Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. februāris, 2015
Drukāt

Agris Liepiņš: Valsts valodas pozīcijas nevar nostiprināt, laipojot starp divvalodību (19)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Ar interesi izlasīju rak­stu “Četrinieks, astoņnieks… Kādu atzīmi likt Latvijas Televīzijai?” (“Latvijas Avīze”, 28. janvāris). Aizraujoši bija iepazīties ar tabulu “Valsts dotācija LTV”. Sadaļā “Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanas pasākumi” valsts gatavojas piešķirt 
94 621 eiro. Tas būtu labi, vienīgi nav saprotams, kādas valsts valodas pozīciju stiprināšanai un kādas nacionālās identitātes veidošanai Latvijas Televīzija šos līdzekļus izmantos, jo tālāk seko detalizētāks skaidrojums – tajā skaitā: sabiedrisko mediju vienota ziņu portāla izveidošana latviešu un krievu valodā (56 915 eiro), LTV7 ietvaros raidījumu veidošana krievu valodā (30 592 eiro), un LTV7 ietvaros Latvijas valstij nozīmīgu notikumu un svētku pasākumu translācijas nodrošināšana ar sinhrono tulkojumu krievu valodā (7114 eiro). Šiem trim pasākumiem kopā atvēlēti 94 tūkstoši eiro, akurāt visa valsts valodas pozīciju stiprināšanai paredzētā naudiņa. Grozies, kā gribi, bet latviešu valodas izkopšanai, vismaz šai sadaļā, līdzekļi nav atrasti.

Kopējā valsts dotācija paredzēta vairāk par divpadsmit miljoniem eiro, tāpēc jācer, ka atlikušos līdzekļus Latvijas Televīzija ar uzviju ieguldīs latviešu valodas pozīciju stiprināšanā un nacionālās identitātes veidošanā, tomēr valsts valodas pozīciju stiprināšanai atvēlēto līdzekļu novirzīšana raidījumu veidošanai krievu valodā liecina par formālu, birokrātiska līmeņa atrakstīšanos un jūtami mazina ticamību publicētajai informācijai kopumā.

Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir uzsvērts, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Tāpat tiek pausts – Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Ja reiz šī pārliecība ir ierakstīta mūsu valsts pamatdokumenta negrozāmajā daļā, tad katra Latvijas Republikas pilsoņa pienākums būtu to veicināt arī dzīvē. Latviešu valodas pozīcijas ikdienā nevar nostiprināt, nepārtraukti laipojot starp divvalodību un sinhroniem tulkojumiem. It sevišķi, ja televīzijas raidījumi ir domāti valsts iedzīvotājiem, nevis uz pāris dienām iebraukušiem ārzemniekiem. Latvijas Televīzijas raidījumi taču nav paredzēti translēšanai Krievijas teritorijā!

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Atkārtošu vēlreiz. Ja mūsu ievēlētie pārstāvji neatradīs dūšu iesākt visu skolu pārslēgšanu uz valsts valodu, Latvijai nākotnes nesaredzu. Tas būtu bijis viegli izdarāms tad, kad Vīķe-Freiberga šo procesu bloķēja, tagad jau daudz grūtāk. Bet citas izvēles nav.

