Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. decembris, 2014
Drukāt

Kādu Latviju rāda latviešu kino? “Kultūrzīmju” diskusija (3)

Publicitātes fotoPublicitātes foto
"Lielais Kristaps"

Latvijas Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps 2014"

Notiks no 2. līdz 11. decembrim kinoteātrī "Splendid Palace" un Rīgas Kino muzejā, kā arī kino izrādīšanas vietās visā Latvijā. Festivāla noslēguma ceremoniju, kas notiks 11. decembrī Dailes teātrī, tiešraidē varēs noskatīties LTV1.

Balvai "Lielais Kristaps" visvairāk nominētās filmas:

"Sapņu komanda. 1935." (režisors Aigars Grauba) – 11nominācijas; "Modris" (rež. Juris Kursietis) – 7;

"Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze" (Signe Birkova), "Escaping Riga" (Dāvis Sīmanis), "Sēņotāji" (Ivars Tontegode), "Tapieris" (Ilona Brūvere) – 6;

"Mammu, es tevi mīlu" (Jānis Nords), "Uz spēles Latvija" (Pēteris Krilovs), "Kora turneja" (Edmunds Jansons), "Pelikāns tuksnesī" (Viesturs Kairišs) – 5.

Konkursā iekļautas 34 filmas, bet kopā festivālam tika pieteiktas 98 filmas, kuru garums ir no 2 minūtēm līdz 3 stundām. Balvas "Lielais Kristaps" tiks piešķirtas 24 kategorijās.

Šodien, 2. decembrī, sākas lielākais notikums Latvijas kino dzīvē – Nacionālais kino festivāls “Lielais Kristaps”. Par to, kāds bijis Latvijas filmu pienesums pēdējos gados un par kādām tendencēm kino nozares attīstībā tas liecina, uz diskusiju “Kultūrzīmju” redakcijā aicināju kino kritiķus Agri Redoviču un Kristīni Matīsu, režisorus Andri Rozenbergu, Lūciju Ločmeli, Dzintaru Dreibergu un Jāni Putniņu, kā arī festivāla “Lielais Kristaps” direktori Ievu Romanovu.

Vita Krauja: – Par kādām tendencēm Latvijas kino varam runāt, salīdzinot šī un iepriekšējā “Lielā Kristapa” konkursa un panorāmas skates jeb kopuma filmas?

Lūcija Ločmele: – Lielos lokos latviešu kino vērtēju distancēti, jo vairākus gadus dzīvoju Austrālijā un Latvijā uzturos periodiski. Tagad man bija iespēja iepazīt kopējo kino ainu. Ja salīdzina iepriekšējā festivālā redzētās un šim nominētās filmas, māksliniecisko potenču ziņā lielu atšķirību nav. Latvijas kino jau daudzus gadus ir ļoti vienveidīgs. Gaisā virmojošā emocionālā sajūta ir viena un tā pati. Un tā ir pastāvīgi depresīva, izņemot atsevišķas filmiņas, kuras centušās tikt laukā no šīs bedres, kaut arī ne ar pilnu dzīvesprieku. Skatoties trīs no nominētajām četrām pilnmetrāžas spēlfilmām – “Cilvēki tur”, “Modris” un “Mammu, es tevi mīlu” –, rodas sajūta, ka nācijai trūkst cerību. Ja es nezinātu, kas ir latvieši, un man par šo tautu vajadzētu spriest tikai pēc nominētajām spēlfilmām, izņemot “Sapņu komanda. 1935.”, man liktos – latvieši ir tauta, kas zaudējusi dzīvesprieku, neprot smieties un nemāk mīlēt. Bet tā taču nav!

Andris Rozenbergs: 
– Man šāds vērtējums izklausās kā no tālas pagātnes, kad kritiķi to vien skandināja kā – optimistiskāk, gaišāk, cerīgāk…

L. Ločmele: – Nav runa par senilu samākslotu pseidooptimismu, bet, noskatoties minētās filmas, šķiet, ka vienu gadu vajadzētu pasludināt pozitīvisma programmu un rādīt tikai komēdijas.

Kristīne Matīsa: – Šī depresīvā noskaņa uz ekrāna nav nekas specifiski latvisks, tāds ir viss Eiropas kino.

L. Ločmele: – Un nez kāpēc visi vēl tīksminās par šo savu depresiju. Es te runāju par spēlfilmām, jo dokumentālajā un animācijas kino aina ir savādāka, tur attieksme ir krāsaināka. Manī rodas vēlēšanās dalīties domās ar filmas veidotājiem.

Agris Redovičs: – Es gan uz ekrāna tik ļoti melno krāsu nemanu. Piemēram, Nor­da filmā “Mammu, es tevi mīlu” visā dramatismā ir arī zināms gaišums. Ja runā par filmu “Cilvēki tur”, tad gan rodas sajūta, ka darbība notiek citā valstī. Protams, ģeogrāfiski filmas varoņi dzīvo Latvijā, taču emocionāli viņiem nav nekādas saskares ar mūsu zemi un cilvēciskajām vērtībām.

L. Ločmele: – Nu, nē, tam nepiekrītu. Man ir sajūta, ka filmā atainotais ir Latvijas īstenība.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. gaidu filmu par muusdienaam. kaut patiesu un uzrunaajoshu.

  2. Neesmu vēl redzējis Izlaiduma gadu,bet abās pārējās filmās skolotāji bija notēloti kā kādi bezjūtu radījumi. Ja skatījs neko citu nav redzējis tad sab. arī veidojas prieksstats ,ka lielākā daļa skolotāju jātriec prom no skolas un algu vispār viņiem nebūtu jāmaksā.

  3. Gaidu filmu par Latvijas okupāciju (krievu, ne vāciešu), un gaidu filmu par absurdo dzīvi zem krievu uzspiestās komūnistu iekārtas.

Pazīstamajai dziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Triju Zvaigžņu ordeniOtrdien, 6. decembrī plkst. 13 izcilajai latviešu operdziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni, savukārt jau janvārī mūsu titulēto dziedātāju redzēsim komponista Gaetāno Doniceti operas "Marija Stjuarte" koncertuzvedumā.
Draugiem Facebook Twitter Google+