Mobilā versija
+15.7°C
Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
22. septembris, 2016
Drukāt

Kaiju lielpilsēta Rīga. Īstie pilsētas saimnieki (1)

Foto - Agnese Gulbe/LETAFoto - Agnese Gulbe/LETA

Rīgas simbols ir gailis, kas rotā vairāku baznīcu torņu galus, bet īstie pilsētas saimnieki ir sudrabkaijas, kurus daudzi rīdzinieki turpina nepareizi saukt gan par albatrosiem, gan žargonā – par baklāniem.

Ar ko mūsu galvaspilsēta pievilina šos putnus? Pirmkārt, ar savu ģeogrāfisko atrašanās vietu – ar jūras piekrasti, Daugavas upi, daudzajiem ezeriem, jo tās ir tipiskas sudrabkaijas dzīves vietas. Jāatgādina, ka vēsturiski šie putni Latvijā ligzdoja augstajos purvos, bet 20. gadsimta laikā cilvēku saimnieciskās darbības dēļ no purviem kaijas tika izspiestas. Tad tās pārcēlušās uz lielajiem piejūras ezeriem, bet 70. gadu sākumā pirmie pāri sāka ligzdošanu uz ēku jumtiem Rīgā.

Otrkārt, pilsētā šie putni iemācījušies izmantot lielos daudzumos izmesto un viegli pieejamo pārtiku. Kaijas to ķeksē no atvērtajiem konteineriem, noēd pagalmos kaķiem atstāto barību un lielā skaitā (tūkstošiem) apmeklē mūsu lielāko un atklāto sadzīves atkritumu poligonu – Getliņu izgāztuvi.

Treškārt, Rīgā ir daudz plakanu jumtu, kuri no gaisa atgādina liedagu un ir drošas vietas ligzdu ierīkošanai un mazuļu izvešanai. Šo labvēlīgo faktoru dēļ pēc vairāk nekā 40 gadiem jumtu populācija pieaugusi līdz 1500 pāriem. Mūsdienās Rīga ir kļuvusi par vienu no lielākajām sudrabkaiju apdzīvotajām pilsētām Baltijas jūras reģionā! Ziemā uz pilsētu atlido arī Igaunijas un Somijas populāciju putni, reizēm līdz pat 15 000 īpatņiem vienlaikus.

Kaiju skaitam pieaugot, cilvēkiem sākas arī problēmas. Visvairāk kaijas “krīt uz nerviem” rīdziniekiem jūnija beigās un jūlijā, kad jaunie putni veic pirmos lidojumus. Daļa no mazuļiem uzreiz iemācās lidot, bet daļa – nolido no jumta un skraida pa pagalmiem, skaļi kliedzot – prasot no vecākiem barību un drošību. Pēc izlidošanas kādas trīs nedēļas kaijas uzturas ligzdošanas vietu tuvumā, pieaugušie putni turpina tos barot, bet kontakti starp putniem notiek ar balsi – skaļi kliedzot. Tad daudzi rīdzinieki sūdzas arī par kaiju “rīta koncertiem”, kuru dēļ ir jāaizver atvērtie logi.

Savukārt būvniekiem zināmu pārsteigumu sagādā uz jumtiem perējošās kaijas, jo būvdarbi ir jāveic līgumos noteiktajos termiņos, bet pa jumtu skraidošie kaiju mazuļi un pieaugušo putnu uzbrukumi strādniekiem kavē darbus un apdraud termiņu ievērošanu. Ir arī zināmi gadījumi, kad, aizsargājot mazuļus, pieaugušie putni uzbruka gājējiem vai skrejošiem cilvēkiem, kuri atradušies netālu no mazuļiem. Reizēm sitiens ar knābi pa galvu ir beidzies slimnīcā. Vasarā daudzi neapmierinātie iedzīvotāji zvana ornitologiem un prasa palīdzību – pa pagalmu skraida kaiju mazuļi, bet pieaugušās kaijas uzvedas agresīvi. Taču parasti šādas situācijas viegli atrisināt nevar.

Nepieciešams atzīmēt, ka sudrabkaijas pilsētās pilda arī sanitāru lomu, jo cilvēku izmestā pārtika ir labs resurss daudzām dzīvnieku sugām. Ja nebūtu putnu (kaiju, vārnu, baložu un zvirbuļu), kuri pirmie savāc izmesto pārtiku, tad šo nišu aizņemtu citi, piemēram, žurkas un peles. Atšķirībā no putniem, šie grauzēji var pārnēsāt cilvēkiem bīstamās slimības un infekcijas. Tāpēc mums pašiem sev ir jāuzdod jautājums: vai, cīnoties ar kaijām un nemainot pastāvošo pārtikas atkritumu izmešanas apjomu un to uzglabāšanas veidu, mēs nenonāksim citu briesmu priekšā? Zināmā mērā sudrabkaiju populācijas skaita pieaugums mūsu galvaspilsētā ir tieši vairāku rīdzinieku paaudžu darbības rezultāts! Varbūt katrs sāksim ar sevi, centīsimies veidot un utilizēt maksimāli mazāk pārtikas atkritumu, lai neradītu ķēdes reakciju dabā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. ne tikai kaiju, bet arī pīļu, vārnu, baložu,zvirbuļu un citu putniņu paradīze. Pa laikam Doma laukumā nolaižas arī kāds vanags. Tūristi skatās mutes ieplētuši, priecājas un bildē..

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (12)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vai izdosies atņemt bagātajiem un atdot nabagiem?

Valdošā koalīcija pirmdien nāca klajā ar jaunu ideju nodokļu reformā – esot panākta vienošanās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būtu 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka šis modelis rīt tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Tas satracinājis turīgo ļaužu lobijus un uzņēmumu pārstāvjus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paziņoja, ka atsauc savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai, kamēr valdība neatgriezīšoties pie Ministru kabinetā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm, arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šodien pulcējas ārkārtas sēdē, lai lemtu par savu attieksmi. LDDK līdz šim bijusi noskaņota pret lielāku IIN likmes progresivitāti.

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+