Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. aprīlis, 2014
Drukāt

Kādēļ jāčuč diendusa?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Agrāk mana meitiņa vienmēr ap vieniem dienā sāka berzēt actiņas. Iecēlu midziņā, reizēm mazliet pašūpināju – ātri aizmiga. Taču, kopš apritēja pusotra gada, diezgan ierasta ir šāda aina: uzraušas kājās, ieķeras gultiņas redelēs un, skaļi smiedamās, sparīgi palīdz man to šūpināt. Vai tiešām bērns jau liels un diendusa vairs nav nepieciešama?

Būtu labi, ja mazais gulētu diendusu līdz skolas vecumam, pārliecināta psiholoģe Dace Čible, bet miega speciāliste Ija Cimdiņa uzskata – dienas vidū ir svarīgi nosnausties bērniem vismaz līdz trešās klases beigām, jo skolas gaitu sākšana ir liela psiholoģiska slodze. Jāiejūtas jaunā vidē, jāveido attiecības ar vienaudžiem un skolotājiem, ilgi jāsēž, jākoncentrējas un jāmācās. Ja, pārnācis no skolas, ķipars 30 līdz 60 minūtes pačuč, viņš labāk iegaumē stundās mācīto un vakarā vieglāk un ātrāk spēj izpildīt mājasdarbus, uzsver miega speciāliste.

Pirmsskolas vecumā diendusa parasti ilgst no vienas līdz trīs stundām – atkarībā no bērna temperamenta un tā, cik ilgs un kvalitatīvs ir naktsmiers.

Guļot nomierinās bērna (arī pieaugušā!) nervu sistēma. Smadzenes apstrādā un sakārto nomodā ar visām maņām – redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu – uzņemto milzīgo informācijas apjomu, lieko atsijājot, bet svarīgo noglabājot atmiņu plauktiņos. Atpūšas mugurkauls. Atslābinās saspringušie muskuļi. Ķermenis atgūst spēkus. Bērns aug un attīstās. Šie procesi norisinās tikai miegā, tādēļ pietiekami izgulēties ir ārkārtīgi svarīgi.

Pēc diendusas ikviens jūt enerģijas pieplūdumu, domas risinās raitāk, ir vieglāk koncentrēties un noturēt uzmanību, apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Arī pieaugušajiem iesaka dienas vidū likties uz auss – lai varētu strādāt efektīvāk! Taču bērniem šāda nosnaušanās ir absolūta nepieciešamība, jo viņu nervu sistēma vēl nav tik stabila un nobriedusi, lai bez atpūtas varētu izturēt visu garo dienu. Ja mazais nav gulējis diendusu, emocijas krājas un krājas, līdz viņš vairs netiek ar tām galā un uzvelkas, kļūstot nemierīgs, niķīgs, kašķīgs, reizēm pat agresīvs.

Kāpēc mazais nevēlas gulēt? 


Biežākais diendusas negulēšanas iemesls ir bērna nespēja atslābināties un aizmigt. Neviens nepiedzimst ar prasmi nomierināties, saprast un pārvaldīt savas emocijas – to apgūst pamazām. Tādēļ, lai pirms dusas norimtu, dzīves pirmajos gados mazajam nepieciešama vecāku palīdzība. Jo vairāk bērns noguris, jo uzbudinātāka ir viņa nervu sistēma un grūtāk ieslīgt snaudā. Iekšējais nemiers liek atkal un atkal līst ārā no gultiņas, iet un darboties, radot maldīgu iespaidu, ka mazais ir enerģijas pārpilns un nemaz nevēlas gulēt. Patiesībā grib, bet nespēj, skaidro Dace Čible.

Reizēm pieaugušie domā: ja bērns negulēs diendusu, vieglāk un ātrāk aizmigs vakarā. Realitātē notiek pretēji! Visbiežāk mazais dienas laikā ir tā uzvilcies, ka turpina spriņģot līdz nakts melnumam. Citkārt, fiziskajiem spēkiem izsīkstot, tiešām nolūst ātrāk, bet pirms tam saceļ lielu traci – nespēdams tikt galā ar savām emocijām, čīkst, niķojas un ķeras mammai svārkos. Tomēr ir svarīgi, lai mazais aizmigtu bez emocionāla diskomforta, apmierināts un mierīgs. Tad arī modīsies ar smaidu, nevis raudām!

