Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. decembris, 2012
Drukāt

“Kāds tavs kredītreitings?”


Gata Šļūkas karikatūraGata Šļūkas karikatūra

Latvijā varētu rasties kredītbiroji – licencēti uzņēmumi, kuros uzkrāj ziņas par iedzīvotājiem izsniegtajiem aizdevumiem, uz nomaksu iegādātajām precēm un pakalpojumiem, kā arī par viņu nenokārtotajām saistībām, tostarp kredītu, komunālo pakalpojumu, nodokļu un citiem parādiem. 


Ministru kabineta rīcības plānā šo kredītbiroju izveidošana minēta kā viens no svarīgākajiem darba uzdevumiem. Šovasar 19. jūnijā valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz gada beigām sagatavot kredītbiroju likumprojektu, kas noteiktu kārtību, kurš un kā drīkst dibināt uzņēmumus un kā tie darbotos iedzīvotāju maksātspējas novērtēšanai.

 

Ierobežot dzīvi uz parāda

Ekonomikas ministrijā spriež, ka ar kredītbiroju palīdzību varēšot ierobežot kādas iedzīvotāju daļas tieksmi neapdomīgi aizņemties un dzīvot uz parāda, kā dēļ jācieš uzņēmumiem – preču un pakalpojumu sniedzējiem. Lai segtu parādu radītos zaudējumus, tie spiesti paaugstināt preču un pakalpojumu cenas. Būtībā par parādniekiem un parādiem spiesti maksāt godīgie maksātāji. Kredītbiroju darbība tāpat sekmētu kredītu plašāku pieejamību tiem, kuri spējīgi pēc tam tos atdot.

 

Serviss ikvienam komersantam

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena apstiprina, ka likumprojekts topot pilnā sparā. Tajā paredzēts, ka kredītbiroja pakalpojumus, balstoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu, varētu izmantot ikviens komersants, kurš piedāvā preces un pakalpojumus ar pēcmaksu, piemēram, namu apsaimniekotāji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji. Ar kredītbiroju licencēšanu un uzraudzību nodarbotos Datu valsts inspekcija.

 

Ievāks sliktās ziņas

Komersantam būs tiesības saņemt no kredītbiroja ziņas, ja vien viņš pats sniegs tam datus par saviem klientiem. Kredītbirojos netaisīs savus atsevišķus reģistrus, bet pēc komersanta pieprasījuma ievāks ziņas par klienta saistību izpildes pārkāpumiem. Izmantojamie ziņu avoti būtu visdažādākie, piemēram, Latvijas Bankas uzturētais Kredītu reģistrs, Zemesgrāmata un citi oficiālie valsts reģistri, kā arī jau minētie komersanti, kuri piedāvā preces un pakalpojumus ar pēcmaksu.

Lai no kredītbiroja pieprasītu ziņas par kādu klientu, komersantam vispirms gan būs jāprasa viņa piekrišana. Savukārt kredītbirojam būs pienākums atklāt klientam, kādas ziņas par viņu ir savāktas un kurš, kad un kādā nolūkā tās pieprasījis.

Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka kredītbirojos ievāktu tikai datus par saistību izpildes pārkāpumiem.

Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācijas valdes loceklis Armīns Kalniņš uzskata, ka kredītbiroju pienākums būtu apkopot datus ne tikai par pārkāpumiem, bet arī par iedzīvotāju saistību izpildi. Šādi dati kalpotu, piemēram, jauno kredītu ņēmēju apzinīguma un maksātspējas labākai novērtēšanai.

Tāpat domā arī Monako pilsonis Pols Randals, kurš gandrīz 30 gadus nostrādājis pasaules lielākajās kredītbiroju grupās “Equifax”, “Experian” un “Creditinfo” un kurš šajās dienās ieradies Latvijā, lai likumprojekta veidotājiem izstāstītu par savu pieredzi kredītbiroju veidošanā. Pašlaik 18 Eiropas valstīs kredītbiroji apkopo par iedzīvotājiem gan tā sauktās sliktās, gan labās ziņas. Un tikai piecās Eiropas valstīs kredītbirojos ievāc sliktās ziņas.

