Kādu ES vēlas Polija? 2
Polija ir ilgi un smagi cīnījusies pret svešu okupāciju un pret represīvo komunistisko režīmu, lai izveidotu tagadējo stipro demokrātisko iekārtu. Taču Polijas jaunā valdība, kas strādā nepilnus divus mēnešus pēc tam, kad izcīnīja pārliecinošu demokrātisko mandātu, ir nokļuvusi ES institūciju un pārlieku uzbudinātu mediju komentētāju pārmetumu krustugunīs, kuri tikpat kā nav apstājušies, lai izvērtētu faktus par vērienīgu reformu programmu.
Tā vietā, lai risinātu mūsu kontinentam priekšā stāvošus steidzamus jautājumus, kas saistīti ar nestabilu situāciju uz ES robežas dienvidos un austrumos ar karojošu Krieviju, Eiropas Savienība ir sākusi pilnīgi bezjēdzīgu konfliktu ar Varšavu. Polija nav nerātns skolnieks, kuram nepieciešams skolotāja rājiens; Polija ir caurcaurēm eiropeiska. Mūsu lielais romantiskais dzejnieks Juljušs Slovackis teicis, ka Polija ir Eiropas sirds, un tieši tai arī pieder Polija.
Saliksim visu pēc kārtas. Pirmkārt, mūsu centieni sakārtot Konstitucionālo tiesu nekādā ziņā nav uzbrukums tiesiskumam. Mēs cenšamies labot tos sagrozījumus, kas tika steidzami ieviesti iepriekšējās valdības darba pēdējās dienās. Tika mainīts Konstitucionālās tiesas sastāvs: 14 no 15 tiesnešiem ieteica tobrīd valdošā koalīcija, kas bija plurālās sabiedrības pamatprincipu pārkāpums. Mēs varam atrast izeju no šā strupceļa, bet tas ir sarežģīts un ne tikai juridiskas dabas jautājums. Politiskais kompromiss ir nepieciešams, bet ārējais spiediens no Briseles tikai sarežģī sapratnes rašanu pašā mūsu valstī. Protams, mēs ticam, ka pareiza Tribunāla funkcionēšana ir vitāli nepieciešama tiesiskuma pastāvēšanai valstī. Tieši tāpēc mūsu valdība ir lūgusi Eiropas Padomes Venēcijas komisiju sniegt savu atzinumu šajā jautājumā. Otrkārt, valdības centieni uzlabot Polijas sabiedrisko mediju sektora darbu arī ir kļuvusi par nevajadzīgu strīdu ābolu. Ir izvirzīts skaidrs mērķis: ieviest likumdošanas aktus, kas atjauno sabiedrisko mediju misijas jēgu, vienlaikus nodrošinot plurālismu, neatkarību un objektivitāti. Polijas Nacionālā radio un televīzijas padome, mūsu apraides regulators, saglabās visas sava pilnvaras, un visi jaunie likumi būs atbilstoši ES prasībām. Tā netiek iegrožota vai apklusināta. Ar šiem labojumiem cenšamies atjaunot pareizo līdzsvaru starp nacionālo regulatoru un sabiedriskajiem medijiem, lai tie atbilstu Venēcijas komisijas izvirzītajiem standartiem. Un kā gan var iztulkot šādas darbības kā Eiropas noraidījumu?
Turpinām tiekties pēc ciešas sadarbības ar Eiropas Komisiju un atbalstām tās aktīvu lomu Eiropas politikas veidošanā. Tajā pašā laikā uzskatām, ka ir ļoti būtiski, lai visas ES institūcijas pildītu savus pienākumus saskaņā ar dibināšanas līgumiem. Viens no svarīgākajiem likumiem, uz kuriem balstās ES darbība, ir subsidiaritātes princips, kas nosaka, ka ES jāveic tikai tie uzdevumi, kurus nav iespējams veikt vietējā līmenī. Labāka atbilstība šim noteikumam pēdējā laikā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem ES institūciju uzdevumiem. Saskaņā ar šo subsidiaritātes principu mums nav nepieciešama Eiropas Komisijas vai Eiropas Parlamenta iesaistīšanās mūsu iekšējās lietās. Š. g. 13. janvāra Eiropas Komisijas paziņojums ar aicinājumu sākt t. s. tiesisko mehānismu Polijai nerada praktiskas tiesiskās sekas. Tas ir iekšējais Komisijas lēmums. Neskatoties uz Komisijas attieksmi, paliekam tomēr uzticīgi dialogam ar Briseli. Esam gatavi dialogam, par ko liecina mūsu premjeres Šidlo ierašanās Eiropas Parlamenta sēdē un piedalīšanās debatēs.
Šis mākslīgais arguments Varšavas jautājumā nevajadzīgi izkliedē uzmanību. Tikmēr galvenais jautājums ir par to, cik kompetenta ir ES, stājoties pretī aktuālajiem izaicinājumiem, un kur ir Polijas vieta šajos Eiropas risinājumos. Dalībvalstis joprojām atgūstas no finanšu krīzes sekām, un eirozonas nākotne nebūt nav noteikta. Eiropas Savienību satricina bezprecedenta migrantu straumes, kas rada jautājumus par Eiropas robežu atvērtību un ES iekšējo drošību. Britānija, viena no svarīgākajām ES dalībvalstīm un tuvs Polijas sabiedrotais, drīzā nākotnē var izlemt izstāties no ES. Turklāt pastāv nopietni politiskie draudi uz Eiropas robežām, kas viegli var pārplūst tām pāri, izraisot konfliktus un haosu.
Tāpēc vienotības saglabāšanai ES ietvaros un kopīgās ārpolitikas un drošības politikas stiprināšanai ir jākļūst par dalībvalstu prioritāti. ES uzdevums ir nodrošināt šo izaicinājumu un problēmu efektīvus risinājumus. Tas ir tas, ko sagaida pilsoņi. Mums visiem kopā ir jārisina problēmas, kas apdraud kontinentu. Diskusiju eskalācija ar Poliju par iekšpolitikas jautājumiem tikai vēl vairāk vājina ES, apgrūtinot tās spējas tikt galā ar nopietniem izaicinājumiem.
Polijai rūp, lai ES būtu droša vieta, kur mūsu valsts var nostiprināt savas intereses. Tūlītējā prioritāte ir Eiropas ekonomikas attīstības un modernizāciju veicināšana. Daudziem jauniešiem krīze ir laupījusi iespējas un cerību nākotnei. Augot neapmierinātībai sabiedrībā, cilvēki zaudē uzticību Eiropas integrācijai. Neapstādinot un nemainot šīs tendences, mēs riskējam ar visa Eiropas projekta, kura ieguvumus poļi joprojām ļoti novērtē, sabrukšanu.
ES ir jābūt risinājuma daļai, nevis problēmas saknei. Lai to panāktu, Polija būs aktīva un atbildīga ES dalībvalsts. Mēs atbalstām iekšējās solidaritātes un atbildības stiprināšanu, tomēr ieviesīsim skaidrību – mēs runāsim arī par atsevišķu valstu tiesībām pieņemt lēmumus, kas tiešā veidā skar tās pilsoņus. Mēs sakām nē pārnacionālajai, federalizētajai Eiropai, jo tas nav tas, kas ir nepieciešams mūsu valstīm un mūsu pilsoņiem.
Demokrātija Polijā nav apdraudēta. Mēs arī nepagriežam muguru Eiropai. Tieši otrādi, mēs vēlamies spēlēt vadošo lomu, būvējot stiprāku, elastīgāku, uz solidaritātes principiem balstītu Eiropu.