Nereti vecāki nav informēti, kāpēc gulēt diendusu ir tik būtiski un ka vecumposma psiholoģisko īpatnību dēļ bērnam jāpalīdz aizmigt. Tādēļ izdara kļūdainus secinājumus: Tas mazajam ir iedzimts, jo es arī negulēju; bērns jau ir liels, tāpēc pa dienu nosnausties vairs nevēlas.

Dažs pieaugušais uzskata, ka vienmēr jārespektē bērna paša vēlmes, tostarp – negulēt diendusu. “Ko jūs darīsiet, kad mazais mīnus desmit grādu salā gribēs iet ārā sandalēs?” retoriski vaicā Ija Cimdiņa. Bērns vēl daudz ko nezina un nesaprot, tādēļ viņam nepieciešama vecāku gādīga vadība.

Mazajam augot aizvien lielākam un kļūstot aizvien varošākam, dzīvot kļūst aizvien interesantāk. Tādēļ žiperim nereti gluži vienkārši ir žēl tērēt laiku gulēšanai – ir taču daudz aizraujošākas lietas, ko darīt! Ja nu kaut kas labs notiek, kamēr viņš snauž?! Kaut acis līp ciet, līdz pēdējam cīnās ar miegu.

Ikvienam mazulim gadās periodi, kad ir ļoti grūti aizmigt. Parasti tas saistīts ar spēcīgu pozitīvu vai negatīvu satraukumu. Nemiera cēlonis var būt kādas jaunas prasmes, piemēram, staigāšanas, apguve, mammas atgriešanās darbā vai citas nozīmīgas pārmaiņas mazuļa dzīvē.

Bērni ļoti labi jūt tuvo cilvēku noskaņojumu. Ja māte ir trauksmaina, arī mazais tāds kļūst, jo īpaši, ja nesaprot, kāds ir mammītes satraukuma iemesls. Kāda vēl gulēšana, ja sirsniņa nemierīga?

Liela daļa zīdaiņu pirmajā dzīves gadā diendusu guļ pastaigas laikā ratiņos. Pieradušiem pie maigās, nomierinošās riteņu radītās vibrācijas, kas tik ļoti atgādina liego šūpošanos māmiņas vēderā, mazajiem pēc tam var būt grūtāk aizmigt gultiņā.

Kā palīdzēt aizmigt


Vecākiem jāievieš viens vai vairāki rituāli, kas noskaņo bērnu uz gulēšanu, un ikreiz – gan pirms dienas, gan vakara miega – jāpiekopj. Pirms diendusas mazajam var lasīt priekšā grāmatu, dziedāt šūpuļdziesmu, atskaņot mierīgu mūziku vai maigi glāstīt muguriņu. Visiem bērniem viena recepte neder, tādēļ jāizmēģina dažādi nomierinoši paņēmieni, līdz atradīsiet īsto. Lielākam ķiparam, kurš jau runā, var jautāt, kas viņam patiktu un palīdzētu iemigt.

Ja, neskatoties uz vecāku pūliņiem, bērnam nekādi neizdodas ieslīgt snaudā, jārūpējas, lai 30–60 minūtes viņš vienkārši atpūstos gultā, mierīgā gaisotnē, nedarot neko, kas noslogo ķermeni un prātu. Mazais var, piemēram, atlaisties un vaļējām acīm klausīties rāmu mūziku vai pasakas audioierakstu. Aktīvistam, kurš nav pierunājams apgulties, labāk patiks mierīgi pārrunāt dienas notikumus vai šķirstīt bilžu grāmatu. Arī tā iespējams nomierināt nervu sistēmu.

Nevajadzētu uz bērnu dusmoties un spiest likties uz auss pret paša gribu! Pavēlošas frāzes – Guli taču! Aizver acis! – tikai pastiprina mazā satraukumu, vēl vairāk apgrūtinot ieslīgšanu snaudā. Nav vēlams arī manipulēt ar bērna jūtām, piemēram: Mammīte būs ļoti bēdīga, ja tu nečučēsi. Tā var panākt vien to, ka nemieram pievienojas vainas izjūta.

