Latvijā
Politika

Ministres “čurikus” neaizmirsīs. Ko var sagaidīt no Viņķeles veselības ministres “ādā”5


“Jaunās Vienotības” pārstāvis ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (no labās) un “Attīstībai/Par!” ministru amatu kandidāti – Ilze Viņķele, Artis Pabriks un Juris Pūce spriež par topošās valdības aprisēm.
“Jaunās Vienotības” pārstāvis ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (no labās) un “Attīstībai/Par!” ministru amatu kandidāti – Ilze Viņķele, Artis Pabriks un Juris Pūce spriež par topošās valdības aprisēm.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Tas, ka partijas “Attīstībai/Par!” izvirzītā veselības ministres amata kandidāte Ilze Viņķele ļoti vēlas iegūt šo portfeli, bija jaušams tūdaļ pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kaut parlamentā viņa neiekļuva. Viņa kopā ar Saeimās iekļuvušo partiju deputātiem pie viena galda aktīvi piedalās valdības veidošanas procesā.

Visi vienā grozā?

Aizejošais premjers Māris Kučinskis cer, ka potenciālā veselības ministre būšot gana saprātīga un visu pašreizējās valdības iesākto “nepaslaucīs zem paklāja”. Pats galvenais ir neizmēzt aizejošās valdības iesākto valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. I. Viņķele gan nav pārliecinoši apgalvojusi, ka iesāktais neapstāsies, jo viņas pārstāvētās partijas programmā iekļauta apņemšanās atcelt veselības aprūpes ierobežošanas likumu. Ministra kandidāte sacīja, ka arī topošās valdības deklarācijā būs iekļauts punkts par pacientus nediskriminējošas sistēmas ieviešanu.

Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuru vada Viņķeles partijas biedrs Andris Skride, nolēma līdz 1. jūnijam rosināt apturēt divu ārstniecības pakalpojumu grozu ieviešanu, jo neesot salāgotas nepieciešamās IT sistēmas. Par to vēl jānobalso Saeimas deputātiem, taču pagaidām nekas neliecina, ka komisijas lēmums netiks atbalstīts. Viņķele uzskata, ka pusgada laikā tiks izlemts, vai dalīšana divos grozos ir nepieciešama. “Ja panāksim, ka pilnais grozs ir pieejams arī mikrouzņēmumos strādājošajiem, patenta maksas maksātājiem, autortiesību saņēmējiem, sāk iezīmēties, ka ārstniecības pakalpojumu dalīšanai grozos vairs nav racionālas jēgas. Jāņem vērā arī administrēšanas izmaksas, kas nav mazas,” skaidro Viņķele.

Potenciālā veselības ministre intervijā LNT sacīja, ka par veselības aprūpes finansēšanu valdībai būs jāpieņem politiskas izšķiršanās, un izvēles varianti esot vairāki, piemēram, veselības aprūpes finansējumu vairot ar darbaspēka nodokļa palielināšanu, ko viņa pati neuzskatot par īsto ceļu. Viņķele pati vairāk atbalstītu variantu, ka visi jebkādus nodokļus maksājošie saņem veselības aprūpes pakalpojumus un papildu nauda tiek gūta no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, ēnu ekonomikas apkarošanas u. tml.

Kad sagaidāms pozitīvs efekts

“Jaunās Vienotības” pārstāvis Renārs Putniņš, kurš Viņķeli iepazinis, strādājot kopā iepriekšējā Saeimas sasaukumā, viņu raksturo kā asu un pat diezgan agresīvu politiķi, bet tajā pašā laikā ar lielām caursišanas spējām. “Ja Ilze, ieklausoties partiju un speciālistu teiktajā, ievirzīs savus lēmumus pareizajās sliedēs, tad sagaidāms pozitīvs efekts. Bet, ja viņa vērtīgus padomus neņems vērā, bet īstenos to, ko ieņems galvā, un lēmumi aizies nepareizās sliedēs, tad šāda rīcība būs viņas pašas ienaidnieks,” saka Putniņš, kurš savā partijā atbild par veselības aprūpes jautājumiem.

Savukārt P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis uzsver, ka lēmumu pieņemšana veselības aprūpē nav tikai Veselības ministrijas un ministres uzdevums, bet tā ir arī valdības un likumdevēja lieta.

A. Ērglis: “Veselības aprūpes sistēma patlaban ir nostatīta uz laba ceļa, bet tai vēl ir tālu līdz ideālam. Pēdējos divdesmit gados katrs ministrs ir nācis ar saviem uzstādījumiem, un nav bijusi stingra veicamo darbu pēctecība. Patlaban tiek pievērsta liela uzmanība diviem medicīnas pakalpojumu groziem, bet tas taču nav svarīgākais. Daudz būtiskāk par to ir medicīnas speciālistu un pacientus apkalpojošā personāla trūkums. Piemēram, Stradiņa slimnīcas reanimācijā tukšas stāv 13 sanitāru slodzes. Kāda nauda jāiegulda, lai ieinteresētu cilvēkus šeit nākt strādāt!”

Ministres “čurikus” neizmirsīs

Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente un ģimenes ārste Līga Kozlovska īsti netic, ka Viņķele spēs sakārtot haosu veselības aprūpē. Kozlovska uzskata, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana ir pareizais ceļš.

“Ja topošajai ministrei izdosies atrast citu ceļu, pa kuru ejot medicīnai varēs piešķirt vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā jeb katru gadu papildu 200 miljonus eiro, iespējams, tad var runāt, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana ir atceļama. Bet, zinot, ka valdības prioritāšu sarakstā veselības aprūpei ierādīta tikai piektā vieta, rodas šaubas par topošās valdības spēju rīkoties,” atzina Kozlovska.

Bet Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris atgādināja, ka Viņķeles politiskā biogrāfija esot visai raiba, tāpēc prognozēt viņas spējas ministres amatā nav vienkārši.

V. Keris: “Zīmīgs fakts ir kaut vai tas, ka 2013. gadā Viņķeles kundze kļuva slavena kā čuriku ministre. Toreiz preses konferencē, būdama labklājības ministre, viņa stāstīja, ka vienošanos par demogrāfijas jautājumiem politiķi, tajā skaitā viņa, parakstījuši ar sakrustotiem pirkstiem, cerot, ka varēs to nepildīt.

Toreiz Viņķele skaidroja, ka esot tāda spēle, kad jūs vienojaties un kabatā turat sakrustotus pirkstus cerībā, ka tas kaut ko nozīmēs. Jūs tā kā parakstāties, bet īstenībā domājat, ka varēs šo norunu kaut kādā veidā mainīt.

Toreiz bija pietiekami asa reakcija no citu politiķu puses, kā arī demogrāfijas speciālistu puses. Gribētos sagaidīt gan no Viņķeles kundzes, gan Kariņa kunga skaidrus signālus, ka spēkā esošie likumi, tostarp Veselības aprūpes finansēšanas likums par valsts finansējuma palielināšanu nozarei, tiks pildīti un ievēroti.”

LA.lv