērtības jau izmanto nodokļa aprēķiniem. Tur nodokli aprēķina no nekustamam īpašumam noteiktās tirgus vērtības procentuālās daļas. Piemēram, Zviedrijā nodokļa aprēķināšanai šī daļa ir 75% no īpašumam noteiktās tirgus vērtības. Norvēģijā šīs daļas procentuālais apmērs pirmajam un vienīgajam īpašumam ir mazāks nekā otrajam vai trešajam īpašumam. Kāds būtu šīs procentuālās daļas apmērs Latvijā, par to vēl jāspriež nodokļu politikas plānotājiem Finanšu ministrijā. Tā kā pašlaik kadastrālās vērtības ir “iesaldētas” līdz 2020. gadam, par procentiem vēl var gudrot divus gadus.

Bet, nodalot kadastrālo vērtēšanu no nekustamā īpašuma nodokļa, iespējams, tiktu pārtraukta gadiem kultivētā ačgārnība – uz tirgus darījumiem balstītās kadastrālās vērtības ik gadu uzskrūvē nodokli tādos apmēros, ka īpašnieki, vairs nespēdami samaksāt, spiesti pārdot savus īpašumus.

Kā skaidro Solvita Zvidriņa, ar šīm pārmaiņām VZD būtiski mainītos pati kadastrālās vērtēšanas sistēma. Līdz šim Kadastra likumā noteikts, ka īpašumiem noteiktajām kadastrālajām vērtībām jābūt līdz 85% apmērā no tirgus vērtības. Bet turpmāk šīs vērtības būtu pielīdzināmas un atspoguļotu šo īpašumu tirgus vērtību. Tādējādi no 2020. gada kadastrālās vērtības celtos visu īpašumu veidiem. Bet tām vairs nebūtu tiešas ietekmes uz nekustamā īpašuma nodokli.

Kadastrālo vērtību pielīdzinot īpašuma tirgus vērtībai, mazāk būtu krāpniecisku darījumu. Vairs nebūtu jēgas uzrādīt darījumu līgumos mazākas summas, lai samazinātu valstij maksājamos nodokļus un nodevas.

Viņasprāt, kadastrāo vērtēšanu nodalot no nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem, rastos iespēja taisnīgāk piemērot jau pašlaik likumā ierakstītos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, piemēram, vientuļiem pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm ar maziem ienākumiem un citām iedzīvotāju grupām.

“Iesniedzot pašvaldībā nodokļa atvieglojumu piešķiršanai nepieciešamos dokumentus, šī kārtība ļautu par mantotu, senāk klajā laukā vai meža vidū uzceltu ģimenes privātmāju, kas pašlaik atrodas pilsētas labākajā rajonā, aprēķināt tādu nekustamā īpašuma nodokli, kas nebalstītos uz īpašuma kadastrālo vērtību, kas laika gaitā ir ievērojami pieaugusi,” skaidro VZD vadītāja.

Kā zināms, šādas “specvērtības” nodokļa aprēķinam Latvijā jau ir ieviestas 2016. gadā, mēģinot ar administratīviem paņēmieniem ierobežot VZD izplānoto strauju nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu lauku zemei, par ko protestēja zemnieki. Tiesa, pagaidām gan tikai tiem zemes īpašumiem laukos, kuriem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā kāds no reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība.

No 2016. gada par trim hektāriem lielākam zemes īpašumam nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini balstās uz vērtību, kas nepārsniedz 10% no aizvadītajā gadā noteiktās īpašās kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.

Pašlaik noteikts, ka šāda kārtība būtu spēkā līdz 2026. gadam, ja vien kārtējo reizi negroza likumu.

LA.lv