Foto – LETA

Kādu elektroenerģiju izvēlēties
 0

Ar mērķi izvirzīt skaidrus nākotnes mērķus elektroenerģijas ražošanā Ekonomikas ministrija līdz 31. jūlijam gaida ieteikumus Valsts enerģētikas stratēģijas izveidei laika posmam līdz 2030. gadam.


Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Latvija patlaban ražo vidēji 70% no valstij vajadzīgā elektroenerģijas daudzuma. Tātad līdz valsts energoneatkarībai, ņemot vērā, ka aptuveni trešdaļu no visas ražotās elektrības ražo ar Krievijas gāzi, vēl ļoti tāls ceļš ejams. Mūsu sabiedrībā notiek diskusijas par dažādu enerģijas veidu attīstīšanu, tostarp par valsts līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā, jaunu hidroelektrostaciju būvniecību uz Daugavas un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (AER). Piedāvājam katra enerģijas ražošanas avota raksturojumu un ekspertu viedokļus par tā priekšrocībām un trūkumiem.

 

Izmaksas un cenas

Izmaksas 1 KW elektroenerģijas jaudas uzstādīšanai

Gāzes turbīna TEC – aptuveni Ls 500

Ogļu stacijai – vismaz Ls 1190

Atomelektrostacijai – aptuveni Ls 2800

Biogāzes stacijai – Ls 3500

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēja elektrostacijai sauszemē – Ls 876, 
jūrā – Ls 1732 (“Euroelectric” dati)

Iepirkuma cenas elektroenerģijai

Vēja – ar jaudu līdz 0,25 MW bija Ls 117 par MWh, bet VES ar jaudu virs 0,25 MW – 
Ls 68,10 par MWh

Mazās HES – Ls 127,20 par MWh

Biogāzes elektrostacijas – Ls 128,70 par MWh

 

 

Termoelektrocentrāles (TEC)


Latvijā patlaban darbojas 61 TEC, tostarp vislielāko īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā veido “Latvenergo” piederošās Rīgas TEC-1 ar 145 MW jaudu un Rīgas TEC-2 ar 630 MW jaudu. Atlikušo 59 TEC kopējā jauda ir 124 MW. Pēc Rīgas TEC-2 otrā energobloka pārbūves nākamajā gadā abu “Latvenergo” piederošo TEC jauda sasniegs 804 MW.

TEC elektroenerģiju ražo koģenerācijas režīmā – vienlaikus ar elektroenerģiju ražo arī siltumu. No kopējā Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa 7,2 TWh, galvenokārt lielo TEC pienesums ir vairāk nekā 2 TWh elektroenerģijas.

ES statistikas dati rāda, ka 2009. gadā Latvija pēc TEC darbības efektivitātes – vairāk nekā 84% – bija pirmajā vietā ES. Koģenerācijas režīmā no gāzes ražotās 100 vienības siltuma vienlaikus ražo 150 vienības elektroenerģijas, vairāk nekā no biomasas. Koģenerācijas TEC patlaban būvē arī Liepājā, Jelgavā un citviet.

 

 

 

Priekšrocības

TEC ļauj nepalielināt Latvijas elektroenerģijas 30% deficītu.

Pēc Rīgas TEC-2 otrā energobloka darbības sākšanas nākamajā gadā, kad jauda kāps par 140 MW, iespējams, varēs elektroenerģijas deficītu samazināt.

Reklāma
Reklāma

 

Trūkumi

Elektroenerģijas tarifā ir iekļauts obligātais koģenerācijas staciju iepirkuma komponents, tātad cilvēki maksā par TEC ražoto elektroenerģiju arī tad, kad tās nedarbojas. Pērn par vienu MWh tika pārmaksāti Ls 19 (piecas reizes mazāk nekā par elektroenerģiju, ko ražo no atjaunojamajiem resursiem).

Jaudu uzstādīšanā investīcijas ir lētas, tomēr izmantotais kurināmais – gāze – dārgs, turklāt gāzes cena uzrāda kāpuma tendenci.

