Ekonomika
Praktiski

Dārzu apsēduši milzu kailgliemeži – vai bīstami? 16


Šis 10 cm garais milzu kailgliemezis noķerts Rīgas centrā, Strēlnieku ielā.
Šis 10 cm garais milzu kailgliemezis noķerts Rīgas centrā, Strēlnieku ielā.
Foto – Valdis Semjonovs

Šogad dārzā parādījušies milzu kailgliemeži. Dzirdēju, ka to invāzija vērojama arī citur, piemēram, Dobelē. Vai mūs apdraud Spānijas kailgliemeži, un kā tos pazīt?
ALBERTS SALASPILĪ

Milzu kailgliemeži dārzam nekaitē


Latvijas Dabas muzeja zoologs, Latvijas Malakologu (gliemežu pētnieku) biedrības biedrs Edgars Dreijers stāsta, ka milzu kailgliemeži (Limax maximus) nav vietējā suga, taču Latvijā dzīvo jau aptuveni 100 gadu. Tie ir apmēram 10 cm gari, daži var sasniegt pat 15 cm. Atšķirīgā pazīme ir tumšie punktiņi un svītriņas. Milzu kailgliemeži sastopami dārzos, parkos, māju pagrabos un citur, kur cilvēks tos tīši vai netīši atnesis, piemēram, ar stādiem, ja augsnē atradušās gliemežu oliņas. Paši nekur tālu nelien un jaunas dzīvesvietas nemeklē.

Cilvēki no milzu kailgliemežiem baidās tāpēc, ka tie ir lieli, taču dārzam manāmu kaitējumu nespēj nodarīt, jo ir zems populācijas blīvums. Piemēram, raibajiem vīngliemežiem (nelielajiem gliemežiem ar tumšajām mājiņām, kas savairojušies mūsu dārzos) tas ir ļoti augsts – ejot pa dārzu, zem kājām nošņirkst gandrīz pie katra soļa. Toties milzu kailgliemežiem mēs, staigājot tumsā, kad tie izlien meklēt ēdamo, diez vai uzkāpsim, jo tie ir retāk sastopami. Milzu kailgliemeži var nodzīvot piecus gadus. Vienā dējumā ir 60–100 olu, taču ne visi mazuļi izdzīvo, jo ienaidnieku pietiek. Kailgliemežus gan pasargā gļotas, kuru dēļ daudzi dzīvnieki tos negrib ēst. Šos gliemežus ir grūti pamanīt arī tāpēc, ka tie var iespraukties un noslēpties šaurās spraugās, kur vīngliemeži nespēj iekļūt.

Milzu kailgliemeži ēd dzīvu augu lapas (nevis satrūdējušus augus kā lielie parka vīngliemeži), taču tām jābūt pietiekami platām, lai noturētu dzīvnieka svaru. Edgars Dreijers stāsta, ka dilles un graudzāles šie milzeņi neaiztiks, var nograuzt kādu kāpostlapas vai salātlapas gabaliņu, taču bojājums būs tik nenozīmīgs, ka mēs to pat nepamanīsim. Dārziem milzu kailgliemeži nav bīstami.

Spānijas kailgliemezis – nopietnas briesmas!


Trauksme jāceļ, ja dārzā savairojušies Spānijas kailgliemeži (Arion lusitanicus). Tiem ir ļoti liels populācijas blīvums, tāpēc kaitnieki savā ceļā noēd visu. To dzimtene ir Vidusjūras reģions, taču tagad nokļuvuši Vācijā, Somijā un Igaunijā, manīti arī Latvijas dārzos. Spānijas kailgliemeži ir no 5 cm līdz 10–15 cm gari, tumši brūnā vai sarkanbrūnā krāsā. Gliemeža mēle atgādina nelielu rīvīti, un tas ēd visu, ko ar mēli var sasmalcināt. Spānijas kailgliemeži pārtiek no augu zaļās daļas, kā arī citiem gliemežiem, ļoti labprāt barojas ar beigtiem dzīvniekiem. Mūsu reģionā tiem nav dabisko ienaidnieku, tā ir invazīva un agresīva suga.

Latvijā kopš seniem laikiem dzīvo divas citas liela izmēra kailgliemežu sugas, kas mīt vecos, dabiski augošos mežos un dārzus neapdraud. Sarkanā kailgliemeža (Arion rufus) visi līdz šim Latvijā atrastie īpatņi ir melni, taču krāsa var būt no oranžas līdz ogļu melnai, tie ir 10–15 cm gari, ļoti retos gadījumos sasniedz 20 cm. Vietās, kur parādās Spānijas kailgliemeži, izzūd vietējie sarkanie kailgliemeži. Latvijā sarkanie kailgliemeži ir atrasti Embūtes dabas parkā, bet Spānijas kailgliemeži – Pastendē, Jelgavā, Ieriķos un Mārupes novadā. Ļoti iespējams, tie mīt arī citur, taču dabas pētniekiem nav iespējams visas šīs vietas apzināt.

Arī melnā kailgliemeža (Arion ater) krāsa var būt no oranžas līdz ogļu melnai. Kaut gan Latvija ir tā dabiskais izplatības areāls, zinātniekiem pagaidām nevienu šīs sugas pārstāvi nav izdevies atrast. Taču mūsu valstī tas noteikti mīt, jo ir atrasts kaimiņos – Lietuvā, Igaunijā, Krievijas pierobežā, arī Zviedrijā.

Pēc krāsas un izmēra trīs lielo kailgliemežu sugas atšķirt nav iespējams. Lai droši noteiktu sugu, jāredz gliemeža dzimumsistēma, proti, kailgliemeži jāpreparē. To var izdarīt neilgajā laika sprīdī, kad tiem iestājies dzimumbriedums – no augusta beigām līdz septembrim, oktobrim. Latvijā kailgliemežu sugas spēj noteikt tikai Māris Dreijers.

Galerijas nosaukums

UZZIŅA


Ja dārzā, nevis mežā atrod daudzus liela izmēra brūnus vai oranžus kailgliemežus, pastāv liela varbūtība, ka tie ir Spānijas kailgliemeži. Mēs vēl neapzināmies šo kaitēkļu bīstamību, taču Eiropas valstīs tie kļuvuši par īstu sērgu. Raibie, tumšie, mazie vīngliemeži augu lapas tikai sacaurumo, turpretī Spānijas kailgliemeži tās nograuž pilnībā, paliek melna zeme. Piemēram, Zviedrijā nav iespējams pārdot lauku īpašumu, kur ieviesušies šie kaitēkļi. Tur nav iespējams nodarboties ar lauksaimniecību, un īpašuma vērtība būtībā ir nulle!

LA.lv