Kādu palīdzību rīdzinieki lūdz sociālajiem darbiniekiem? 0
Sintija Spila, Rīgas Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece: “Šobrīd galvenokārt strādājam pie tā, lai klients saprastu, ka viņam pašam jāmeklē darbs. Tad būs darba alga, lai uzturētu sevi un savu ģimeni.
Pēdējā laikā esmu piedzīvojusi vairākus veiksmes stāstus, tā ka mūsu darbs uzlabojas, kļūst profesionālāks. Daudzi cilvēki ir nemotivēti, nepārliecināti paši par sevi. Mēs iedrošinām, sakām – jums viss izdosies, tikai vēl jāizdara tas un tas, un viņi tiešām atrod darbu. Ja sociālais darbinieks ir profesionāls, viņš klientā pamanīs īstās vietas, uz kurām “uzspiest” un kuras klientam ir jāliek lietā. Mēs pamācām, kā jāraksta CV, kā jāuzvedas intervijās ar darba devējiem un tamlīdzīgi. Pašam cilvēkam šķiet, ka viņš neko nespēj, bet aprunājoties izrādās, ka viņš ir pietiekami spējīgs, tikai jāpamudina.”
Kristīne Katkeviča, Rīgas Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar bezdarbniekiem: “Vispirms kopīgi ar klientu skaidrojam, kas ir tie šķēršļi, kas kavējuši cilvēkam atrast darbu. Bieži vien iemesls ir kādu zināšanu trūkums, arī valsts valodas nezināšana. Tā ir ļoti liela problēma. Tad meklējam iespējas, kā trūkumus novērst.
Vai šodien grūti atrast darbu? Vakances šobrīd ir, ekonomiskā situācija vairs nav tik dramatiska. Bet cilvēks bieži vien nesajūt savu atbildību, ka tieši viņš ir situācijas noteicējs, ka viņš ir galvenais, kas visu var mainīt. Uzņēmīgiem, motivētiem cilvēkiem tas izdodas. Arī nupat viena kliente, kurai bija nepabeigta vidējā izglītība, bija problēmas ar likumu ievērošanu, ar atkarības vielu lietošanu, pirms divām nedēļām atrada darbu. Viņa pati bija ļoti motivēta mainīt savu iepriekšējo dzīvi, jo kopīgi analizējām viņas līdzšinējo uzvedību, situāciju un pārliecinājām, ka to iespējams mainīt.”
Renāte Priedkalne, sociālā darbiniece ģimenēm ar bērniem: “Sabiedrībā pēdējā laikā arvien biežāk jāsaskaras ar viedokli, ka daudzbērnu ģimenes ir ļaunprātīgie pabalstu saņēmēji. Patiesībā pabalsti šajā gadījumā cieši saistīti ar nodarbinātības problēmu. Vecākiem ir daudz bērnu, bet, jo ilgāku laiku velta bērnu audzināšanai, jo grūtāk atgriezties darba tirgū. Līdz ar to vienīgais iztikas avots ir sociālā palīdzība. Nepiekrītu, ka visas daudzbērnu ģimenes izmanto šo situāciju ļaunprātīgi.
Nodarbinātības problēma cieši saistīta ar bērnudārziem. Ir ģimenes, kas vietu pirmsskolas iestādē gaida trīs un četrus gadus, citi tiek tikai piecu gadu vecumā, kad jāsāk gatavoties skolai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vecāki nesāk strādāt. Bet, strādājot ar ģimenēm, kurās aug bērni, parasti jārisina problēmu komplekss: vardarbība, dažādas atkarības problēmas, mājokļa jautājums un citi. Rīgas pašvaldība šīm ģimenēm var palīdzēt, jo nodrošina plašu sociālo pakalpojumu klāstu ar atbilstošiem speciālistiem profesionāļiem. Visbiežāk klienti grib saņemt psihologa palīdzību, kā arī jurista bezmaksas konsultāciju.”
Uzziņa * Rīgas sociālās palīdzības sistēma ir vecākā Latvijā, tās pamatprincipi tika izstrādāti, pārņemot Zviedrijas un Somijas pieredzi; * Rīgas Sociālajā dienestā strādā 1200 speciālistu; * sociālo palīdzību 2011. gadā saņēma 82 508 rīdzinieki; * sociālo pabalstu izmaksai izlietoti 23,7 milj. latu; l viena persona sociālo pabalstu veidā Rīgā vidēji gadā saņēmusi 288 latus. |