 

PAR

Ilmārs Stuklis, Pasaules enerģētikas padomes loceklis: “Ja mums nebūtu koģenerācijas staciju un mēs tajās neizmantotu gāzi, tad elektroenerģijas deficīts Latvijā būtu būtiski lielāks. Valstī pieejamā biomasa jau sen būtu nokurināta, tā būtu jāieved no citām valstīm. Ja Rīgas TEC nepārbūvētu, tad tajās tāpat būtu jāizmanto gāze un tās darbotos ar 1,5 reizes zemāku efektivitāti. Vēl svarīgi, ka TEC palaišana prasa samērā īsu laiku – līdz astoņām stundām.”

 

PRET

Andis Kārkliņš, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Vislielāko ietekmi uz elektroenerģijas tarifa pieaugumu atstāj dabasgāzes izmantošana koģenerācijā, kur šāda elektroenerģijas ražošana arī notiek par paaugstinātu tarifu (no kopējā pieauguma – 0,0123 Ls/kWh, uz dabasgāzes koģenerāciju attiecas 0,0094 Ls/kWh un uz atjaunojamajiem energoresursiem – 0,0029 Ls/kWh, tātad 23,6%). Elektroenerģijas cenas veidošanas mehānisms ir cieši piesaistīts dabasgāzes cenai (ceļoties gāzes cenai, automātiski aug elektroenerģijas cena). Tātad reāli mēs dabasgāzes koģenerācijai maksājam vairāk nekā pēc dubultā tarifa.”

 

Mazās HES

Stimulu ūdensdzirnavu un mazo HES atjaunošanas straujajam pieaugumam Latvijā periodā no 1994. līdz 2002. gadam radīja paaugstinātas elektroenerģijas iepirkuma cenas ieviešana. Šā iemesla dēļ tagad darbojas 145 mazās HES, ražojot gadā vidēji 65 līdz 70 miljonus kWh. No 700 agrākajām ūdensdzirnavām elektroenerģijas ražošana norisinās tikai 98 atjaunotajās ūdensdzirnavās. Obligātajā iepirkumā no 2007. līdz 2012. gadam par mazajās HES (jauda līdz 5 MW) ražoto elektroenerģiju valsts ir samaksājusi Ls 34 milj. – visvairāk salīdzinājumā ar citiem atjaunotās enerģijas ražošanas veidiem.

 

Priekšrocības

Nav atkarīgas no fosilā kurināmā cenu svārstībām pasaules tirgū.

Caur Latviju no citām valstīm upēs tekošo ūdeni nevar aplikt ar muitas nodevu. Ūdens nav jāpērk.

Spēj manevrēt ar jaudu īsā laikā. Līdz ar to kalpo kā elements, kas spēj nodrošināt strauji mainīgo elektroenerģijas patēriņu.

Hidroenerģija ir viena no vistīrākajiem zaļās enerģijas veidiem.

Vietēja hidroenerģētiska iekārta samazina elektroenerģijas pārvades izmaksas un veicina reģionu izaugsmi.

 

Trūkumi

Ražotā enerģija nav lēta.

Kopā ražotais elektrības īpatsvars ir neliels, tāpēc valsts līmeņa problēmas nerisina.

Latvijā būvniecības laikā daudzviet nav ievērotas dabas aizsardzības prasības, nodarīts kaitējums dabai.

 

PAR

Kārlis Siļķe, Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes dekāna vietnieks: “Hidroenerģija ir uzskatāma par visnobriedušāko AER tehnoloģiju elektroenerģijas ražošanā. Arī izmaksu ziņā hidroenerģija ir ar viszemāko kapitālieguldījumu apjomu uz saražoto enerģijas daudzumu, kur tā jau izsenis konkurē ar elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem resursiem. Atsevišķas hidroelektrostacijas kombinācijā ar enerģijas uzkrāšanu rezervuāros vai ar elastīgas ražošanas iespējām no fosilajiem energoresursiem var tikt izmantotas kā bāzes elektrostacijas. Hidroenerģijas tālāka attīstība saskaras ar pretrunīgo ietekmi uz vidi un apkārtējām ekosistēmām, tomēr šodienas modernās tehnoloģijas, kas nodrošina ūdens turbīnu darbību atbilstoši upes caurteces režīmam, spēj samazināt šos riskus līdz minimumam.”

