Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. janvāris, 2012
Drukāt

Kādu Latviju redz ārvalstu žurnālisti?

Foto - LETAFoto - LETA

Referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai kā aktuālāko šā brīža Latvijas notikumu min Krievijas mediju pārstāvji, citu valstu žurnālisti vairāk uzsver ekonomiskos jautājumus. Pērn mūsu valstī bija oficiāli akreditēti 37 ārzemju plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. 


 

“Būs garlaicīgs izaugsmes gads…”

Krievijas televīzijas Pirmā kanāla žurnālists Antons Čečulinskis uzsver, ka krievu valodas referendums atradīs arī vietu Pirmā kanāla sižetos, piebilstot, ka materiāli būs neitrāli un vērtējuma, vai tas ir labi vai slikti, nebūšot. Krievijas telekompānijas “TV Centr” žurnālists Maksims Gusarovs arī atzīst, ka referendums būs aktuāls temats. “Referendums ir katra tiesības izteikt savu viedokli. Jāatceras, ka caru ģimenēs bērniem mācīja vairākas valodas. Krievu valodai diez vai vajadzīgs otrās valsts valodas statuss – informācija un dažādas instrukcijas jau tāpat pieejamas krievu valodā. Referenduma rīkotāji vēlas šo to parādīt, taču tas viss ar laiku pāries,” saka M. Gusarovs.

 

Tikmēr žurnālistei no Vācijas Birgitai Johannsmeierei rūp jautājums par to, kā Latviju ietekmēs krīze eirozonā un vai otrais krīzes vilnis skars arī Latviju. Jautāta par 16. marta leģionāru gājienu, viņa teic, ka Vācijas publikai tas neesot saprotams, un labāk būtu, ja sirmie vīri savus cīņubiedrus klusu pieminētu kapsētās, nevis dodoties gājienā caur Rīgas centru.

 

“Šis būs garlaicīgs gads. Latvijai, kura pēdējos gados daudz cietusi no dažādām problēmām, tas varētu būt ļoti pozitīvs un lēnas izaugsmes gads. Vieglas dienas gan nebūs oligarhiem un pārējiem, kas nekaunīgi barojas no valsts resursiem. Vairs nevarēs dzīvot ar neatrisinātiem tiesu procesiem mūžīgi un justies, ka sods par pārkāpumiem tā arī nepienāks,” savu vērtējumu izsaka britu brīvais žurnālists Maiks Kol­jērs.

 

Interesantākais –
 Zatlera rīkojums

“Latvija pērn stabilizēja savu ekonomiku, un liela loma tajā bija eksportam. Politikā apsveicama bija Zatlera drosme atlaist parlamentu, ko atzīmējuši arī daudzi vācu žurnālisti. Tas bija arī veids, kā no politikas izslēgt dažus sasmērējušos politiķus,” atskatoties uz aktuālajiem notikumiem, teic B. Johannsmeiere. Prezidenta vēlēšanas un Saeimas ārkārtas vēlēšanas kā būtiskākos notikumus min A. Čečulinskis. “Latvijā esmu gadu, dzīvot šeit ir interesanti, jo valda bezgalīga vēlēšanu un referendumu virkne,” uzsver Azerbaidžānas valsts telegrāfa aģentūras Baltijas korespondente Nigara Husejnova, kura par pārsteigumu sauc Zatlera lēmumu rosināt atlaist Saeimu. Arī M. Koljērs kā iepriekšējā gada lielāko aktualitāti min Rīkojumu nr. 2, kas bijis neparasts notikums un ar to bijušais prezidents Valdis Zatlers iesaistījies “ne visai tīrajā politikā”.

Rezonansi citur pasaulē izsaucis Krājbankas krahs, kā arī vēlāk sekojošās nepamatotās baumas par problēmām ar “Swedbank”.

 

Pasaules medijos un Eiropas Savienībā uz Latviju atsaucas kā piemēru citām valstīm jostas savilkšanā. “Eirokrīzē esošās valstis ir nobijušās – tām ir viegli runāt par to, kā Latvija ievērojusi taupības pasākumus, taču pašas ieviest tos nevēlas,” piebilst M. Koljērs.

 

Krievu valodas referendums Krievijas medijos esot aktuāla tēma, taču Rietumu plašsaziņas līdzekļos tas nav guvis plašu rezonansi. “Virsraksts šādai norisei ir skaļš, taču, kad tu redaktoram paskaidro, par ko ir lieta, uzreiz izskan jautājums: “Kur šeit ir stāsta vērtība?” Tikmēr B. Johannsmeiere negatīvi vērtē to, ka “Saskaņas centrs” kā vēlēšanu uzvarētājpartija nav paņemta valdībā. “Tā nerēķināties ar vairāk nekā 30 procentiem Latvijas pilsoņu nav labi. Tā domā arī daudzi cilvēki Vācijas medijos,” teica žurnāliste. B. Johannsmeiere uzskata, ka problēmas radot partija “Visu Latvijai”, kas piešķirot “sliktas asinis” politikai, kā arī ekstrēmisti no krievu kopienas, piemēram, Jevgeņijs Osipovs. Žurnāliste priecājas, ka cilvēkos jūtama lielāka interese par politiku, kā arī apsveic Zatlera Reformu partijas ieceri piešķirt pilsonību visiem Latvijā jaundzimušajiem. Viņa arī uzsver: vācu mediji lieliski apzinās, ka vienīgā vieta, kur plaukt latviešu valodai, ir Latvija, un neviens no tiem neapšauba Latvijas neatkarību.

 

Mācās no 
meitiņas valodu

Jautāju arī ārvalstu žurnālistiem, kādi viņiem ir bijuši interesantākie jaunatklājumi Latvijā. B. Johannsmeiere aizvadītajā vasarā atklājusi burāšanas burvību Pāvilostā un plāno ar to nodarboties arī šovasar. Tāpat viņa uzzinājusi, ka Rīgā esot ap 250 medicīnas studentu no Vācijas, kuri Latviju studijām izvēlējušies, jo nav varējuši iegūt studiju vietas Vācijas augstskolās to augsto prasību dēļ. N. Husejnova arī apraksta, kā Latvijā dzīvo azerbaidžāņu diasporas pārstāvji. “Jūtu viņos apmierinātību un labvēlību pret Latviju,” sacīja žurnāliste. Nigura Latvijā esot gadu, un žurnālistes meitiņa apmeklējot latviešu bērnudārzu, tādējādi palīdzot arī viņai apgūt latviešu valodu.

M. Gusarovs uzsver, ka Latvijā ir daudz interesantu lietu, ko filmēt – veclaiku velosipēdu muzejs Saulkrastos, Ugāles ērģeļu darbnīca un veclaiku rotaļlietu kolekcija. M. Koljērs ik pēc divām nedēļām dodoties iepirkt pārtiku Straupes lauksaimnieku tirdziņā. Kā savdabīgu notikumu viņš atceras braucienu kopā ar japāņu tūristu grupu uz zemnieku saimniecību, kas ražo kaņepju sviestu. “Viņi bija apburti no redzētā un nogaršotā – vakarā latvieši dziedāja dainas, japāņi – savas tautasdziesmas, un to visu darīja, ēdot kaņepju sviestu,” atceras M. Koljērs.

 

Uzziņa

Latvijā pērn oficiālā akreditācija bija 37 ārvalstu žurnālistiem. Viņi pārstāv Krievijas, Vācijas, Francijas, Baltkrievijas, ASV, Ķīnas, Azerbaidžānas, Lietuvas, Lielbritānijas un Zviedrijas plašsaziņas līdzekļus.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+