Kādi kukaiņi bojā zeltactiņas 2
“Kas tie par kukaiņiem, kas pa vasaru salien guļbūvē ķirmju caurumos? Apmēram skudras lielumā, bet tievāki, ar spārniem, lidojoši. Vai tie ir labi, vai slikti? Vai ar tiem jācīnās?” Jānis Grīnbergs Burtnieku novadā
Iespējams, no vaboļu izskrejām izlido tur ziemojušās vientuļās bites, kas mēdz būt sīkas un slaidas, vai arī koksnē apmetušās racējlapsenes, kam raksturīgs melni dzeltens ķermenis. Tomēr visticamāk, runa ir par zeltactiņām (ģints Chrysopa), jo – kur ir ķirmji, tur ir arī šie kukainīši.
– Zeltactiņas ir ķirmju dabīgie ienaidnieki, kas barojas ar to kāpuriem. Iedobes tās izmanto kā apmešanās vietu, slēptuvi pa dienu, – apgalvo LVM meža aizsardzības un apsardzības vadītājs Indulis Brauners.
Latvijā ir konstatētas 10 sugas. Zeltactiņas ir vidēji lieli, zaļgani vai dzeltenbrūni kukaiņi ar spilgtām, zeltaini zaļām acīm (tāpēc tāds ģints nosaukums) un četriem smalki tīklotiem virs ķermeņa jumtveidā sakļautiem spārniem. Vasarā zeltactiņas var atrast uz kokiem, krūmiem un zālaugiem. Mātīte dēj olas citu citai blakus uz lapām un zariem, galvenokārt laputu koloniju tuvumā. Kāpuri tāpat kā pieaugušie īpatņi ir plēsīgi, pārtiek lielākoties no laputīm, tātad ir derīgi. Vasaras beigās zeltactiņas dodas ziemot dažādās spraugās un bieži vien lielā skaitā salien vēsās, neapsildāmās telpās, kur novērojamas uz logiem vai pie griestiem. Pēc pārziemošanas pavasarī tās atkal lido uz logiem.