 

PRET

Reinis Āboltiņš, “Providus” enerģētikas eksperts: “Runājot atklātu valodu – izdevīgie nosacījumi mazo HES nozares izaugsmei savulaik likumos tika iestrādāti šīs industrijas lobēšanas dēļ. Pērn nozares devums kopējā elektroenerģijas ražošanā nesasniedza pat 1% – tas bija vēl mazāks nekā vēja elektrostacijām. Tātad kopējais ieguldījums Latvijas energosistēmas funkcionēšanā bija niecīgs. Pamatīgāk ir jāizvērtē šo HES ietekme uz vidi un nodarbinātību. Neesmu principā pret mazajām HES. Atsevišķos gadījumos, piemēram, plūdu ierobežošanai vai enerģijas ražošanai pašpatēriņam, to būvniecība un izmantošana var būt lietderīga un saimnieciski izdevīga.”

 

Daugavpils HES

Daugavpils pusē ir ļoti lēzens reljefs, tāpēc hidroelektrostacijas darbības efektivitāte nebūs liela. Pļaviņu HES ūdens krituma augstums ir 40 metri, bet Daugavpils HES gadījumā tas nepārsniegtu 15 – 16 metrus. Ja Daugavpils HES būvē ar 100 MW lielu jaudu (ja vēlas lielāku jaudu, jāapplūdina teritorija Baltkrievijā), jāapplūdina 35 kvadrātkilometri – tikpat liela platība, cik Pļaviņu ūdenskrātuvē. Pļaviņu HES jauda ir astoņas reizes lielāka. Pēc neatkarības atgūšanas un valsts iestāšanās ES Latvijā nav veikts neviens ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši ES nosacījumiem hidroelektrostacijas būvniecībai, tāpēc nevar paredzēt šā novērtējuma secinājumus. Jāņem vērā, ka būtu jāatpērk zeme no vairāk nekā 300 īpašniekiem, jāmaksā viņiem kompensācijas un jāievēro dabas aizsardzības prasības. Ņemot vērā vidējo ūdens pieteci Daugavā, Daugavpils HES ar pilnu slodzi varētu darboties ceturtdaļu no maksimāli iespējamā laika jeb 2000 stundas gadā.

Savukārt Jēkabpils HES jauda var būt 25 – 30 MW liela. Šo elektrostaciju gada laikā varētu izmantot 3500 stundas. Abas HES gada laikā varētu ražot 350 gigavatstundas elektroenerģijas – septiņas reizes mazāk, nekā Latvija saņems no Visaginas AES (ja piedalīsies šajā projektā). Pētījums par to, cik efektīva būtu Daugavpils HES bez liela uzplūdinājuma, patlaban nav veikts.

 

 

Priekšrocības

Vissvarīgākā – nelielais laiks darbības sākšanai – vien divas minūtes.

Var uzkrāt ūdeni laikam, kad elektroenerģijas pārdošanas cena ir visaugstākā, un tad sākt ražošanu.

Varētu regulēt ledus iešanu pavasarī, tomēr šajā gadījumā lētāk ir būvēt aizsprostus.

Trūkumi

Nekonkurētspējīga cena ar šā brīža biržas “Nord Pool” cenu.

Jēkabpils un Daugavpils HES būvniecības izmaksas precīzi noteikt nevar. Vidējās HES būvniecības izmaksās nav iekļautas kompensācijas, vides jautājumi un rezervuāra izmantošana. Šīs izmaksas var noteikt vien projekta izstrādes līmenī.

 

PAR

Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes profesore: “Hidroelektrostacijas ir Latvijas nākotne brīdī, kad enerģētikas nozare Latvijā attīstīsies virzienā, kurā enerģijas patērētājs un ražotājs soļo viens otram pretī. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas lietotājs seko līdzi elektroenerģijas ražotāju ieteikumiem, piemēram, darbināt siltuma sūkņus, veļas un trauku mazgāšanas mašīnas un citas elektroiekārtas naktī, uzlādēt elektromobiļus naktī utt. Tāpēc mums vajadzētu tai gatavoties un būvēt vēja un saules elektrostacijas jau patlaban. Atbalstu arī ideju par Daugavpils HES, kurā tiktu izmantota straumes enerģija bez uzplūdinātiem lieliem baseiniem, izbūves izpēti un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi.”

