Latvijā
Politika

Kādi spēki ievēlēti? Eksperts komentē, vai politiķi “vilks Eiropu uz visām pusēm”0


EP vēlēšanas
EP vēlēšanas
FOTO: Edijs Pālens/LETA

Pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām nav apstiprinājušās sākotnējās bažas, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki “vilks Eiropu uz visām pusēm”, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.

Viņš atzina, ka saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem augs Zaļo un liberāļu, ko pārstāv Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), pārstāvība EP, līdz ar to vairs nebūs izteikts duapols starp Eiropas Tautas partiju (EPP) un sociālistiem un demokrātiem (S&D), kas līdz šim izlēma lielāko daļu jautājumu.

Tādējādi jaunais vairākums būs fragmentētāks, bet

“nav apstiprinājušās nav bažas par to, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki, nākot pie varas, vilks Eiropu uz visām pusēm”.

“Nav tik traki, kā bija prognozēts. Bija lielas bažas, ka pamatstraumes partijas – EPP un S&D – var zaudēt varu. Jā, atbalsts tām ir samazinājies, bet nav tik ļauni salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm,” sacīja Andžāns, piebilstot, ka tamdēļ sagaidāmas lielākas diskusijas par to, kas būs nākamie Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāji, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents.

Tāpat būs lielāka nevienprātība par to, kādā virzienā iet, ar kuriem politiskajiem spēkiem tieši vai ne tik tieši sadarboties.

Vienlaikus viņš piebilda, ka populisti, kuru nodomi ir salīdzinoši nenosakāmi, vairāk nekā kādreiz ir piekļuvuši pie varas, ko apliecina “Brexit” akcijas Lielbritānijā. Ļoti labus panākumus ir guvusi Francijā Marijas Lepēnas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN).

“Tā saukto populistu ietekme arī ir augusi, bet ne tika ļoti, lai panāktu ES nefunkcionēšanu.

Drīzāk pat varētu notikt virzība uz ciešāku sadarbību,” viņš pieļāva, atgādinot, ka liberāļi, kurus Latvijā pārstāv “Attīstībai/Par!”, ir iestājušies par ciešāku sadarbību, “vairāk Eiropas” un līdzīga nostāja ir ALDE. Līdz ar to šie spēki TP un SD varētu vairāk vest liberālā virzienā. Tomēr esot jāsagaida, kādas personības tiks ievēlētas ES vadošajos amatos.

Viņš teica, ka ir ļoti grūti pateikt, kurš būs nākamais EK vadītājs. Tas var tikt izvēlēts no politisko grupu izvirzītajiem kandidātiem EPP kandidātiem uz EK prezidenta amatu, tostarp S&D kandidāts uz EK prezidenta amatu Manfrēds Vēbers, sociālistu vadošais kandidāts EP vēlēšanās Franss Timmermanss vai ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere (ALDE).

Vienlaikus viņš piebilda, ka amatu sadali sarežģī tas, ka EP vēlēšanās nav ļoti skaidri dominējoša viena uzvarētāja. Līdz ar to politisko grupu izvirzītajiem kandidātiem var būt mazākas izredzes, bet, no otras puses, dalībvalstis pašas var vienoties par to izvirzītajiem kandidātiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons esot pozitīvi izteicies par EK sarunu vadītāju Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jautājumos Mišelu Barnjē. Tāpat izskanējušas versijas, ka Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska amatu turpmāk varētu ieņemt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns
Foto no www.lai.lv

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar provizoriskajiem EP vēlēšanu rezultātiem abi lielākie bloki – labēji centriskā EPP un kreisi centriskie S&D – zaudējuši tradicionālo vairākumu EP.

To kandidāti tomēr uzstāja, ka šīm grupām ir vislabākās iespējas veidot jauno vairākumu jaunievēlētajā EP. Pēc provizoriskajiem rezultātiem, EPP ieguvusi 180 EP mandātus – par 36 mazāk nekā līdz šim. S&D ieguvusi 152 mandātus, kas ir par 33 mazāk nekā līdzšinējā EP sastāvā.

Par ieguvēju uzskatāma liberālā politiskā grupa Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), kas palielinājusi savu mandātu skaitu līdz 105, tostarp ar politiķiem no Francijas prezidenta Emanuela Makrona saraksta “Renaissance” (“Atdzimšana”).

Ceturtajā vietā ierindojās Zaļie ar 67 mandātiem, kas guvuši labus rezultātus vairākās valstīs. EP vēlēšanās Vācijā tie pat bija pārspējuši sociāldemokrātus, ar apmēram 21% balsu ieņemot otro vietu.

Saistītie raksti

EK prezidenta un citu augstāko ES amatpersonu izraudzīšana notiks sarunu rezultātā pēc tam, kad dalībvalstis iesniegs savas kandidatūras un EP ratificēs galīgo izvēli nākamo mēnešu laikā.

Tāpat ziņots, ka šīs EP vēlēšanas ir izcēlušās arī ar vēlētāju aktivitātes pieaugumu. Provizoriskas aplēses no visām 28 ES dalībvalstīm rāda, ka aktivitāte bijusi 50,5% – par astoņiem procentpunktiem augstāka nekā 2014.gadā, izbeidzot ilgstošu tās samazināšanās tendenci.

LA.lv
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Kā uz pulvermucas sēžam. Vai tev jau ir dūmu detektors? 1
7 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Baznīca vēlas runāt par politiku
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Alūksnē pamatapmācības nometni pabeidz 50 jaunie zemessargi
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Rokasspiediens “Baltijas ceļam”. Kā svarīgās liecības tiek glabātas un nodotas nākamajām paaudzēm
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās notiesātais Milušs no Latvijas esot aizmucis kravas auto slēpnī
4 stundas
VB
Vija Beinerte
Kultūra
Veiksmes vējš nelaimes kuģa burās. Saruna ar rakstnieku Aivaru Kļavi
7 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Raidījums: ECB un “PNB bankas” aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Pirmdien karstums pieņemsies spēkā
6 stundas