Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. aprīlis, 2012
Drukāt

Kādu reģiona attīstību redz Latgales pašvaldību vadītāji?

Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs: “Vispirms gan visiem Saeimas deputātiem, gan valdībai jāsaprot un godīgi jāpasaka, ka situācija Latgalē ir katastrofāla.

 

Turklāt tas, ka šeit ir reģions ar vieniem no vissliktākajiem demogrāfijas un ekonomikas statistikas rādītājiem Eiropā, jāatzīst ne tikai Latvijas valsts, bet visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī. Ar ES atbalstu un finansējumu topošais Latgales attīstības plāns varētu nest labus augļus. Steidzami jāplāno ceļu tīkls, kas ir vitāli nepieciešams, lai šeit varētu attīstīties uzņēmējdarbība. Jāizveido ražošanas zonas ne tikai lielākajās pilsētās, bet arī ārpus tām ar visu nepieciešamo infrastruktūru. Turp jāaizved uzņēmējs un jānodrošina viņam pietiekami lielas priekšrocības, ja viņš izvēlēsies strādāt Latgales laukos, nevis līdzās kādai no Latvijas lielpilsētām. Jādod iespēja pašvaldībām brīvāk rīkoties, piemēram, ar sociālo budžetu un investēt darba vietu radīšanā savās teritorijās. Tas atmaksāsies.”

 

Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: 
”Īpaša attīstības programma Latgalei nemaz nav nepieciešama. Tā vietā jārada viens universāls un ilgtspējīgs attīstības veicināšanas modelis visām problemātiskajām Latvijas lauku teritorijām. Valstij jānodrošina cilvēkiem visi pamata pakalpojumi – satiksmes infrastruktūra, izglītība un sociālā palīdzība kā pilsētās, tā arī laukos. Būtiski sakārtot vismaz maģistrālo ceļu tīklu visā Latvijā un ceļus uz pierobežas un ostu teritorijām. Svarīgi, lai uzņēmējam, uzsākot ražošanu Latgales lauku teritorijās, nav jādomā, kā pašam finansēt kaut vai tik vienkāršu nepieciešamību kā elektrības pieslēgums. Jārada motivācija investēt tieši laukos vai nu ar nodokļu politikas, vai arī atbalsta instrumentu palīdzību. Jānovērš arī papildu riski, ar ko uzņēmējiem jārēķinās, uzsākot darbu laukos. Darbaspēkam jārada ceļa izdevumu kompensācijas mehānisms, jo lauku teritorijās tie ir daudz lielāki nekā pilsētās. Arī skolu tīklam jābūt pietiekami blīvam, lai bērniem nav ceļā uz mācību iestādi jāpavada vairāk nekā stunda. Savukārt skolotājiem laukos jāsaņem konkurētspējīga alga.”

 

Arnolds Pudulis, Viļānu novada domes priekšsēdētājs: 
”Neticu, ka topošais attīstības plāns dos kādus reālus rezultātus. Līdzšinējo tikšanos laikā ar valdības pārstāvjiem no viņiem, kā ierasts, dzirdam vienīgi tukšas, vispārīgas frāzes. Šķiet, ierēdņi tiktāl attālinājušies no realitātes, ka vairs nesaprot patieso situāciju un problēmas, ar ko jāsaskaras uzņēmējiem, cenšoties strādāt Latgalē. Lielākais traucēklis viņiem ir tieši valsts attieksme, kas ar pārlieko birokrātiju un nodokļu slogu apgrūtina jebkuru izaugsmi. Tāpēc Latgales attīstībai vispirms nepieciešami nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem. Viņiem jādod iespēja arī saņemt kredītus uzņēmējdarbības uzsākšanai Latgalē ar izdevīgiem nosacījumiem un iespēju atlikt maksājumus, ja tas nepieciešams. Jāatvieglo arī ES finansējuma saņemšanas procedūra.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+