Šādi kredītbiroji jau pirms astoņiem gadiem ir izveidoti arī Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā apkopo gan slikto, gan labo kredītu vai citu maksājumu vēsturi, Igaunijā pagaidām tikai slikto.

Viņaprāt, kredītbiroju darbības galvenais mērķis – ļaut komersantiem spriest par iespējamā klienta maksātspēju, iekams ar viņu tiek noslēgts nākamais darījuma līgums. Neredzot labo maksājumu vēsturi, grūtāk novērtēt klientu.

 

Vajadzībai vairāki iemesli

Kā stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace, vajadzība pēc šādiem uzņēmumiem Latvijā esot briedusi jau krietnu laiku vairāku iemeslu dēļ. Iedzīvotāju tūkstošiem ir uzkrājušies vairāku desmitu miljonu parādi par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Latu miljonos mērāmi arī iedzīvotāju un uzņēmumu nekustamā īpašuma nodokļa parādi. Diemžēl niķis dzīvot uz parāda nemazinās.

Pašlaik ziņas par agrāk noslēgtajām saistībām un parādiem ir izkaisītas dažādās iestādēs un reģistros, kas neļauj novērtēt iespējamo klientu maksātspēju. Tāpat trūkst pietiekami drošas, ticamas un žiglas datu apmaiņas sistēmas par personu nenokārtotajām saistībām starp valsts iestādēm, bankām un uzņēmumiem.

 

Ziņas ievāc 
parādu piedzinēji

Latvijā jau ir nodibināti parādu atgūšanas uzņēmumi, kas reizē uzkrāj dažnedažādas ziņas gan par parādniekiem, gan par viņu iekrātajiem parādiem un kur pēc apmaksāta pasūtījuma izsniedz tās tiem, kuri mēģina atgūt parādus.

Uzņēmuma “Balt Risk” mārketinga daļas vadītājs Georgs Akopjans skaidro, ka uzņēmuma uzturētais portāls “RiskNet” tā abonētājiem ļauj iegūt plašu informāciju galvenokārt par uzņēmumiem, tostarp to kredītu saistībām un parādiem. Uzņēmuma datubāzē pašlaik ir uzkrāti 420 000 dati par uzņēmumu parādiem.

Savukārt uzņēmumā “Creditreform” var iegūt informāciju gan par juridisko, gan par fizisko personu kredītvēsturi. Tai var piekļūt, izpildot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības un noslēdzot līgumu ar “Creditreform”.

 

Bažas par drošību

Daži manis aptaujātie ekonomikas speciālisti pieļauj, ka dzīvošana uz parāda, neatdošana un piedzīšana bieži vien ar nepopulāriem paņēmieniem Latvijā sasniegusi tādus apmērus, ka ar jaunā likuma palīdzību valdība pūlas to iedabūt kaut kādos civilizētos rāmjos. Tāpēc kredītbiroju ideja pašlaik ir viens no valdības darba plāna svarīgākajiem punktiem.

Nenoliedzot vajadzību pēc šādiem uzņēmumiem, viņi pauž bažas par iedzīvotāju datu drošību. Kā stāsta kāds ilggadējs nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis, viņš nezinot nevienu valsts reģistru, no kura nenoplūst dati, kas var tikt izmantoti ļaunos, pret konkrētu cilvēku vērstos nolūkos.

 

Vispirms jāpārliecina sabiedrība

Pēc kredītbiroju likumprojekta apstiprināšanas Ministru kabinetā, kas varētu notikt vēl šogad Saeimā, to, visticamāk, varētu skatīt un pieņemt tikai nākamgad. Pēc lietpratēju atzinuma, par likumprojektu vēl būs karsti strīdi, tāpēc ka kredītbiroju veidošanas ideju liela sabiedrības daļa pagaidām uzņem ar bažām un neuzticību.

Ekonomikas ministrijā vēl nevar pateikt, kad varētu rasties pirmie kredītbiroji.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+