Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. februāris, 2015
Drukāt

Kādu atzīmi likt valsts pārvaldei. Saruna ar Banku augstskolas rektoru Andri Sarnoviču (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Valstij piešķir kredītreitingu, bet valsts pārvaldei – ne. Uzņēmumus (arī valsts kapitālsabiedrības) vērtē ar korporatīvās pārvaldības indeksu, bet valsts pārvaldi – ne. Kā vērtēt un kuram būtu jāvērtē valsts pārvaldes spēja darboties sabiedrības interesēs – par to saruna ar Banku augstskolas rektoru, Vadībzinību katedras asociēto profesoru AN­DRI SARNOVIČU, kurš doktora zinātnisko grādu ieguvis, pētot cilvēkresursu vadību publiskajā pārvaldē. Un arī pats nācis no šīs pārvaldes.

– Latvijas neveiksmes lielajos projektos ir jāvērtē kontekstā ar ierēdņu kvalifikāciju, tā pēc dalības atsaukšanas starptautiskajā izstādē “Expo Milano 2015” teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa uzskata, ka labāk mazāk darbinieku, bet ar lielākām algām. Vai, jūsuprāt, tas novedīs pie kompetentākiem ierēdņiem, kas slēgtu veiksmīgākus darījumus nekā “Citadeles” pārdošanā, ātrās palīdzības iepirkumā vai dalībai “Expo”?

A. Sarnovičs: – Šajos piemēros parādās slimības simptomi. Tas ir kā cilvēkam – slimība var būt kaut kur dziļāk iekšā. No rīta pamostamies, jūtam, ka kaut kas nav lāgā, bet īsti nezinām, kas. Šīs slimības cēloņi meklējami vakardienā.

Cik lielā mērā vainojami politiķi un cik – izpildaparāts (ne visi ir ierēdņi), tas var atšķirties no gadījuma uz gadījumu. Politiķi pirms diviem gadiem vienojās, ka Latvijai jāpiedalās izstādē “Expo”, un attiecīgi izpildinstitūcijām bija jāorganizē process. Noskatījos internetā valdības sēdi, kurā stundu sprieda par piedalīšanos. Ne visa informācija bija publiski pieejama, bet skaidrs, ka izpildītāji to nolaida uz grunti. Tāpat kā, piemēram, pasažieru vilcienu iepirkumā.

– Visos gadījumos iepirkumi…

– Jā, iepirkumu sistēma mums ir kā akmens kaklā. Protams, jābūt skaidram veidam, kā caurspīdīgi un godīgi izlietot publisko naudu. Bet tas, ka Latvijā neviens liels konkurss nevar normāli noslēgties ar iepirkumu, pēc kā sabiedrība ir apmierināta ar kvalitatīvu preci vai pakalpojumu par pieņemamu cenu, liecina, ka valsts iepirkumu sistēma nav kārtībā. Pasakiet kaut vienu gadījumu, kad liels iepirkums beidzies ar laimīgu sabiedrību! Vajadzētu atrast kādu veidu, lai to nodrošinātu. Iespējams, upurējot kādu daļu godīgas konkurences, bet paaugstinot uzvarētāja atbildību.

Šobrīd dažādas intereses pārāk lielā mērā ietekmē iepirkuma procesu un rezultātu. Un, kad tas ir noslēdzies, to var pārsūdzēt, aizkavēt un beigu beigās izjaukt.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Sarnovoča kungs gan dzīvo aizvakardienas teoriju iespidos:
    “Normāli būtu, ka valsts pārvalde sakārto jauno funkciju un deleģē to vai nu nozaru asociācijām, vai privātajam sektoram….”
    Pra neatliekamo medficīnisko palīdzību jau tikko tusiņš bija, par būvuzraugu sertifikāciju – arī. Šādu negatīvu piemēru valstī ir daudz vairāk kā pozitīvo, tāpēc, Sarnovoča kungs, necilājiet jau sen novecojušas teorijas.

  2. Tas taču ar neapbruņotu aci redzams, ka valsts pārvaldei jāliek atzīme “mīnus 50”, politiķiem- “mīnus 100”, vērtējot pēc 10 ballu skalas. Tik absurdi birokrātisku un pretrunīgi nesaprotamu papīru kalnu ražotājvalsti un eirobirokrātiskās birokratokrātijas superlielvalsti citur grūti atrast- te nu, kā šķiet, esam pašī pirmie- ja ne pasaulē, tad Eiropā noteikti! Un valdošās kabatas partijeles ar to sev un saviem īpašniekiem nodrošina visai “zaļu” , katra ziņā pietiekami situētu, ērtu, neaizskaramu un “likumīgi turīgu” eksistenci, izzogot visu, ko vien var izzagt.

  3. Svarīgi ir sekot liberastu sludinātajai ideoloģijai -, tad netrūks Latvijā “nasing spešali”! 4.maija repubļikas 25. gadadienā ikviens pilsonītis var būt lepns par sasniegto kopš 1990.gada – galu galā emigrācija, depopulācija, bezdarbs, nabadzība, korupcija, kredīt-parādi un narkomānija ir neatņemamas Rietum-krātijas sistēmas sastāvdaļas, gluži kā izslavētā parlamentārā demokrātija un/vai godīgā konkurence.

  4. Banku augstskola – ,,svētā govs,,. Vai lavents ,kargins,krasovickis,priedītis,antonovs,repše,dombrovskis,godmanis ,slakteris u.t.t.arī beiguši šo prestīžo iestādi vai zināšanas apguvuši pašmācības ceļā? Bankas un banku augstskola pašlaik tik pat svarīga kā zinātniskais komunisms senāk.
    Godīga konkurence, smiekli nāk, dempings un kartelis- tā ir realitāte.

Draugiem Facebook Twitter Google+