Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. oktobris, 2013
Drukāt

Artis Pabriks: Kādēļ vajadzīga preambula? (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Autors: Dr. Artis Pabriks, RISEBA profesors, aizsardzības ministrs

Pasaulē ir zināmas daudzas akadēmiska, reliģiska, politiska vai māk­slinieciska satura grāmatas un darbi, ko mēs pazīstam, bet līdz galam neizprotam. Augstskolā strādājot, bieži ir gadījies sastapties ar situāciju, kur tā vietā, lai lasītu filozofu klasiķu oriģināldarbus, iepazīšanās ar tiem sākas, vispirms meklējot citu autoru darbus par šo tēmu. Varētu apgalvot, ka visi zina, kas ir Bībele, mazāk, kas to lasījuši, bet tikai retais saprot, kas tajā pateikts.

Savā ziņā līdzīgi ir ar Latvijas Satversmi. Atšķirībā no virknes citu domātāju es neuzskatu, ka tā būtu novecojusi vai laikam neatbilstoša, tāpat nedomāju, ka Bībele ir savu laiku nokalpojusi. Tomēr taisnība, ka, laikam ejot un sabiedrībai mainoties, nepieciešams atgādināt, ko saprotam ar Bībeli vai mūsu gadījumā ar Satversmi. Kāpēc ir veidota Latvijas valsts, kas ir tās eksistences pamats, būtība un sūtība? Manuprāt, ir vairāki iemesli šādam apsvērumam. Pirmkārt, kopš Satversmes pieņemšanas nomainījušās vismaz četras paaudzes, no kurām vismaz divas tikušas šķirtas no Eiropas politiskās kultūras telpas, kas ir mūsu Satversmes iedvesmas avots. Latvijas iedzīvotāji ir dzīvojuši atšķirīgās politiskajās sistēmās. Otrkārt, pēc 2. pasaules kara Latvijas sabiedrību ir papildinājuši proporcionāli daudz ienācēju no bijušās PSRS, kuriem mūsu Satversme un Eiropas politiski filozofiskie pamati ir sveši, jo PSRS tika balstīta uz citu vērtību pamatiem. Latvijas valsts de facto ilgu laiku neeksistēja, tāpēc Satversme daudziem bija jaunatklājums. Treškārt, kā pēdējais politiskais katalizators ir jāuzskata valodas referendums, kas apstiprināja arī to, ka daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka Latvijas valsts tika izveidota 1991., nevis 1918. gadā, ka Latvijas pilsonība ir universālas cilvēktiesības, kas pienākas jebkuram kopš dzimšanas, un ka krievu valodai dabiski pienākas tādas pašas tiesības Latvijā kā latviešu valodai.

Tāpēc uzskatu, ka Egila Levita piedāvātā Satver­smes preambula ir novēlojies, taču nepieciešams papildinājums. Tā uzsver, ka universālās politiskās vērtības ir iesakņojušās Latvijas politiskajā sistēmā, norāda uz Eiropas politiskās filozofijas nozīmi mūsu konstitucionālajos dokumentos, sniedz līdzsvarotu atsauci uz mūsu pirmskristīgajām un kristīgajām vērtībām.

Pirmkārt, preambula norāda, kā Latvijas Satver­sme piemēro cilvēces universālās vērtības savai konkrētai situācijai, laikam un vietai. Otrkārt, tuvākā pārredzamā nākotnē nacionālām valstīm pasaulē nav alternatīvas. Treškārt, mums nav citas alternatīvas kā valodu pēcreferenduma gaisotnē vēlreiz atgādināt, ka Latvija eksistē tādēļ, ka eksistē latvieši, bez kuriem šai valstij vienkārši nav jēgas. Un tāpat noteikti jāpasaka, ka Latvijas valsts nav tikai latviešu valsts un ka mūs vieno nevis kopīgās asinis vai gēni, bet gan kopīgi izlietās asinis un liberāli demokrātiskās vērtības. Tā ir Satversmes būtība, un to palīdz saprast preambulas projekts. Manā ieskatā tas ir lielisks konstitūcijas papildinājums tiem, kas ikdienā nevēlas lasīt oriģināltekstus vai arī tikai tagad atgriežas Eiropas politiskajā kultūrtelpā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Paldies Pabrika kungam par skaidrojumu, ko vajadzētu izlasīt katram!

Draugiem Facebook Twitter Google+