 

PRET

Māris Kuņickis, AS “Latvenergo” valdes loceklis: “Par Daugavpils un Jēkabpils HES būvniecību runa varētu būt tālākā nākotnē. Šajās stacijās elektroenerģiju atmaksātos ražot, ja biržā cena būtu divas reizes augstāka nekā patlaban. Sabiedrībai arī ir jāpauž viedoklis par to, vai uz likteņupes ir jābūvē vēl divas HES. Varētu būt runa, ka šīs HES regulētu ledus iešanu, nenotiktu apdzīvoto vietu applūšana. Tomēr ar daudz mazākiem naudas ieguldījumiem var uzbūvēt aizsargvalni, līdzīgu kā Jēkabpilī.

 

Atomelektrostacijas. Visaginas AES


Latvijai ir nodoms iesaistīties ar 20% lielu kapitāla daļu Visaginas AES būvniecībā, kas nodrošinātu tikpat lielu īpatsvaru, proti, 270 MW lielas šīs spēkstacijas jaudas izmantošanu. Patlaban notiek starpvalstu un investora, Japānas “Hitachi” viedokļu saskaņošana un līguma gatavošana. “Latvenergo” Visaginas AES projektā ir gatava piedalīties vien ar komerciāliem nosacījumiem. Proti, ja šajā stacijā ražoto elektroenerģiju varēs pārdot par konkurētspējīgu cenu. Līdz šā gada beigām Latvijā sāks darboties Ziemeļeiropas elektroenerģijas birža “Nord Pool”.

 

 

 

 

 

Priekšrocības

Vissvarīgākā – elektroenerģijas ražošana AES notiek visu gadu. Tātad tā ir bāzes jauda, ar kuru var rēķināties ikdienā.

Iecerēts, ka Visaginas AES ražos septiņas reizes vairāk elektroenerģijas – pāri par 2000 MWh gadā –, nekā varētu ražot Daugavpils un Jēkabpils HES kopā.

Zemas elektroenerģijas ražošanas izmaksas, vislētākā gan ir no hidroresursiem ražotā elektrība.

Trūkumi

Jāpanāk sarežģīta vienošanās par visām pusēm izdevīgiem līguma nosacījumiem starp trīs valstu energouzņēmumiem un Japānas AES iekārtu piegādātāju “Hitachi”.

Visu drošības risku novēršana nevar notikt nekad.

 

PAR

Māris Kuņickis, AS “Latvenergo” valdes loceklis: “”Latvenergo” Visaginas AES projektā ir gatava piedalīties vien ar komerciāliem nosacījumiem. Proti, ja šajā stacijā ražoto elektroenerģiju varēs pārdot par konkurētspējīgu cenu. Mūsu ražotajai elektroenerģijas cenai ir jābūt konkurētspējīgai ar biržas cenu. Skandināvijas valstīs elektroenerģijas ražošana ir lēta. Par Daugavpils un Jēkabpils HES būvniecību izdevīgāka ir Visaginas AES.”

 

PRET

Paulis Barons, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks: “Atomstacijas enerģijas ražošanai ir militāro tehnoloģiju rudiments. AES nepilnīgi izmanto saražoto enerģiju: enerģiju ražo tvaika turbīnās – elektrību (līdz 40 – 50%) patērē, bet atlikušo siltumu vienkārši izmet atmosfērā vai silda ūdenskrātuves, mainot šīs ekosistēmas. Patlaban nav atrisinātas kodolatkritumu uzglabāšanas (tūkstošiem gadu) drošas tehnoloģijas. Kodolstacijas nav drošas, to avāriju sekas ir starptautiska mēroga un ar ļoti ilgu ietekmi lielās teritorijās. Tās ir starptautiskā terora fokusa objekti. Kodolstacijas ir starptautiska pusslepena monopola politiskā un ekonomiskā kontrolē (resursi, kodoldegviela, piegādes, kvalitātes un drošības kontrole u. c.), tās negarantē politisku un enerģētisku neatkarību.”

