Latvijā
Sabiedrība

Naivums vai kas cits, un lēmuma cena 14 miljoni. “LA” nedēļas apskats 16

Kolāža – la.lv, foto – LETA

Artuss Kaimiņš – no politiskā huligāna par mocekli

Galerijas nosaukums

Deputāts, kurš visu savu politisko karjeru līdz šim būvējis uz agresīvu konfrontāciju ar pastāvošo varu, pagājušonedēļ strauji pārlēca no vienas lomas citā. No bravurīga politiskā huligāna viņš kļuva par kādas briesmīgas “Sistēmas” vajātu mocekli, un iejutās šajā lomā par 200 procentiem. Kaimiņam piemērots aizdomās turamā statuss krimināllietā par partijas nelikumīgu finansēšanu, un drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā.

Pēc atbrīvošanas no policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatora un KNAB veiktajām kratīšanām Kaimiņš metās ziņot soctīklu tiešraidēs un sniegt televīzijas interviju. Turklāt ar tādu dramatismu, it kā aizturēšana būtu ilgusi nevis 36 stundas, bet daudzus gadus necilvēcīgos apstākļos ar spīdzināšanu. Kaimiņš apgalvoja, ka esot noticis “prātam neaptveramais un neiedomājamais”. Viņš neesot varējis ne nomazgāties, ne izgulēties, KNAB veicis kratīšanas ne tikai viņa īrētajā dzīvoklī, bet arī vecmāmiņas un mātes dzīvesvietās, procesa virzītāja Anita Ringo esot necilvēcīga būtne un tā tālāk. Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbu viņš pielīdzināja čekas metodēm. Turklāt KNAB rīkojoties pēc politiskā pasūtījuma (pasūtītāji gan pat paša Kaimiņa apgalvojumos ik pa laikam mainās – te Aivars Lembergs, te ZZS un “vecie čekisti, komunisti”, te Nacionālo apvienību pārstāvošais Dzintars Rasnačs un maksātnespējas administratori, te ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) un OIK shēmotāji).

Tomēr “KPV LV” atbalstītāji gatavi nekritiski norīt ikvienu sava līdera stāstu un aizturēšana viņa autoritāti sava elektorāta vidū tikai nostiprinās. Kaimiņa “ieroču nesējs” Aldis Gobzems pat sapņaini sauca tautu “mosties jaunai atmodai”. Ja KNAB un Ģenerālprokuratūra nespēs tuvākajā laikā novest lietu līdz tiesai un uzrādīt pārliecinošus pierādījumus Kaimiņa partijas nelikumīgai finansēšanai, tad tiesībsargājošās iestādes būs “KPV LV” nodrošinājušas tādu priekšvēlēšanu kampaņu, uz kādu šī partija nevarēja pat cerēt. Vēlētāji mocekļus mīl pat vairāk nekā huligānus!

Darījums. Lēmuma cena – 14 miljoni gadā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2021. gadā. Tiesa, pārliecības, ka šis lēmums īstenosies reālā darbībā, nav īsti nevienam. Par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem Saeimai būs jābalso, lemjot par attiecīgā gada vai gadu valsts budžeta projektiem. Lai varētu iziet no reklāmas tirgus, sabiedriskajam medijam būs nepieciešami  apmēram 14 miljoni eiro gadā.

“Sabiedriskajam medijam ir jāpilda sava funkcija un bez finansējuma, turklāt neatkarīga un stabila, to nav iespējams izdarīt. Līdz ar to viss atkarīgs no tā, vai politiķiem būs iespējas, resursi un drosme pieņemt lēmumu par sabiedriskā medija finansēšanu. Ja tas notiks, tad, visticamāk, izies, ja nenotiks, tad…” prognozēs piesardzīga ir arī Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. Viņa arī apstiprina, ka situācija Latvijas tirgū ir ļoti komplicēta, īpaši televīziju tirgū. Starp radiostacijām konkurence ir ļoti sīva un radiolaiks reklāmām ir pieejams, bet komerciālo televīziju ētera laiks ar reklāmām jau ir pārsātināts un jaunām vietas faktiski nav. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai izejot no reklāmas tirgus, reklāmas aģentūru viens no lielākajiem izaicinājumiem būs izdomāt, kā sasniegt sabiedrisko mediju auditoriju. “Viņi jau neaizies prom no sabiedriskajiem medijiem. Viņi turpinās tos skatīties un klausīties. Reklāmas aģentūru uzdevums būs atrast šos cilvēkus citos medijos. Bet domāju, ka ar šo izaicinājumu nozare tiks galā. Ir pieejami dati, ko viņi skatās un klausās, un tad var izdarīt prognozes, kur tā nauda aizies. Kas attiecas uz televīziju, skaidrs, ka tā nauda uz lielāko grupu arī aizies. Šis jautājums ir ļoti sāpīgs. Es domāju, ka arī Konkurences padomei nāksies domāt, kā risināt jautājumus televīzijas tirgū,” pieļauj reklāmas nozares pārstāve.

