Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. janvāris, 2013
Drukāt

Kādi būsim mēs, tāda būs mūsu valsts. Valsts prezidenta uzruna Jaunajā gadā

Foto - LETAFoto - LETA

Sveicināti 2013. gada pirmajā dienā – brīdī, kad Jaunā gada dienas vēl ir kā baltas lapas – neaprakstītas un tīras!


Ja gadu salīdzinām ar grāmatu, kur katra diena ir jauna lappuse, tad šodien mēs veram vaļā pirmo no tām 365, ko visi kopā piepildīsim ar notikumiem un saturu. Tā būs Latvijas 2013. gada grāmata, kuru savā 1. janvāra cerībā redzam tikai pozitīvās un gaišās noskaņās. Tāda ir cilvēka daba – jaunu gadu sākt ar jaunu apņemšanos, jauniem mērķiem un jaunu pārliecību. Dažkārt tas nav viegli izdarāms, bet, ja izdodas, gandarījums ir liels. Tādēļ es novēlu ikvienam no mums, lai visa gada garumā pietiktu ticības saviem mērķiem un apņēmības uz tiem tiekties, nepazaudēt savu ceļu, nepadoties pat visgrūtākajos brīžos un stingri stāvēt uz šīs zemes!

Kā to panākt, ja ikdienā nākas saskarties ar negatīvo un zaudējumiem, just sāpes un pieņemt smagus lēmumus? Nenoliedzami, tāda šodien ir Latvijas realitāte, līdzās veiksmes stāstiem par krīzes pārvarēšanu mūsu valsti raksturo arī tās iedzīvotāju sociālā noslāņošanās, neticība saviem spēkiem un atstumtības sajūta.

Rakstot valsts attīstības vīzijas, savelkot jostas un pārvarot krīzes, mēs esam aizmirsuši cilvēku. To cilvēku, kuram ekonomikas pārkaršanas gados tika stāstīts par mūžīgo izaugsmi un jau gandrīz sasniegto Rietumu labklājību; to, kurš tika mudināts, iedrošināts un aicināts uzlabot savas dzīves standartus, ņemot nesamērīgi lielus kredītus; to, kurš, zaudējot darbu un šķietamo pārticību, labākajā gadījumā atrada spēkus pieņemt skarbo realitāti, bet sliktākajā – zaudēja visu.

Var teikt, ka ekonomika ir cikliska un pēc kritieniem vienmēr sekos izaugsme, tomēr ar to vien ir par maz, lai saglabātu cilvēku uzticēšanos.

Aiz lozungiem un skaitļiem neredzot dziļi cilvēcisko, mēs riskējam pazaudēt savu valsti, jo valsts – tie ir cilvēki, tie esam mēs visi. Katrs ar savām domām, darbiem, priekiem un bēdām, veiksmēm un neveiksmēm mēs veidojam Latvijas likteni, tādēļ liels paldies visiem, kas šajos – nebūt ne vieglajos laikos – ir saglabājuši uzticību un ticību mūsu valstij, iedvesmojuši citus un stiprinājuši mūsu pārliecību par Latvijas nākotni.

Sākot 2013. gadu, kas Latvijai būs gan nozīmīgs, gan izšķirīgs, vēlos uzsvērt dažus būtiskus notikumus un lēmumus, kas mums visiem kopā jāpieņem. (..)

Aizvadītais gads Latvijai ir devis:

* visstraujāk augošās ekonomikas titulu Eiropas Savienībā;

* vairāk nekā 50 tūkstošus jaunu darba vietu;

* pirmo iespēju pēc krīzes pieņemt tādu budžetu nākamajam gadam, kurā izdevumi vairs netiek mazināti, bet ienākumi tiek pārdalīti sociāli visjūtīgākajām sfērām;

* kā arī iespēju izpildīt visus kritērijus, lai pietuvinātos mērķim iestāties monetārajā savienībā.