 

 

Vēja elektrostacijas

Latvijā 2012. gada maijā darbojās 31 vēja elektrostacija (VES) ar kopējo uzstādīto jaudu 55,33 MW. Pērn VES ražoja 69,69 GWh elektroenerģijas jeb 29% no visās AER stacijās (vēja, mazās HES, biogāzes un biomasas stacijas) ražotās elektrības.

Latvijā patlaban ir tikai divi vēja parki – kopš 2000. gada pie Grobiņas (jauda 20 MW) un šogad atklātais vēja parks Tārgalē (jauda 24 MW) – un vēl kāds ducis mazāku turbīnu, kā arī turpina būvēt citas.

Šīs turbīnas kopā spēj ražot aptuveni 2% no valsts elektrības patēriņa.

 

 

 

 

 

Priekšrocības

Vējš ir bez maksas, tostarp arī bez akcīzes nodokļa.

Vējš nav atkarīgs no politiskas vai ekonomiskas ietekmes.

Vējš neizmanto zemes dzīļu, ūdeņu un citus dabas resursus.

Vēja turbīnu ražošana, uzstādīšana un apkalpošana rada darba vietas.

Vēja turbīnas nerada vides piesārņojumu (nav izdedžu, pelnu, dūmu, izmešu, tostarp SEG, radioaktivitātes, dūņu u. c.).

Vēja turbīnas atļauj zemi ap tām izmantot lauksaimniecībai.

 

Trūkumi

Vējš nepūš vienmērīgi, tomēr ir prognozējams.

Vēja turbīnu vietas izvēli ierobežo vides saudzēšanas noteikumi un dabas liegumi.

Vēja turbīnas rada troksni.

Vēja turbīnām noteikta aizsargjosla.

 

PAR

Leons Magelis, hidrotehniķis: “Vienlaikus ar lielajiem vēja parkiem Latvijā var izveidot un sērijveidā ražot mazas vēja iekārtas (LR patents 13646) ar iespējamo jaudu 6 – 20 KW individuālai elektrības apgādei objektos, kur elektroenerģijas pievadīšana pa kabeļiem vai gaisa vadu līnijām būtu pārāk dārga salīdzinājumā ar mazo vēja iekārtu pirkuma un uzstādīšanas izmaksām. Mazo vēja enerģijas iekārtu varētu veidot rotors, 12 V līdzstrāvas ģenerators, pietiekami ietilpīgas akumulatoru baterijas bezvēja periodiem un 12 V apgaismošanas tīkls ar halogēna spuldzēm. Minimālo komfortu nodrošinātu 12 V radio uztvērējs, pārvietojams 12 V TV uztvērējs un 12 V putekļsūcējs. Ja mazās vēja iekārtas izrādītos konkurētspējīgas, tad varētu tās ražot masveidā, tostarp nelieliem atpūtas objektiem vai nelielām apdzīvotām vietām, kur tuvumā nav augstsprieguma līniju.”

 

PRET

Ilmārs Stuklis, Pasaules enerģētikas padomes loceklis: “Vēja ātrumam pieaugot, vēja elektrostacijā ražotās enerģijas daudzums pieaug kubā. Šis enerģijas ražošanas avots ir neprognozējams ilgam laikam. Līdz ar to visu laiku ir jārezervē citas elektrības ražošanas jaudas. Vēja enerģija nav kvalitatīva enerģija, tai nav tik augsta cena kā no biogāzes ražotajai elektroenerģijai, tomēr patērētāji maksā vismaz dubultā apmērā no vidējās elektroenerģijas pirkuma cenas. Jāņem arī vērā, ka par 90% VES ražoto elektrības cenu nosaka iekārtas izmaksas. Šīs iekārtas Latvijā neražo. Latvijā vidējais vēja ātrums gadā ir 6 m/s, Dānijā 9 – 10 m/s. Tātad Dānijā vēja ģeneratoru uzstādīšana maksā trīs reizes lētāk nekā Latvijā. Dabas likumus mainīt nevar, Latvijā vēja rādītāji nav piemēroti vēja turbīnu uzstādīšanai.”

