Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Kādi valstiski pasākumi uzlabotu demogrāfisko ainu Latvijā?


Krista Jansone Mārupē: “Esmu divu bērnu māmiņa, un mana privātā izšķiršanās par labu viņu laišanai pasaulē nebija atkarīga ne no kādiem sociāliem vai ekonomiskiem apstākļiem.

 

Domāju, ka vairākumam cilvēku tas ir attieksmes jautājums, nevis finansiālo apstākļu diktēta izvēle. Tāpēc valsts var mainīt demogrāfisko situāciju, vienīgi izglītojot sabiedrību un ietekmējot sabiedrisko domu. Runas par to, ka cilvēki veidotu kuplākas ģimenes, ja par katru bērnu viņiem pienāktos lielāki pabalsti, ir tikai virspusējas atrunas. Iemesls tam, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir tik negatīva, meklējams sabiedrības attieksmē pret cilvēkiem, kuriem ir bērni. Izpratnei par to, ka ģimenēm jānodrošina lielāks atbalsts, jānāk no pašas sabiedrības, nevis valsts programmām.”

Dace Bērziņa Salaspilī: “Svarīgākais, kas cilvēkiem vajadzīgs, lai veidotu kuplas ģimenes, ir darba vietas un finansiālā stabilitāte. Kad Latvijas iedzīvotāji jutīsies droši par to, ka viņi savus bērnus varēs uzturēt rīt, pēc gada un pēc pieciem gadiem, arī demogrāfiskā aina valstī uzlabosies. Arī ar reklāmu var mudināt cilvēkus veidot ģimenes. Man pašai ir divi bērni, kurus šobrīd audzinu viena. Lai izšķirtos par ģimenes pieaugumu, man līdzās būtu jābūt stabilam partnerim. Ja tādu atradīšu, labprāt laidīšu pasaulē vēl kādu bērniņu.”

Katrīna Vanaga Liepājas novadā: “Jāuzlabojas un, galvenais, jānostabilizējas ekonomiskajai situācijai valstī. Valdība varētu paredzēt bērnu vecākiem lielākas sociālās garantijas, lai viņi var būt droši, ka, arī zaudējot darbu, viņu ģimenes būs vismaz paēdušas. Liela nozīme, manuprāt, ir arī tam, lai visiem bērniem būtu vietas bērnudārzos un vecāki zinātu, ka viņu atvases darba laikā nepaliks bez pieskatīšanas. Arī attieksme darbavietās šobrīd lielākoties nav labvēlīga tam, lai cilvēki vēlētos laist pasaulē bērnus. Darba devēji dod priekšroku tiem speciālistiem, par kuriem zina, ka viņi nekavēs darbu sasirgušu mazuļu dēļ un būs gatavi strādāt virsstundas, nevis steigsies uz bērnudārzu vai skolu laikus pārvest mājās bērnus.”

Austra Gaigala Limbažos: “Arvien vairāk cilvēku izvēlas nogaidīt ar ģimenes pieaugumu, jo finansiāli nejūtas gatavi nodrošināt augoša bērna nepieciešamības, kuru izmaksas pieaug ik dienu. Vairākums vēlas arī izveidot karjeru pirms bērnu laišanas pasaulē. Katru dienu medijos parādās ziņas, kas vairo nedrošību lielākajā daļā cilvēku. Uz šā fona atsevišķas kampaņas demogrāfiju nestimulēs. Obligāti visiem bērniem jābūt pieejamām pirmsskolas izglītības iestādēm, jo tas ļautu vecākiem pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū un mazinātu nedrošību. Jau pierādījies, ka pabalstu palielināšana veicina bērnu skaita pieaugumu galvenokārt nelabvēlīgajās ģimenēs. Savukārt nodokļu atvieglojumu palielināšana līdz ar katra nākamā bērna piedzimšanu robežojas ar cilvēktiesību pārkāpumu pret ģimenēm, kurām bērnu nevar būt objektīvu iemeslu dēļ. Mūsu ģimenē aug divi dēli un trešā bērna ienākšana būtu atkarīga no citiem apsvērumiem, ne valstiskiem pasākumiem.”

 

Uzziņa

* 88% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valdība kā savu prioritāti nav izvirzījusi valsts demogrāfisko problēmu risināšanu

* 5% iedzīvotāju uzskata, ka valdība kā savu prioritāti ir izvirzījusi valsts demogrāfisko problēmu risināšanu

* 7% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Avots: “TNS Latvia”/LNT veikta aptauja

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+