×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.5°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
8. marts, 2018
Drukāt

Kaiju karalienes noslēpumu atklāšana (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Leļļu teātrī 4. martā skatītājus gaida īpaša pirmizrāde – mākslinieces Rūtas Briedes debijas darbs bērnu literatūrā “Kaiju karalienes noslēpums”, kas Edgara Kaufelda režijā pārtapis krāšņā iestudējumā bērniem no četru gadu vecuma.

“Izvēloties, kuru darbu iestudēt, es daudz domāju. Man visgrūtāk ir atrast, ar ko strādāt. Esmu pārliecinājies, ka latviešu autoriem ir forši darbi. Tāds bija Sergeja Timofejeva stāsts “Bruņinieks, kuram sāpēja zobi”, kas vēl tagad ir repertuārā,” stāsta režisors un par jaunā darba izvēli atklāj: “Rūtas darbu lasot, sapratu, cik tas ir daudzslāņains – būs interesants gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ne katru darbu var parādīt leļļu teātrī un to izspēlēt interesantā formā. Es, jau lasot darbu, redzu vīziju. Kā to noslēpumu atklāt.”

“Edgars ir gudrs un godīgs režisors, profesionālis, kas ar cieņu izturas pret iestudējamo materiālu. Uzsākot darbu, mēs vienojāmies, ka Edgars, šo stāstu dramatizējot, var rīkoties ar to, kā vien vēlas. Un tas bija labs lēmums, jo atraisīja man rokas kā izrādes māksliniecei – man nav jādomā ne par stāstu, ne par tām detaļām, kas varbūt man ir nozīmīgas grāmatā, bet Edgaram nešķiet svarīgas no skatuviskās puses. Vai arī otrādi – tiek meklēti jauni tēli, raksturu detaļas, kas grāmatā nemaz nav izlasāmas,” stāsta autore un izrādes māksliniece Rūta.

Orģinālmūziku “Kaiju karalienes noslēpumam” radījis komponists Jēkabs Nīmanis, bet Renātes pārsteidzošos piedzīvojumus izspēlēs aktieri Baiba Vanaga un Anrijs Sirmais. “Aktieri Baiba un Anrijs grāmatas varoņiem piešķir paši savu “vēsturi”. Es varu domāt tikai par izrādes vizuālo tēlu, kas palīdzētu režisoram “Kaiju karalienes noslēpumu” atklāt tā, kā viņš to vēlas. Šis stāsts par Renāti galu galā ir par brīvību, par tās atrašanu, atgūšanu. Mans kā izrādes mākslinieces, ne autores pienākums ir šo brīvību realizēt savā darbā,” smaidot nosaka Rūta.

Stāsts ir par Renāti, kas ir parasta, nīgra kaimiņiene, kura necieš daudzas lietas šajā pasaulē, bieži raksta sūdzības pilsētas domei un pukst par skaļām bērnu čalām. Viņu īpaši nomoka kaiju ķērcieni, kas nez kādēļ uzbāzīgi atskan tieši viņas pagalmā. Renāte mitinās kādas pilsētas daudzstāvu mājas mazā dzīvoklītī, kurā ielūkojoties rodas iespēja atklāt pavisam neparastu noslēpumu. Kad vaicāju režisoram, kas ir šis noslēpums, viņš smaidot atklāj: “Stāsts ir par mīlestību. Vai precīzāk par mīlestības trūkumu. Izrādi veidojam Renātes istabā. Ir māja ar daudz kaimiņiem, kas savstarpēji mēģina sadzīvot. Atrod mīlestību un problēmu nav.” Savukārt runājot par darba aktualitāti, Edgars stāsta par savām bērnības atmiņām: “Vienmēr bērnība skatījos pa logu un domāju par to, kas ir aiz tiem mazajiem lodziņiem. Katrā mājā dzīvo kāda īgna, dusmīga tante. Mēs jau redzam tikai to ārējo, bet nezinām, kas ir iekšpusē. Šajā izrādē varam ielūkoties, kas ir tur iekšpusē. Nedaudz pasaka, mistika. Īgnā tante patiesībā ir skaistā Kaiju karaliene, un onkulis ir karalis. Tāda veselīga ziņkārība.”

Darbs skatītājiem būs saprotams, jo tas ir par mums pašiem, mūsu vidi, situācijām, ko mēs saprotam. Teātrī ir svaigas vēsmas un, pats galvenais, ne par tālām zemēm, bet par mums. “Nevajag meklēt nekur tālu. Interesanti stāsti ir mums līdzās un par mums pašiem. Tie daudz spēcīgāk mūs uzrunā,” tā Edgars.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Draugiem Facebook Twitter Google+