Ieteicams vienkāršiem vārdiem paskaidrot, kādēļ gulēt diendusu ir tik svarīgi, ka pēc tās jutīsies labāk. Var nomierināt, sakot, ka iespējams arī vienkārši guļus atpūties. Bieži vien, zūdot psiholoģiskajam spiedienam, ka noteikti jāiemieg, mazais atslābinās un iesnaužas.

Būtiski ir ievērot noteiktu dienas kārtību. Ja mazais skaidri zina, ka, piemēram, neilgi pēc pamošanās ieturēs maltīti, tad dosies garā pastaigā, atgriezies paēdīs pusdienas un ies gulēt diendusu, viņš jūtas drošāk un mierīgāk, laikus noskaņojas čučēšanai un aizmieg vieglāk. Savukārt, ja viss notiek haotiski un katru dienu citādi, bērns kļūst nemierīgs un apjūk.

Liekot mazo gulēt, arī mammai vai tētim uz mirkli jānorimst. Ja pats aktīvi darbojas, mazajam rodas vēlme līdzdarboties.

Bērnam ir vieglāk aizmigt, ja mamma, citiem vārdiem – viņa miera un drošības avots, apguļas blakus. Tas var būt arī tētis vai cits mazajam mīļš cilvēks. Tomēr ķiparam reiz būs jāiemācās ieslīgt snaudā vienatnē. Klātbūšanu vēlams pārtraukt, attālinoties pakāpeniski. Gulēšanu līdzās sākumā var aizvietot ar pasēdēšanu blakus, vēlāk izlīdzēties ar īslaicīgu rociņas paturēšanu vai muguriņas paglaudīšanu, līdz pāriet uz to, ka uzspiežam uz vaidziņa buču, novēlam saldu dusu un pazūdam no mazā redzesloka. Par mammas aizvietotāju var kļūt kāda mīļmantiņa, kas vienmēr dus blakus.

Ja, midzinot bērnu, jūtaties satraukta, necentieties izlikties, ka tā nav. Vienalga pamanīs. Labāk pastāstiet, kā un kāpēc jūtaties, piemetinot, ka viņš par to nav atbildīgs. Piemēram: Esmu sakreņķējusies, jo netieku galā ar darbiem, bet tev par to nevajadzētu satraukties vai Mēs ar tēti sastrīdējāmies – pieaugušie tā mēdz darīt, ja par kaut ko nesakrīt domas. Nekas mazo nebiedē vairāk kā neziņa un neizpratne.

Sākam iet dārziņā


Vecāki bieži satraucas, vai mazais spēs aizmigt bērnudārzā – svešā vietā, citā gultiņā, bez mammas. Patiesībā pat liela daļa ķiparu, kuri mājās diendusu neguļ, dārziņā to dara, mierina daktere Cimdiņa. Tur uz miegu noskaņo aktivitātēm piesātināts, nemainīgs dienas režīms un pieredzējušas auklītes. Bieži vien nostrādā tā dēvētais bara efekts: Ja visi bērni tā dara, es arī!

“Daudzi vecāki ir stāstījuši, ka dienā, kad nemaz nav plānojuši atstāt mazo gulēt dārziņā, viņš pats noģērbies un ielīdis midziņā, redzot, ka citi tā dara. Intereses vadīts, sekojis grupiņas biedru piemēram un saldi aizmidzis,” iedrošina Dace Čible.

Tomēr adaptācijas periodā, kad bērns tikko sācis apmeklēt pirmsskolu, grūtības iemigt ir normāla parādība. Ķipars ir nokļuvis jaunā vidē, apkārt – nepazīstami cilvēki. Iespējams, viņš īsti nesaprot, kas tālāk būs, vai mamma vispār atnāks pakaļ. Guļamtelpā atrodas arī citi – var būt bažas, kas notiks, kamēr viņš gulēs. Tādēļ vismaz pirmās divas nedēļas, kamēr mazais iejūtas, ieteicams atnākt viņam pakaļ vēl pirms diendusas. Vēlāk jājautā audzinātājai, kā klājas ar adaptāciju, vai var atstāt ilgāk. Aizmigt bērnudārzā mazais spēs vien tad, kad tur jutīsies mierīgi un droši.

