Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. oktobris, 2016
Drukāt

Vai mediķi piedalās pašu arodbiedrības rīkotajās akcijās? Atbild sabiedrībā zināmi ārsti (4)

Foto no Austrumu slimnīcas arhīvaFoto no Austrumu slimnīcas arhīva

Haralds Plaudis

Vai mediķi piedalās pašu arodbiedrības rīkotajās akcijās?

 

Haralds Plaudis, Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents: “Pirmkārt, ņemot vērā pēdējo 25 gadu pieredzi, tā ir bezjēdzīga laika nosišana. Mūsu uzdevums ir ārstēt pacientus, nevis protestēt. Otrkārt, reālā dzīve ir pierādījusi, ka konstruktīvs dialogs ar politiķiem nav iespējams. Treškārt, gan protestētāji, gan tie, pret kuriem protestē, ir tie paši vēži tajās pašās kulītēs, tāpēc jau nekas nemainās. Arodbiedrības vadītājam par to maksā algu, bet man algu maksā par slimnieku ārstēšanu un spēju izdzīvot šajos mežonīgajos apstākļos. Ja tas būtu slimnieku un pacientu organizāciju protests pret valdošo politisko eliti, pieprasot, lai pret pacientiem un ārstiem izturas civilizēti, tad šādai akcijai pievienotos arī diezgan daudz ārstu.”

 

Jānis Bicāns, nieru transplantologs: “Ja mēs neteiksim nevienu vārdu, neviens par mūsu algām un darba apstākļiem nedomās, tāpēc protestēt vajag. Taču es neesmu piedalījies šajos pasākumos un negrasos to darīt, jo man ir daudz darba. Jāņem vērā, ka ārsti nevar streikot, jo viņi nedrīkst atteikt medicīnisko palīdzību cilvēkiem. Manuprāt, būtu lietderīgāk nevis iziet ielās, bet rīkot konferences vai kaut ko tamlīdzīgu, kurās piedalītos pazīstami, ilggadēji ārsti, kuru vārdam ir svars, lai kopā ar politiķiem atrastu risinājumu mediķu darba apstākļu uzlabošanai. Kad tiek runāts par to, ka medicīnai nepietiek naudas, sabiedrība to uztver diezgan nievājoši, sak, viņiem nekad tās nepietiks. Redz, kā ārsti brauc ar glaunām mašīnām, no farmācijas firmām un pacientiem dabū naudu! Nevar noliegt – tā ir zināma taisnība.”

 

Pēteris Stradiņš, sirds ķirurgs: “Tā nav, ka es neatbalstu protesta akciju rīkotājus, arī pats esmu arodbiedrības biedrs, taču, lai tur piedalītos, ir rūpīgi jāizanalizē, kāds ir šo akciju mērķis, kas ir tie runātāji un kādas prasības tiek izvirzītas. Godīgi sakot, šo daudzo gadu laikā protesta akcijas neko nav devušas. Jāņem vērā, ka arodbiedrības Latvijā nedarbojas tādā formātā kā, piemēram, Francijā un citur Eiropā. Ir primitīvi uzskatīt, ka arodbiedrībai ir jācīnās tikai par lielākām algām, ļoti svarīgi ir nodrošināt ārstiem normālus darba apstākļus. Pēdējā laikā ārstiem uzkrauj arvien vairāk pienākumu, kas būtu jādara valstij vai citiem dienestiem. Tāpēc nav iespējams pilnībā nodoties pacientu ārstēšanai, bet daudz laika esam spieti veltīt birokrātiskām procedūrām vāji attīstītā elektroniskā vidē. Būtu jāorganizē konferences ne tikai par medicīniskiem, bet arī medicīnas organizācijas tematiem, diemžēl šādas diskusijas notiek ļoti reti.”

 

Valts Ozoliņš, bērnu kardioķirurgs: “Mediķu arodbiedrības sacīto atbalstu, diemžēl sauso atlikumu neredzu. Neesmu sagaidījis no arodbiedrības būtiskus panākumus sarunās ar politisko lēmumu pieņēmējiem. To apliecina zemais procents no iekšzemes kopprodukta, kas atvēlēts veselības aprūpes vajadzībām. Tiesa, pozitīvi vērtēju to, kā strādā jaunā veselības ministre Anda Čakša – pieaug cerības, ka finansiālā situācija medicīnas jomā uzlabosies. Nesen izveidojām bērnu ķirurgu arodbiedrību un darīsim visu, lai tā strādātu efektīvi. Jāņem vērā, ka daļai ārstu nozīmīgs ienākumu avots ir aplokšņu algas, kā arī papildu peļņa privātpraksēs, tāpēc daļa nav ieinteresēta mainīt situāciju.”

 

Uga Dumpis, infektologs: “Arodbiedrībai jācīnās nevis par pacientu tiesībām, bet gan par lielākām algām mediķiem. Kāds sakars “zaļajai nāvei” ar arodbiedrību!? Latvijas medicīna balstās uz zemiem ārstniecības pakalpojumu tarifiem, kas noved pie ļoti zemām algām. Latvijas ārstu algas ir zemākās Eiropā, un reformas var negaidīt, ja tas tā turpināsies.”

 

UZZIŅA

* Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, kad finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uz Saeimu nesa nākamā gada valsts budžeta portfeli, pie Finanšu ministrijas rīko protesta akciju “Zaļās nāves paklājs”.

* LVSADA atzinusi, ka viens no lielākajiem trūkumiem 2017. gada budžetā ir valdības atteikšanās paaugstināt vidējo darba samaksu nozares darbiniekiem proporcionāli viņu kvalifikācijai.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nevis “ārsti”, bet prasti ĀKSTI.

  2. Šitie dakterīši ir gana labi pārtikuši. Nav vajadzīgs viņiem nekāds algas pielikums! Tieši otrādi, viņiem var algu samazināt. atbrīvosies līdzekļi, ko iedalīt svarīgākiem mērķiem. Piemēram valsts ierēdņu algu palielināšanai.

    • Šamējiem “nav laika” – gan tie citi izcīnīs viņu vietā.

      • Bet tiešām – kāpēc ārstiem ir jācīnās par kvotu nesamazināšanu, iespēju ārstēt pacientus līdzšinējā apjomā? Par to vajadzētu cīnīties potenciālajiem slimniekiem, respektīvi, sabiedrībai. Labam ārstam naudas pietiks, strādās vairākās darba vietās, utt., bet kāpēc sabiedrībai ir pilnīgi vienalga, ka medicīnas pakalpojumi nav normāli un savlaicīgi pieejami?

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+