  2. Pazemotie latvieši valsts valodas lietošanas dēļ
    Parasti “Super Neto” lielveikalā neiegriežos, taču vakar tā sanāca. Laiski staigāju gar piena produkcijas sadaļu meklējot tieši to tur jogurtiņu, ar kuru cienāja draudzene. Kā parasti atceros kā izskatās un pat krāsu gammu un burtu lielumu atceros, bet nosaukumu neatceros. Tā meklējot, sajutu, ka iekšēji sāku cepties, bet ne par to, ka jogurtiņu neatrodu, bet gan par to, ko dzirdu. Cepos-kad kārtējo reizi notiek NETAISNĪBA! Nu, nekādi nevaru palikt neitrāla, vienmēr ielienu, tur, kur neprasa. It sevišķi, kad tēma ir par LATVIJU. Burtiski ar magnētu mani pievelk uzlikt punktu uz i. Krieviete, starp citu, nesaprotu, kāpēc krievus sauc par krievvalodīgajiem. Tolerantāk..? Iedomājies, latviešus tagad sāks saukt par latviešvalodīgajiem. Nu, labi, novirze no tēmas.
    Tātad manas anteniņas uztver nelabvēlīgu signālu un dzirde atražo uztverto. Krieviete pienāk pie pārdevēja un krieviski jautā: Kur atrodas…? Jaunietis-pārdevējs stostās, bet pārvar valodas barjeru un krieviski vardu pa vārdam saliekot tos teikumā pasaka, kur meklēt prasīto. Pēc brīža, acīm redzot saprot, ka iespējams nepareizi vārdiņus salicis teikumiņā skrien krievietei nopakaļus, lai parādītu, kur tad tā prece atrodas. Skats no malas bija nožēlojams, ja neteiktu apkaunojoši pazemojošs. Puisis izskatījās, kā no laivas izmests un šķiet, ka vēl domā, kā izkalpoties krievietei. Izkalpoties, nevis pakalpot!
    Es samulsu, atrazdamās netālu skaļā balsi jautāju, tā lai pēc iespējas vairāk pircēju dzirdētu.
    -Kāpēc Jūs neatbildāt latviski, kāpēc mokāties runājot krieviski?
    (Puisis sakautrējies, laipnā intonācijā atbild) – Es jau cenšos mācīties runāt krieviski.
    Šķita, ka puisis nesaprata jautājuma jēgu. Mēģināju pārformulēt domu.
    – Vai Jūs ziniet, ka okupācija Latvijā ir beigusies 23. gadus atpakaļ?
    – Puisis novērš skatienu un acīm iedūries grīdā. Redzams, ka neerti jūtas.
    – Vai Jūs zināt, ka verdzība Latvijā arī ir atcelta?
    – Puisis sāk atdzīvoties un pasmaida, bet joprojām jūtas neerti.
    – Jūs taču esat latvietis un dzīvojat Latvijā, savā zemē. Runājiet latviski!
    – Puisis, neko neteikdams pagriežas ātri aiziet uz durvju pusi ar uzrakstu „Nepiederošajiem ieeja aizliegta.”
    Jāteic, ka arī es sajutos neērti no redzētā skata. Kas ar latviešiem notiek? Vai darba devējs piespiež runāt krieviski? Stāv ar rungu klāt un saka- ja neiemācīsies krieviski runāt, izdzīšu no darba!
    Briesmīgs un nežēlīgs skats. Žēl latviešus, kuri pazemotā kārtā spiesti 200 eiro dēļ uz vēdera līst krievu priekšā, lai tikai no darba neizdzen.

  3. Rakstā ir precīzi nosaukta problēma, ko uz līdzenas vietas veido mūsu valdošie (lienošie) iztapoņas!

  4. Visā šajā nožēlojamā pasākumā ietekme ir,vai nu Maskavai, vai televīzijas, un ne tikai, atsevišķu ļautiņu neizmērojamai muļķībai un naivumam.

  5. Raksta teikums: ” Latviešu valodas pozīcijas ikdienā nevar nostiprināt, nepārtraukti laipojot starp divvalodību un sinhroniem tulkojumiem.” izsaka lielu, lielu patiesību, kuru būtu jāievēro būtu mums visiem t.i. nepāriet sarunās uz krievu valodu ar gados jaunien cilvēkiem. Saprotu, ka ar veciem, kuri ir PĀRĀK ILGI baudījuši krievu valodas varenību Latvijā , vēl varētu, bet pārējos jāradina vismaz saprast latviešu valodu.
    Tik daudz līdzekļu novirzīt raidījumuem krievu valodā TV ir noziedzība, jo atņem līdzekļus LATVIEŠU VALODAI-VALSTS VALODAI un arī sekmē latviešu valodas neapgūšanu krievvalodīgajiem.

  6. Luuk pamatojums tam ka valdosie muus krapj un vazaa aiz deguna, NEPAMATOTI uzturot krievu valodu, kas ir vistiiraaka dezintegracija, segregacija, 5. kolonnas uztureesana.
    “Cīņai par krievu valodas statusu pamatā ir tīras g’eopolitiskas intereses”, tā raksta Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Inese Vaidere savā rakstā “Par valodām Latvijā un citviet Eiropā” (publicēts laikrakstā “Diena” 31.01.2012.).

    Piedāvāju citātus no minētā raksta:

    Pagājušā gada oktobrī parādījās Krievijas Ārlietu ministrijas dokumenti, kuros par vienu no mērķiem ir noteikts panākt krievu valodai oficiālas Eiropas Savienības valodas statusu.

    Taču, lai kāda valoda kļūtu ES par oficiālu, tai nepieciešams attiecīgo statusu iegūt kādā dalībvalstī un saņemt visu pārējo dalībvalstu piekrišanu.

    Par oficiālām reg’ionālām valodām Eiropā ir atzītas katalāņu (minoritāšu valoda Spānijā,Francijā,Sardīnijā), galīciešu un basku valodas (Spānijā), velsiešu un gēlu valodas Lielbritānijā. Eiropas Reg’ionālo un minoritāšu valodu hartas mērķis ir šo valodu aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

    Krievu valoda nav apdraudēta, jo tajā runā 100 miljonu tauta Krievijā.

    Eiropas Reg’ionālo un minoritāšu harta (to ir parakstījušas Eiropas Padomes dalībvalstis, tai skaitā Krievija!), sniedz reg’ionālo un mazākumtautību valodu definīciju. Proti, tās ir valodas, ko valsts teritorijā tradicionāli lieto iedzīvotāju daļa, bet kas nav oficiālās valsts valodas dialekti, migrantu valodas vai mākslīgi radītas valodas.