Vēlāk grūtības aizmigt var izraisīt satraucoši notikumi mājās vai bērnudārzā, piemēram, konflikti ar vienaudžiem vai nepatika pret auklīti, kura sabārusi. Ja bērns dārziņā nespēj aizmigt, mierīgā sarunā jācenšas izdibināt, kas izraisa stresu.

Ieteicams atvases dienas kārtību laikus pielāgot bērnudārza režīmam. Ja mazais radis celties, piemēram, pusdesmitos no rīta un gulēt diendusu četros, viņam būs ļoti grūti pēkšņi sākt celties septiņos un likties uz auss vienos. Veltas cerības, ka šādā situācijā viņš par dārziņu būs sajūsmā! Režīms jāmaina pakāpe-
niski, ikreiz pabīdot mošanās un gulētiešanas laiku vien par pusstundu un ļaujot mazajam desmit dienas pierast pie izmaiņām, piekodina daktere Cimdiņa.

Vēlams mazajam dot līdzi kādu iemīļotu rotaļlietu: Re, šis zaķītis tevi sargās! Apskāvis mantiņu, mazais jutīsies drošāk, jo tā viņa uztverē ir kā mammas daļiņa. Tādēļ mīļmantiņa parasti ir neaizstājama arī tad, kad jau pavisam novazāta. Vislabāk ļaut mazajam pašam izvēlēties, kuru lietu ņemt līdzi. Tas var būt arī kāds lakatiņš vai spilvens.

DAŽI PADOMI:


Bērna diendusas laikā nevajadzētu ieplānot svarīgus darbus. Ja mazais laikus neliekas uz auss, rodas satraukums, vai iecerēto pagūsiet veikt. Sākas apburtais aplis: jo vairāk satraucaties, jo nemierīgāks kļūst mazais, jo grūtāk viņam iemigt.

Pirms gulētiešanas nav vēlams ļaut skatīties televizoru. Lai gan bērna pieklušana un iegrimšana ekrānā redzamajā rada iespaidu, ka tas nomierina, patiesībā ir gluži pretēji. Mazais spēcīgi līdzpārdzīvo, gar acīm ņirb strauji mainīgie kadri, līdz ar to nervu sistēma vēl vairāk aktivizējas. Tādu pašu efektu izraisa dators un kabatas elektroniskās spēles (tostarp tetris vai olu ķeršana) – ir ļoti jākoncentrējas un gribas uzvarēt.

Vēlams, lai guļamistabā valda puskrēsla. Šādi apstākļi nomierina nervu sistēmu un noskaņo uz aizmigšanu – organismu mazliet piemānām, liekot domāt, ka jau vakars.

Rīta cēlienam jābūt aktīvam, ietverot pastaigas, kustību spēles un rosīgu darbošanos, lai būtu kur izlikt kūsājošo enerģiju. Bet, tuvojoties diendusas laikam, jāpāriet uz mierīgām nodarbēm, piemēram, grāmatu lasīšanu vai zīmēšanu, bērnam palīdzot kļūt rāmākam.

Daudzi vecāki necenšas bērnu midzināt, bet ļauj spēlēties, līdz pats bezspēkā nolūst. Tomēr tas nav labs risinājums, jo izpaliek pirmsmiega rituāli, proti, laika pavadīšana ciešā tuvībā ar mazo, kas palīdz veidot īpašu saikni. Kad visi ir mājās, piemēram, nedēļas nogalē, bērnam var ļaut izvēlēties, kurš viņam pirms miega lasīs pasaciņu.

Ja drīz plānojat pārtraukt midzināšanu guļamratiņos, ieteicams bērnu pakāpeniski radināt pie diendusas gultiņā, sākumā liekot tajā pačučēt vien dažreiz. Jāievieš pirmsmiega rituāli un jāapbruņojas ar pacietību, jo kādu laiku mazajam jaunajos apstākļos aizmigt būs grūti.

Žiperim nereti gluži vienkārši ir žēl tērēt laiku gulēšanai – ir taču daudz aizraujošākas lietas, ko darīt!

Grūtības aizmigt var izraisīt satraucoši notikumi mājās vai bērnudārzā, piemēram, konflikti ar vienaudžiem vai nepatika pret auklīti.

Pievienot komentāru

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+