Jā, šis gads pilnīgi droši paies ne tikai Latvijas 95 gadu un Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25 gadu jubilejas zīmē, bet arī strīdos un politiskās kaislībās par eiro ieviešanu. Kādēļ tā un kādēļ tikai pirms divdesmit gadiem no jauna ieviestais lats mums ir tik nozīmīgs? Atbilde ir emocionāla. Racionāli argumenti te nedarbojas, jo latam cilvēku domās ir nacionālā simbola spēks. To aptaujās atzinušas gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju. Manai paaudzei un tiem, kas labi atceras padomju rubļa laikus, lats ir arī daļa no leģendas par Latvijas brīvvalsti un tās labklājību pirms kara. (..) Lats ir mūsu vēsture, un tāds tas paliks vienmēr, tomēr notikumi Eiropā un pasaulē šobrīd Latvijai izvirza jaunus izaicinājumus. Tas ir jautājums par Latvijas finanšu sistēmas drošību, par rītdienu ne tikai valsts budžetā, bet arī katras Latvijas ģimenes budžetā un katra iedzīvotāja makā. Tam, kādas naudas zīmes lietosim ikdienas maksājumos jau 2014. gada 1. janvārī, būs ļoti, ļoti liela nozīme. Eiropas Savienībai nevajag, lai Latvija iestājās eirozonā, to vajag Latvijai.

Kaut arī savos ikdienas norēķinos apmaināmies ar latiem un santīmiem, mēs jau faktiski lietojam eiro. Latam kā valūtai, kas ar cietu kursu ir piesaistīta eiro, nav nekādas atšķirības no eiro. Atšķirība ir vienīgi tā, ka mēs nesēžam pie tā galda, kur tiek pieņemti lēmumi par eirozonu, kaut arī tiekam slavēti par ekonomikas izaugsmi.

Nav jēgas lietot eiro, ja nevaram lemt par eirozonas attīstību. (..)

Šis gads Latvijai būs arī politiskas sāncensības laiks, jo pašvaldību vēlēšanu gaisotni izjutām jau aizvadītajā 2012. gadā. Šai kontekstā vēlos īpaši izcelt jēdzienu “sāncensība”, nevis “cīņa, ienaidnieku meklēšana vai sabiedrības šķelšana”. Tādēļ aicinu ikvienu politisko spēku, bet īpaši tos, kas startēs lielajās pilsētās, savos priekšvēlēšanu uzsaukumos un balsu piesaistīšanā nedalīt sabiedrību savējos un svešajos. (..) Dzīvojot vienā pilsētā, ielā vai mājā, esot kaimiņi, mēs, pirmkārt, vēlamies labi sadzīvot un sagaidām, ka vietējā vara strādās iedzīvotāju labklājības vārdā. Tādēļ es novēlu ikvienu pašvaldību vēlēšanās pieteikto sarakstu vērtēt pēc tā, ko konkrētie cilvēki ir paveikuši un spēs paveikt. Ikviens no mums veido Latvijas likteni. Kādi būsim mēs, tāda būs mūsu valsts. (..)

Līdzās politiskiem notikumiem Latvijas Jaunā gada kalendārā redzam arī XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV deju svētkus. Šie svētki ir ticības avots mūsu valsts un tautas nākotnei. Tādēļ novēlu visiem, kas šiem svētkiem gatavojas un kas tos atbalsta, daudz izturības, radošas veiksmes un prieka, stiprinot vienu no Latvijas skaistākajām tradīcijām!

Gluži tāpat kā pirms gada 1. janvārī, arī šodien es saku, ka Eiropa un pasaule joprojām ir lielu pārmaiņu procesā. Tas galvenokārt skar ekonomisko attīstību, bet vienlaikus tam būs gan politiska, gan ģeopolitiska nozīme. Latvija šajā pārmaiņu laikā ir daudzkārt labākā situācijā nekā daudzas Eiropas Savienības valstis.

Mēs nedrīkstam pazaudēt iespēju būt starp stiprākajām valstīm Eiropā, šis ir mūsu laiks un cita mums var nebūt. Tikai tad, ja valsts attīstīsies, nevis stagnēs, ja paplašināsies ražošana un tiks radītas jaunas darba vietas, Latvija varēs veiksmīgi atrisināt šā brīža smagākās problēmas. Es ticu, ka mums izdosies! To visiem arī novēlu Jaunajā gadā!

 

Runu publicējam saīsināti

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+