Joks. KNAB hieroglifi

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājšnedēļ paziņoja, ka nosūtījis prokuratūrai krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret divām personām, to vārdus nenosaucot.

Žurnālisti ātri atšifrēja, ka runa ir par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ne tik viegli klājās ar zīmējuma atšifrēšanu. Proti, KNAB paziņojumam bija pievienojis infografiku (attēlā) ar nozieguma shēmu, taču tajā nav simbolu atšifrējuma. Tad nu žurnālisti un citi ziņu lasītāji ņēmās tulkot un minēt – cits ar humoru, cits nopietni –, kas ar ko domāts.

Jokojot par atsevišķiem simboliem (piemēram, spriežot, ka cilvēks ar atslēdziņu vienam atgādinājis mehāniskus nindzjas, citam – Karlsonu, vēl citam – pērkoņkrustu), vairāk jautājumu izraisījis apaļais veidojums infografikas vidū. Keramikas podu dedzināšanas krāsns? Loterijas bumbiņu bundulis? “M&M’s” konfekšu grozs? Popkorna automāts? Kamčatkas lašu ikri mucā?

Lai nu kā, žurnālistei Agnesei Margēvičai ir skaidrs, ka “ar šo KNAB legalizējis apzīmējumu “kvadrāts””. “Pirms tam gadiem ilgi legalizēja pašu kvadrātu,” viņa raksta tviterī. Ar “MM2” zīmējumā acīmredzot domāts Māris Martinsons un viņa uzņēmumi – ņemot vērā vārda un uzvārda vienādos burtus un šī saīsinājuma izmantošanu firmu nosaukumos, uzņēmēja iesauka esot “Kvadrāts”.

Ne visi gan bija sajūsmā par KNAB izvēlēto informēšanas formu, pārmetot tik nopietnas lietas trivializēšanu. “Piedodiet, bet šī “informācija” ir ņirgāšanās. Vai tiešām valstij ar cilvēkiem ir jāsarunājas šādi?” rakstīja advokāts Ilmārs Punka.

Paliek gan jautājums – kurā skolā var apgūt specialitāti “izmeklētājs ilustrators”?

Vilšanās. Kā gribētos būt sarakstā!

Krievija informējusi Latvijas Ārlietu ministriju (ĀM) par personām, kuras iekļautas tā dēvētajā melnajā sarakstā – atrašanās tajā liedz iebraukšanu Krievijas teritorijā. Kopā tie ir ne vairāk kā 30 cilvēki, taču tā vien šķiet, ka nokļūt starp Krievijai “nevēlamajiem” būtu gribējuši daudz vairāk. Īpaši jau politiķi, kuriem tā šķiet lieliska pirmsvēlēšanu reklāma.

Kamēr daļa Saeimas deputātu interneta sociālajos tīklos otrdien publicēja paziņojumus, ka no ĀM saņēmuši informāciju par atrašanos “melnajā sarakstā”, saistot to ar balsojumu par tā saukto Magņicka likumu, daži citi steidza atgādināt, ka arī viņi taču bijuši starp balsotājiem, tikai nez kāpēc Krievija to piemirsusi. Kāda “Vienotības” deputāte pat ievietoja “Twitter” vietnē fragmentu no savas runas Saeimas sēdē, lemjot par Magņicka likumu. Šos centienus vēl vairāk saasināja dažu komentētāju dzēlīgās piezīmes, ka politiķiem, kuri nav “melnajā sarakstā”, tagad vajadzētu sabiedrībai paskaidrot, kāpēc viņi tiek saaudzēti.

