Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. decembris, 2013
Drukāt

Kadiķu sīrups un citas Igaunijas veltes


Foto - Dace Kokareviča.  Pie kadiķsīrupa gatavotāju mājas durvīm jau Ziemassvētku rūķis.Foto - Dace Kokareviča. Pie kadiķsīrupa gatavotāju mājas durvīm jau Ziemassvētku rūķis.

Lūkojot pēc interesantām Ziemassvētku dāvanām radiņiem, draugiem un kolēģiem, vērts pārbraukt pāri robežai un ieskatīties kaimiņu igauņu bagātību apcirkņos. Tur atradu kadiķu sīrupu un kadiķkoka aproci, kosmētikas krēmu, kura gatavošanā izmantoti strausu tauki, ar Ziemassvētku vecīšu zīmējumiem rotātu kaklasaiti, strausa spalvu atslēgu piekariņu, Igaunijas marcipānu ar populāra liķiera garšu un citas jaukas lietas.

Leģenda par kadiķi 


Par kadiķi iepriekš zināju vien to, ka tas labi der spinigkātu gatavošanai un ogas – imunitātes stiprināšanai vai gaļas marinēšanai. Taču Līsa, Mareta un vēl trešā uzņēmīgā Sāmsalas sieva prātoja, kāpēc gan neizvārīt sīrupu, un izdomāja, kā to izdarīt.

Viņas savāca kadiķu zarus, ar visām skujām un ogām salika milzu katlos, karsēja uz malkas plīts piecas dienas. Tad šķidrumu pārlēja citā katlā, pievienoja cukuru un turpināja vārīt, līdz iznāca “kadakasiirup”. Sapildīja pudelēs, uzrakstīja lietošanas pamācību – ka derīgs lietošanai pie tējas, sulām, jogurtiem; tikpat labi liekams klāt pankūku mīklai, saldējumam, gaļas marinādēm un mērcēm utt. Sāmsalietes izmēģināja, ka var pārdot arī kadiķu sīrupu ar plūmju garšu un ar čilli garšu un pārliecinājās, ka tūristi labprāt pērk arī burciņas ar šajā saldvielā sapildītiem riekstiem. Pajautāju – ja jau kadiķzarus vācat visu gadu, vai neuztraucaties, ka reiz tie kadiķkrūmi būs nošķīti pliki? Nē, tas nenotikšot, jo vākuma vietas tiek mainītas un Sāmsalas kadiķi augot gluži kā nezāles!

Leģenda vēsta, ka pie cepures piesprausts paeglīša zars pasargā ceļinieku no negadījumiem. Nospriedu, ka koka aproce šim nolūkam varētu derēt tikpat labi, vilku ārā no maka piecus eiro un nopriecājos, ka dāvanu maiss pakāpeniski pildās.

Muhu salas delikateses


Lielie dienvidzemju putni strausi itin labi pielāgojušies dzīvei Igaunijā, un Lāsu strausu fermas apmeklējums ir viens no saistošākajiem tūrisma piedāvājumiem Muhu salā. Saimniece Helēna Ērika aizrāvusies ar strausu audzēšanu jau kopš 1999. gada. Strausu gaļu restorāni pērk par vairāk nekā 30 eiro kilogramā, ādu liek lietā amatnieki, bet taukus Dānijas uzņēmums pārstrādā sejas un roku kopšanas krēmos. Pirms Ziemassvētkiem vietējās skolas bērni darināšot eglīšu rotājumus no strausu olu čaumalām, stāsta Helēna. Viņas meitai Ingremai savs bizness – kulinārijas meistarklašu vadīšana. Arī mūs, Igaunijas tūrisma aģentūras ielūgtās Latvijas žurnālistes, Ingrema liek pie virtuves darbiem. Cepam riekstu cepumus un pankūkas un vārām burkānu ķīseli. Tātad – ņemam vairākus lielus burkānus, vārām ar visu mizu, pēc tam nomizojam, sagriežam un sablendējam ar svaigi spiestu apelsīnu sulu. Ļoti labi garšo kopā ar saputotu saldo krējumu vai biezpienu, kam pievienoti Igaunijā iecienītie kamas milti.

SPA un Marijas Magdalēnas ģilde


Draudzenei, kurai jāsveic vīramāte jubilejā, ieteicu izvēlēties dāvanu karti uz kādu no Igaunijas SPA. Sāmsalā vien tādu ir deviņi. Taču, ja gribas jo ātri nokļūt galamērķī, var nebraukt tālāk par Pērnavu un lūkot, ko piedāvā ārstnieciskā SPA viesnīca “Tervis” un ūdens centrs vai “Estonia Termid”, kur vienā no baseiniem ūdenī izšķīdinātas desmit tonnas no Izraēlas Nāves jūras atvesto sāļu un pelde tādā dziedē ādas vainas. Bet divas minūtes aukstuma saunā mīnus 120 grādu temperatūrā būs derīgas cilvēkiem ar locītavu problēmām. Visu SPA piedāvājumu un aprakstu var atrast interneta lapā.

Staigājot pa Pērnavu, noteikti jāielūkojas pārsteigumiem bagātajā “Marijas Magdalēnas ģildē” jeb vietējo amatnieku mājā. Adījumi un ādas plastika, apgleznots stikls un filcēti tauriņi, lelles un māla trauki – tas viss un vēl daudz kas cits atrodas meistaru darbnīcās. Gan acis var papriecēt, gan suvenīrus nopirkt, gan idejas pasmelties.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+