    Hartas paskaidrojumā ir skaidri atdalītas oficiālās minoritāšu valodas no lingvistisku minoritāšu valodām (kuru skaitā ir krievu valoda), precizējot – oficiālās minoritāšu valodas nevar būt valsts teritorijā parādījušās ekonomiski vai politiski motivētu procesu rezultātā. Tieši tādēļ par minoritāšu valodām ES nav pieņemtas, piemēram, arābu un krievu valodas, turku valoda – Vācijā vai hindu valoda Lielbritānijā (neskatoties uz attiecīgo lingvistisko kopienu plašo klātbūtni! ).

    Pirms padomju okupācijas Latvijā krievu valodu lietoja minimāli. 1935.gadā tikai 8,8 % bija krievi, latvieši – pamatiedzīvotāji veidoja gandrīz 80 %. Krievu valodas lietojums Latvijā nesamērīgi pieauga tieši PSRS veicinātās migrācijas un rusifikācijas politikas, tātad – politisku iemeslu dēļ. Tā rezultātā 1989. gadā krievi bija jau gandrīz 34 % Latvijas iedzīvotāju, bet krieviski runājošie (ukraiņi,baltkrievi,ebreji u.c.) veidoja jau 44 %. Latviešu bija 52 %.

    Tātad jāsecina: krievu valodas atzīšana Latvijā pat par oficiālu minoritātes valodu neatbilstu nevienam no Eiropas hartas kritērijiem.

    • Каждому аборигену по кольцу в нос и на шею стеклянные бусы, и водит за верёвку, чтобы чувствовал себя счастливым. Мнение этой тётки для нас ничего не значит. Это так, для сведения.

      • Labāk jau nu būtu atcerējies kā tavi vecāki šeit no barbariem ieklīda? Tualetē nevis papīru lietoja, bet ar pirkstu gar pakaļu un tad gar sienu. Vēl tagad ūdeni aiz sevis nenorauj! Vai tiešām nejūti, ka esiet strutas uz ķermeņa?

        • Как же из вас аристократизм то выпирает, аж сил нет терпеть. Вы одинаковы смешны как своей показной культурностью, так и своей же безкультурностью.

  7. Nu paši letiņi vien būsim pie vainas… diemžēl mūsu televīzija rāda piemēru, kā ar cittautiešiem jārunā viņiem saprotamā valodā… Par ko te brīnīties?

  8. Kopa ar krievu valodu seit joprojam tiek ciitigi uztureets padomijas kolonialisms.
    To piesedzot ar meliem pat nacionalajam minoritatem un to tiesiibam, kadi krievi neskaitaas, un nevar skaitiities, ne pec kadiem starptautiski pienemtiem kriteerijiem. Tatad – muus kraapj, vazaa aiz deguna un izpatiik okupantiem un kremla impeerijai, pie reizes izniideejot latviskumu.

    • Слышь, туземец! Да кто ж тебя, ущербного, обрадывает то? Только свои же, вот за ними и смотри и на них обижайся. Да, и латвийкумс свой не простуди, эпидемия кругом.

      • Ja jau kāds ir iezemietis, tad pats esi migrants, tūrists, okupants, caurbraucējs, blandoņa – repektīvi savu kultūru nesošs cilvēks! Ko vēl atnesi ?

        • А вы, значит, аристократ французкий?! Ну, ну. То то у вас латвийскумс воспалился и зачесался, терпеть невмоготу. Tieši jums es neko ne došu!

  9. Ja pati valdība nepārtraukti laipo, lai izpatiktu visiem, tāpat līdz nezināmai nākotnei laipos arī latviešu valoda (kas no tās vēl būs atlicis, spriežot no tā, kā to neciena un mīda kājām tagad)

  10. Kā vienmēr jāpiekrīt Liepiņa kungam – kaut kā ačgārni sanāk. Nupat citā portālā izlasīju Raimonda Paula atziņu – tiem, kuri prot, jārunā krieviski. “Paldies”, Maestro, par kārtējo latviešu tautas nodevību. Šim padomam gan nepakļaušos, jo kopš valodas referenduma esmu “aizmirsusi” krievu valodu un saziņā ar līdzcilvēkiem to vairs nelietoju.

    • Briinos par Maestro Paulu. Man krievu valoda griezh ausiis un esmu pateiciigs Dievam, ka rietumos, kur dziivoju to nedzird. Bez tam muusu latvieshu valoda ir ljoti vertiiga valoda un taas attiistiiba katram latvietim buutu jaaveicina!

  11. kur skatās tiesībsargs? Atbildēt

    Tā ir diskriminācija – krievu ziņām naudu dod, bet ziņām igauņu un lietuviešu valodā nē!

Draugiem Facebook Twitter Google+