Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
1. decembris, 2016
Drukāt

Kādēļ ierīkot apšu hibrīdu klonu plantācijas

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Apšu hibrīdu klonu audzēšanas mērķis var būt zāģbaļķu, papīrmalkas un enerģētiskās koksnes iegūšana. Jāatzīmē, ka enerģētiskās koksnes ieguvi lietderīgi plānot, sākot ar otro rotāciju, kad plantācija pēc nociršanas atjaunojas ar sakņu atvasēm. Audzēšanas mērķi vēlams noteikt pirms plantācijas ierīkošanas un to balstīt uz ekonomiskiem aprēķiniem. Svarīgi noskaidrot potenciālās tuvākās koksnes realizācijas vietas (zāģētava, osta, vietējā katlumāja u. c.), turklāt liela nozīme ir arī ceļu infrastruktūrai, pievešanas attālumam līdz ceļam un apsaimniekošanas intensitātei.
Atbilstoši audzēšanas mērķim jāizvēlas sākotnējais koku skaits, pareiza augsnes sagatavošana un jāplāno plantācijas aizsardzības un kopšanas pasākumi. Zāģbaļķu plantācijā koku ieteicamais skaits ir robežās no 600 līdz 1000 gab./ha, papīrmalkas plantācijā – no 1000 līdz 1600 gab./ha, bet enerģētiskās koksnes plantācijā – līdz 2500 gab./ha. Audzēšanas gaitā var mainīt audzēšanas mērķi, bet jārēķinās ar papildu izdevumiem un pastāv risks, ka audzēšanas mērķa maiņa var nenodrošināt vēlamo rezultātu.

Plantācijas ierīkošana
Apšu hibrīdu plantācijas vēlams ierīkot līdzenās, vismaz 3–5 ha vai lielākās platībās ar normālu mitruma režīmu. Vispiemērotākās ir mālsmilts vai smilšmāla augsnes. Smagās māla augsnēs koku augšana ir apgrūtināta, kūdras augsnes bieži vien ir pārlieku skābas apšu hibrīdu plantāciju ierīkošanai. Platībās pirms plantācijas ierīkošanas nepieciešams izcirst visus kārklus, jo tie ir starpsaimnieki daudzām slimībām. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sekmīgai plantācijas augšanai ir augsnes sagatavošana. Tā nodrošina, ka stādi pirmajā gadā pēc iestādīšanas ātri iesakņosies un izveidos iespējami lielu pieaugumu. Bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanā visizplatītākais augsnes sagatavošanas veids ir joslās vai vienlaidu arums, kā arī nereti – negatavota augsne. Novērojumi eksperimentālajos stādījumos ir apliecinājuši, ka piemērotākais augsnes sagatavošanas veids ir vienlaidu arums, kombinēts ar nezāļu apkarošanu, izmantojot herbicīdus. Ja platības ilgstoši (vismaz 10 gadu) nav bijušas izmantotas lauksaimniecībā vai arī smagākās māla augsnēs, vēlams papildus veikt platības kultivēšanu vai frēzēšanu, tādējādi uzlabojot augsnes struktūru, veicinot labāku augsnes aerāciju, kā arī samazinot sakņu konkurenci. Kvalitatīva augsnes sagatavošana samazina arī ieguldāmā darba apjomu plantācijas kopšanā un aizsardzībā pret grauzējiem. Patlaban pastāvošā augstā dzīvnieku blīvuma apstākļos aizsardzībai pret pārnadžiem vienīgais risinājums ir platības iežogošana, kas palielina ierīkošanas izmaksas.
Plantācijas un kokaugu stādījumus ierīko pēc simetriskas shēmas, kas nodrošina vienādu augšanas telpu katram kokam, atvieglo agrotehnisko kopšanu un krājas kopšanas cirti (ja tā plānota). Stādīšanas attālumus nosaka iestādāmo koku skaits, bet visbiežāk izmanto vienādus attālumus starp stādiem un rindām (piemēram, 3 x 3 metri, 1100 koku/ha). Attālumu starp koku rindām var pielāgot tehnikai, ar kuru plānots veikt kopšanu pirmajos gados.

Pirms stādīšanas ir lietderīgi ieplānot tehnoloģisko koridoru, ceļus, vārtus un citas apsaimniekošanas vajadzībām nepieciešamās infrastruktūras atrašanās vietas, nodrošinot operatīvu plantāciju apsaimniekošanu.

Sagaidāmā produktivitāte un izmantošanas iespējas
Izmēģinājumu stādījumu rezultāti liecina, ka apšu hibrīdu kloni aug divas un vairāk reizes ātrāk nekā parastā apse. Baltijas valstīs un Skandināvijā uzskata, ka apšu hibrīdu klonu vidējai produktivitātei 20 gadu vecumā ir jābūt virs 20 m3/ha gadā, un eksperimentu vidējie rādītāji liecina, ka Latvijā selekcionēto klonu produktivitāte sasniegs šo rādītāju. Apšu hibrīdu klonu eksperimentu vidējā krāja 15 gadu vecumā ir 246 m3/ha, 18 gadu vecumā krāja sasniedz 366 m3/ha. Produktīvāko klonu teorētiski aprēķinātā krāja 15 gadu vecumā sasniedz 285 m3/ha, bet 18 gadu vecumā tā pārsniedz 500 m3/ha.

Pastāv nepamatots uzskats, ka ātri augošajiem apšu hibrīdiem ir sliktākas koksnes īpašības. Salīdzinot koksnes blīvumu (kas nosaka koksnes mehāniskās īpašības) ražīgākajiem kloniem ar mazāk ražīgajiem, netika konstatētas būtiskas atšķirības. Selekcijas procesā apšu hibrīdu kloniem tiek noteikts koksnes blīvums, lai no selekcijas cikla izslēgtu klonus ar zemāku koksnes blīvumu. Latvijā koksnes pārstrādātājiem apšu hibrīdu koksne nav pazīstama un galvenais kritērijs tās izmantošanai – lai koksnes īpašības būtu līdzvērtīgas parastās apses koksnes īpašībām. Pētot apšu hibrīdu koksnes īpašības, secināts, ka tās ir līdzvērtīgas vai pārspēj parasto apsi līdzīgos augšanas apstākļos.

Pirmajā audzēšanas ciklā rekomendējam kā audzēšanas mērķi izvirzīt zāģbaļķu iegūšanu, audzējot 20 līdz 25 gadus. Aprēķinātā iekšējā atmaksāšanās likme svārstās no 6 līdz 10% atkarībā no plantācijas produktivitātes un audzēšanas režīma. Zemes sagaidāmā vērtība ir pozitīva, ja interešu likme ir 5% un atbilst meža zemes tirgus cenai. Nākamajos audzēšanas ciklos, kad apšu hibrīdi sekmīgi atjaunojas ar sakņu atvasēm, var plānot atvašu izmantošanu šķeldas, papīrmalkas ieguvei vai izretināt un audzēt apšu hibrīdus zāģbaļķu ieguvei.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+