Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. jūlijs, 2013
Drukāt

Kādu vietu ierādīt Kārlim Ulmanim

Foto - Mirdza StirnaFoto - Mirdza Stirna

Piemineklis Kārlim Ulmanim, kuru vēl prezidenta Valda Zatlera laikā iecerēja uzstādīt Turkmenistānā, bet pagājušogad nolēma uzdāvināt Liepājai, pagaidām nerod savu vietu licēju uzskatu dažādības dēļ. Tikmēr Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā par ”noplukušu” atzītā K. Ulmaņa kapavieta Turkmenbaši pilsētā tiek sakopta. 


Par tautas saziedotajiem līdzekļiem tapušais mākslinieces Artas Dumpes, akmeņkaļa Ivara Feldberga un arhitekta Aivara Zavadska piemineklis “Sašķeltā pasaule”, kam sākotnēji vajadzēja iemūžināt pēdējā Latvijas pirmskara prezidenta piemiņu kādā skvērā Turkmenbaši pilsētā, turienes varas iestāžu atturīgās nostājas dēļ uz Turkmeni­stānu neceļos. ”Turkmenistāna šā pieminekļa uzstādīšanu neuzskata par ”mērķtiecīgu”. Acīmredzot mums tur nebūt. Varbūt tā arī labāk. Man sirds būs mierīgāka, jo tas paliks Latvijā apkopts un savā vietā,” pirms mēneša intervijā atzina pieminekļa idejas virzītāja un īstenotāja Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna. Parādoties priekšlikumam, ka pieminekli vajadzētu dāvināt Liepājai, tika mainīta tā koncepcija no “Sašķeltā pasaule” uz “Pretī bangām”.

Kodols gan palicis iepriekšējais – 2,30 metru augsts K. Ulmaņa krūšutēls uz postamenta. Arī jaunais nosaukums vairs īsti neatbildīs pieminekļa izskatam, jo no akmens viļņiem, kas it kā apskalotu tēlu, nolemts atteikties.

Ja Turkmenistānai paredzētā pieminekļa jēga bija parādīt K. Ulmaņa dzīves traģēdiju, tad tagad tā misija ir atgādināt par K. Ulmani kā Latvijas pagaidu valdības galvu, kad tas kopā ar citiem valdības locekļiem 1919. gada aprīļa vācbaltu puča laikā patvērās uz kuģa ”Saratov” Liepājas reidā. Liepājnieki ir gatavi pieminekli pieņemt, taču domas dalās jautājumā, kur to uzstādīt.

Sākotnējā bija runa par skvēru Lielajā ielā 16, iepretī lielveikalam “Kurzeme”. Tomēr iepazīstoties ar pieminekli tuvāk, Liepājas domes pārstāvji atzinuši to par minētam skvēram nepiemērotu. ”Tādā veidā kā tagad, piemineklis tur neiederas,” telefoniski skaidro Liepājas pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns. Šajā vietā esot iecerēts cits vides objekts. Martā pašvaldības komisija, kurā bijuši mākslinieki, arhitekti, Liepājas būvvaldes un pašvaldības pārstāvji vienbalsīgi nolēma, ka piemērotākā būtu atrašanās pie Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas, Rīgas ielā 50, Jaunliepājas daļā. Kalns argumentē, ka K. Ulmanis piedalījies šīs skolas pamatakmens likšanā, turklāt arī pats Draudzīgais aicinājums saistās ar viņa vārdu. ”Bet tā nav piemiņas zīme Draudzīgajam aicinājumam. Runa ir par 1919. gadu! Kārlis Ulmanis bija cilvēks, kam piemineklis jāliek pilsētas centrā viņa nopelnu dēļ,” iebilst Mirdza Stirna. Neoficiāli tiek runāts arī par K. Ulmaņa brāļa mazdēla, eksprezidenta Gunta Ulmaņa neapmierinātību ar tādu risinājumu. Domstarpībām ieilgstot, šonedēļ Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda vadība nosūtījusi vēstuli Liepājas mēram Uldim Seskam, lūdzot domi vēlreiz pārskatīt savu nostāju un rast iespēju uzstādīt pieminekli skvērā Lielajā ielā. Mirdza Stirna gan neizslēdz, ka liepājnieki varētu piemeklēt arī kādu citu vietu pilsētas centrā.

Tajā pašā laikā labākas ziņas saņemtas no Latvijas vēstnieka Turkmenistānā Igora Apokina, kurš maija vidū Valsts prezidentam Andrim Bērziņam tā Turkmenistānas vizītes laikā solīja parūpēties par K. Ulmaņa kapavietas sakopšanu Turkmenbaši. Pirmais būtu nomainīt pirms vairākiem gadiem uzstādīto krustu, kurš ļoti cietis no saules un Kaspijas jūras vēja.

”Šobrīd notiek darbs pie jauna piemiņas krusta uzstādīšanas Turkmenbaši kapsētā. Lai krusts būtu atbilstošs visām Latvijas kristīgajām tradīcijām, kā arī ievērojot šīs kapavietas simbolismu, iecerēts, ka krusts tiks izgatavots Latvijā pēc Latvijas Mākslas akadēmijas izstrādātas skices un no Latvijā auguša koka,” informēja diplomāts.

Visus nepieciešamos krusta transportēšanas un uzstādīšanas darbus apsolījusies uzņemties Ārlietu ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+