 

Biogāzes stacijas


Patlaban Latvijā darbojas 34 biogāzes stacijas (BS), tostarp četras atkritumu apsaimniekošanas poligonos, viena pie pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un divas pie pārtikas ražošanas uzņēmumiem notekūdeņu un ražošanas atlikumproduktu utilizācijai. Pēc “Latvenergo” ziņām, to jauda 39 MW. Agrākā vai tālākā būvniecības stadijā atrodas 20 – 25 BS. Elektroenerģiju pārdod vai plāno pārdot gandrīz visi biogāzes ražotāji.

Pēc Ekonomikas ministrijas ziņām, 2011. gadā tika saražoti 100,97 GWh elektroenerģijas, divas reizes vairāk nekā gadu agrāk, bet situācija nepārtraukti mainās, darboties sāk jaunas biogāzes stacijas. Turklāt lielākā daļa no minētajām 34 stacijām darbību sāka vien 2011. gada otrā pusē. Šie elektroenerģijas ražotāji tātad arī par pārdoto elektroenerģiju saņem samaksu pēc paaugstināta obligātā iepirkuma tarifa.

Pērn vidējā iepirkuma cena obligātā iepirkuma ietvaros bija Ls 128,7 par vienu MWh (12,9 sant. par KWh). Kopš 2007. gada BS saimnieki obligātā iepirkuma ietvaros par valstij pārdoto elektroenerģiju ir saņēmuši Ls 26,56 milj.

 

 

Priekšrocības

Būtiska biotehnoloģijas priekšrocība apkārtējās vides aspektā ir emisiju samazinājums (metāns, ogļskābā gāze, amonjaks), nenotiek metāna nekontrolēta emisija atmosfērā.

Latvijā ir izejvielas.

Konvenciālās enerģijas iepirkuma cenas aug, organisko vielu sadalīšana bioreaktorā būtībā ir konsekventa enerģijas resursu taupīšana.

Attīstās un dažādojas ekonomika lauku reģionos, rodas jaunas darba vietas, sakārtojas infrastruktūra.

Šķidrmēslu kvalitāte pēc to anaerobas apstrādes uzlabojas. Smaku emisija samazinās.

 

Trūkumi

Samērā lielas investīcijas.

Ārpus apdzīvotajām vietām ir apgrūtināta efektīva siltuma izmantošana (ir gan cits jautājums: vai lauku ciemata daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotājs vēlas izmest savu čuguna plītiņu no dzīvokļa un pieslēgties atpakaļ centralizētai siltumapgādei).

 

PAR

Andis Kārkliņš, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Biogāzes ražošanas laikā iegūtie pārraudzētie šķidrmēsli ir labāks mēslojums nekā parastā virca, jo mineralizācijas gaitā ir mainījusies oglekļa un slāpekļa attiecība un mēslojums ir kļuvis augiem vieglāk uzņemams un izmantojams. Savukārt organisko atkritumproduktu vietā tiek radīta enerģija un izmantotas barības vielas. Tātad ar biogāzes ražošanu var mainīt (uzlabot) videi draudzīgu saimniekošanu un decentralizēt atkritumu saimniecības. Sadedzinot biogāzi ģeneratoros, mēs iegūstam gan siltumu, gan elektroenerģiju.”

 

PRET

Ilmārs Stuklis, Pasaules enerģētikas padomes loceklis: “Elektroenerģijas ražošana no biogāzes patiešām būtu zaļā ražošana, ja mēs izejvielā izmantotu mēslus no lopu kūtīm un dažādus bioloģiskos atkritumus. Ja mēs audzējam un izmantojam kukurūzu, tad tā vairs īsti nav zaļā enerģija. Patlaban Iecavā biogāzes stacijā blakus putnu fabrikai nevar izmantot putnu mēslus. Nākamais – Latvijā mazākā daļa no visām biogāzes stacijām izmanto ražošanā radušos siltumu. Elektroenerģijas ražošana notiek, bet puse no ražotās enerģijas – siltums. Tas tiek izpūsts gaisā. Tādēļ šis ir ļoti dārgs enerģijas ražošanas veids, elektroenerģijas cena piecas reizes pārsniedz tirgus cenu. Mēs ar biogāzes iekārtu pasūtījumiem padarām turīgākus Vācijas uzņēmējus. No šīs uzņēmējdarbības ieguvēja ir neliela cilvēku grupa.”

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.