Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. aprīlis, 2014
Drukāt

Kāds labums no NATO izcilības centra? (1)

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

Pērn tika paziņots par jaunas NATO iestādes – Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos – veidošanu Latvijā. Tās mērķis – sniegt padomus un aizsargāt NATO valstis un to iedzīvotājus no dažādiem psiholoģiskiem uzbrukumiem informatīvajā telpā, atrodot labāko atbildi uz tiem. Izmaksas no Latvijas budžeta – 3,2 miljoni eiro gadā. Šobrīd saistībā ar Ukrainas notikumiem būtu īstais brīdis pārliecināties, ko praktisku šāds izcilības centrs dod Latvijas drošībai. Kā noskaidroju, tas sācis analizēt Krievijas komunikācijas kampaņu Krimā un austrumu Ukrainā, rezultātus par šo analīzi sola vasarā.

Pagaidām centrs darbojas aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa pakļautībā, kurš devis uzdevumu centram veikt Krievijas informatīvās kampaņas analīzi. Piesaistīti pētnieki, kuri analizēšot kampaņas, izmantojot dažādas sociālo zinātņu metodes. Ko no tā iegūs Latvijas iestādes un NATO partneri? “Viņi iegūs papildu informāciju, kas ietekmēs tālāko lēmumu pieņemšanu. Mūsu priekšrocība šajā darbā ir tā, ka mēs labāk saprotam gan valodu, gan psiholoģiju, jo mums ir bijusi kopīga vēsture. Šā iemesla dēļ mūsu sapratne par to, kas notiek Ukrainā, ir niansētāka nekā citur Eiropā,” argumentē centra vadītājs Jānis Kārkliņš. Viņš pieļauj, ka pētījuma secinājumi nonāks arī pie NATO augstākajām amatpersonām. Vērtējot notikumus Krimā, viņš atsaucas uz Krievijas veiktajām darbībām, atslēdzot Ukrainas televīzijas kanālus, kas bijusi apzināta darbība, lai cilvēki saņemtu vienpusēju informāciju īsi pirms būtisku lēmumu pieņemšanas.­ ­

Latvijas Universitātes profesors politiskajā komunikācijā Ojārs Skudra gan uzskata, ka Krimas notikumu analīze pēc tās aneksijas nebūs efektīva. “Krievija austrumu Ukrainā veic psiholoģiskā kara operācijas, kurām NATO valstis nav gatavas,” teic O. Skudra. J. Kārkliņš pārliecināts, ka Krievijas mediji nodarbojas ar dezinformāciju un nedarbojas saskaņā ar žurnālistikas principiem, un pret šo Krievijas ietekmi centrs meklēšot pretlīdzekli. Pagaidām gan viņš neko nevar nosaukt, vien teorētiski spriež, ka līdzeklis, lai mazinātu Krievijas informatīvās telpas ietekmi Latvijā, esot dzīves līmeņa uzlabošana, jo “cilvēkus interesē, lai viņiem būtu laba dzīve un iespējas to veidot”. “To ir vienkārši pateikt, bet grūti izdarīt,” piebilst J. Kārkliņš.

Jautāts par to, kā centrs plāno darboties attiecībā uz krievvalodīgo presi Latvijā, no kuras reizēm nāk pretvalstiskas vēsmas un ko bieži nevar saukt par kvalitatīvu žurnālistiku, bet drīzāk propagandu, Kārkliņš atbild, ka šī lieta ir žurnālistu iekšējais jautājums. “Latvijā ir divas žurnālistu organizācijas. Runājiet savā starpā, lai žurnālistika ir profesionāla, nevis pērkama vai tendencioza. Žurnālists ir kā ārsts, jo viņš pilda sociālu funkciju un viņam ir atbildība par sabiedrību. Ja politiķi norādīs, kas ir labi vai slikti žurnālistikā, to varēs uzskatīt par cenzūru, tādēļ jautājums ir žurnālistu rokās,” spriež Kārkliņš.

Runājot par centra uzdevumiem, J. Kārkliņš uzsver, ka tam būs pētniecisks raksturs, kā arī operacionālas funkcijas, lai pētījumos iegūtos datus izmantotu dažādās NATO operācijās. Centrā būs arī eksperti, kas pārzinās informācijas operācijas un nodarbosies ar to realizēšanu. Tāpat centrā būs eks­perti psiholoģisko operāciju jautājumos – tas esot nepieciešams, jo bieži NATO pretinieki pret aliansi un citām valstīm vērš psiholoģiskās operācijas. Tomēr centrs tās neīstenos. Viņš uzsver, ka stratēģiskā komunikācija pēc būtības darbojas kā līdzeklis, lai “uzvarētu cilvēku prātus”, panāktu uzticību un nepretotos NATO operācijām – vai tās būtu militāras vai miera uzturēšanas. Viņš min, ka liels izaicinājums NATO stratēģiskās komunikācijas jomā būs NATO spēku izvešana no Afganistānas. “Mums būs jāpanāk, lai iedzīvotāji saprot, kāpēc spēki tiek izvesti no Afganistānas, un zinātu, ka uzstādītie mērķi ir sasniegti. Jo jārēķinās, ka “Taleban” stāstīs, ka starptautiskie spēki ir cietuši sakāvi, tādēļ dezorganizētā veidā izvācas. Būtiski ir nodrošināt, lai informācija nokļūtu līdz katram Afganistānas iedzīvotājam,” stāsta J. Kārkliņš. Plānots, ka vasarā, kad centrs iegūs akreditāciju, tam uzdevumus varēs dot arī NATO un tās dalībvalstis, kas būs uzskatāmas par tā “līdzīpašniekiem”. Centram jau ir sadarbības projekts ar Arizonas universitāti, kā arī tas plāno sadarboties ar Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. No abām augstskolām plānots piesaistīt sociālo zinātņu ekspertus un studentus centra pētījumiem.

Profesors O. Skudra uzver, ka viņš no izcilības centra sagaida arī Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņu analīzi, piemēram, tam būtu jāanalizē “Saskaņas” reklāmas, kurās tiek apgalvots, ka problēma nav krievi, bet gan nabadzība. “”Saskaņas” stratēģija ir mainīta no etniskā uz sociālo. Jautājums, kā tas ietekmēs Latvijā notiekošo. Tāpat nozīmīgi, kas notiks 9. maijā,” vērtē O. Skudra. Viņš iesaka centra ekspertiem un pētniekiem doties uz Ventspili un papētīt iedzīvotāju noskaņojumu saistībā ar pilsētas mēra Aivara Lemberga izteikumiem pret NATO.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kad AM brēc, ka vajag naudu – še tev – nato izcilības centrspar 3,2 milj un putnu dēšanas akcija poligonā par 1,…+ milj. Super armija. Kā viņus labāk nosaukt? Vējonis…..

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+