Risinājumu nekavējoties atrada deputāts Artuss Kaimiņš, visiem paziņojot, ka arī viņu Krievija iekļāvusi “melnajā sarakstā”. Meliem īsas kājas, un jau vakarā atklājās, ka neviens no Ārlietu ministrijas viņam neko tādu nav teicis. Pats deputāts apgalvo, ka informāciju it kā piegādājis kāds sabiedrisko mediju portāla žurnālists, bet kopumā tas tomēr ož pēc “blefošanas”, kas Kaimiņam ir diezgan ierasta.


Pārsteigums. “Neizprotami, šokējoši”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ziņa par to, ka “Saskaņas” dome apstiprinājusi Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapu emeritus Pēteri Sproģi kā Valsts prezidenta amata kandidātu, kā arī līderi vēlēšanu sarakstā Vidzemē, bija pārsteigums gan politisko procesu vērotājiem, gan arī Sproģa ticības brāļiem. Tā atzina “LA” aptaujātie baptisti – mācītāji Edgars Mažis, Elmārs Pļaviņš, teoloģijas doktors Ilmārs Hiršs, draudžu piederīgie Kristaps Vestmanis un Jurģis Šuba.  Vērtējumi – no piesardzīga: “drīzāk negatīvs pārsteigums” līdz kategoriskam “neizprotami, šokējoši!”.

Latvijas Baptistu draudžu savienības padome pirmdien rīkos ārkārtas sēdi, lai lemtu, kā šo Sproģa soli skaidrot draudzēs. Jo draudžu piederīgie saviem dvēseļu ganiem jautā, piemēram: “Vai Sproģa solis pieslieties partijai “Saskaņa” ir tikai naivums vai vēl kas cits?”, “Vai viņš nesaprot, ka būs izmantojams instruments “Saskaņas” rokās?” Latvijas Baptistu draudžu savienības satversmē noteikts – tā kā juridiska persona “neiesaistās politisko partiju dibināšanā un darbībā, bet neierobežo dalībnieku draudzes locekļu līdzdalību politiskajās partijās, nenesot atbildību par dalībnieku draudzes locekļu darbību tajās”.

Pēc LBDS ziņām, pašlaik 91 draudzē apvienojušies 6468 baptisti. Taču Pēteri Sproģi labi pazīst daudz plašāka sabiedrība. Gan kā evaņģēlija vēsts sludinātāju ekumēniskos dievkalpojumos (tieši bīskaps Sproģis Rīgas Domā pēc Zolitūdes traģēdijas uzrunāja tuviniekus zaudējušos piederīgos), gan daudzbērnu ģimenes tēvu, ko aprakstījuši kā sieviešu žurnāli, tā citi mediji.

Viņa radinieks, arī baptistu mācītājs Almers Ludvigs, ir bijis Rīgas vicemērs. P. Sproģis kā baptistu pārstāvis darbojies Rīgas pilsētas kristīgo lietu padomē.

Par Sproģa iešanu politikā tika vēstīts nākamajā dienā pēc jaunā LBDS bīskapa Kaspara Šterna amatā ievešanas dievkalpojuma. Pirmajā brīdī šķita – protams, ja 45 gadus vecajam Sproģim pēc bīskapa amatā nokalpotiem trim termiņiem jākļūst par “emeritēto” (ko parasti attiecina uz pensiju nopelnījušiem), tad skaidrs, cilvēkam vajadzīgi jauni izaicinājumi. Taču, kā apstiprina LBDS padomes loceklis Ilmārs Hiršs, nekandidēt uz nākamo termiņu bīskapa amatā bija Sproģa lēmums. I. Hiršs savu kādreizējo teoloģijas studentu P. Sproģi vēl martā lūdzis kandidēt. Taču atbilde bijusi “nē”.

Profesors I. Hiršs savā mājas lapā (hirss.lv) velta skarbus vārdus “Saskaņas” ideoloģijai: “Ceru, ka viņš (Sproģis) visus šos jautājumus ir nopietni pārdomājis, sajutis savā sirdī patiesu Dieva aicinājumu un viņa lēmuma pamatā nav paša ambīcijas, vēlme veidot karjeru, par katru cenu tikt “pie siles”, finansiāli apsvērumi vai vēl kas cits. Varu tikai pateikt, ka es kā mācītājs, LBDS padomes loceklis un vienkāršs kristietis viņa lēmumu neatbalstu un no tā norobežojos.”

LA.lv