Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. maijs, 2012
Drukāt

Kaimiņiem vienam otru jāpapildina


bresta_belko_ruutenberga_12

Otrajā reģionālajā Latvijas–Baltkrievijas biznesa forumā, kas aizvadītajā nedēļā notika Brestā, parakstīta virkne sadarbības līgumu starp abu valstu uzņēmējiem. “Tas pierāda, ka mūsu ekonomiskā saikne, kas veidojusies jau vēsturiski, nostiprinās.

 

Turklāt Baltkrievijā atgriezies arī Latvijas vēstnieks, kas nozīmē – viss pamazām sakārtojas un uzņēmēji var attīstīt savu sadarbību, kā tas pieklājas kaimiņu tautām,” atzina Brestas apgabala izpildkomitejas priekšsēdētājs Konstantīns Sumars.

 

Gatavi palīdzēt lauku atjaunošanā

“No abpusējas mijiedarbības mēs nevarēsim izvairīties, jo esam kaimiņi, bet kaimiņus neizvēlas – tos Dievs dod. Tādēļ mums jādara viss, lai būtu ērta dzīvošana līdzās un abu valstu ekonomikas viena otru papildinātu,” uzsver K. Sumars.

Kā vienu no sadarbības iespējām viņš min tūrisma veicināšanu, jo ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā esot skaista daba un viesmīlīgi ļaudis, kurus iepazīt. “Esam daudz darījuši, lai attīstītu agroīpašumus, kuros var atpūsties no pilsētas trokšņa, baudīt tradicionālo baltkrievu virtuvi un dažādas citas aktivitātes. Turklāt mums jau ir iestrādes ar dažiem Latvijas uzņēmējiem par SPA viesnīcu kompleksa celtniecību, kā arī ceļmalu infrastruktūras pilnveidošanu,” atklāj K. Sumars.

Arī lauksaimniecība esot sadarbības pamats, jo Latvijas saimniekošanas metodes šajā nozarē baltkrievi savulaik uzskatījuši par etalonu. Baltkrievi ir gatavi piedāvāt zinātnieku atbalstu agrokompleksu attīstīšanai un pieredzi agropilsētiņu izveidē, lai atjaunotu dzīvi lauku apvidos. “Bērnudārzi, skolas, veselības atjaunošanas un tirdzniecības kompleksi ir tas, ko radām lauku apvidos, lai cilvēki varētu mierīgi dzīvot un strādāt, nedomājot par aizbraukšanu labākas dzīves meklējumos,” tā K. Sumars.

Lai gan Brestas apgabalā nopietni strādājošu Latvijas uzņēmēju nav, esot uzņēmumi ar Latvijas kapitālu – pārstrādē, būvmateriālu ražošanā, lakas un krāsu rūpnīcā. Vislielākie investori Brestas apgabalā esot no Vācijas, Krievijas un Polijas. Kopumā šajā apgabalā investējušas 42 pasaules valstis, tādējādi vismaz 600 uzņēmumu esot ar ārvalstu kapitālu.

 

Baltkrievi vēlas sadarboties

Brestas apgabala izpildkomitejas ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Igors Koļjadičs norāda – sadarbības veicināšana ir ļoti būtiska, jo pēdējo divu gadu laikā bijusi vērojama negatīva dinamika – eksporta samazinājums sadarbībā ar Latviju. Tādēļ viņš cer, ka šādi biznesa forumi, kas regulāri tiek rīkoti jau pēdējos 14 gadus, situāciju mainīs.

Loģistika, kopuzņēmumi ar Latvijas kapitālu ir tas, kas Brestas apgabalu visvairāk interesētu sadarbībā ar mūsu valsti. 
Bresta_Involux_Ruutenberga_12

Ivans Koļjadičs: “Tie aptuveni desmit uzņēmumi, kas apgabalā pašlaik darbojas ar Latvijas kapitālu, galvenokārt saistīti ar tirdzniecību, taču ir arī ražotnes, piemēram, “Involux”, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) un nodarbojas ar kokapstrādi. Jāpiebilst, ka preču apgrozījums starp Latviju un Brestas apgabalu uz pārējās republikas fona ir piliens jūrā – 2010. un 2011. gadā tie bija aptuveni desmit miljoni dolāru ik gadu.”

Par pilienu jūrā gan nenosauksi abu valstu ekonomisko sadarbību. Baltkrievija ir otrs lielākais Latvijas sadarbības partneris ārpus Eiropas Savienības ar nozīmīgu lomu kravu tranzītā no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un citām valstīm. Caur Latvijas ostām vidēji gadā tiek pārvadāti apmēram deviņi miljoni tonnu Baltkrievijas kravu.

Runājot par sadarbību loģistikas jomā, Brestas apgabals vēlētos izmantot Latvijas pieredzi aktīvākā lielu loģistikas centru radīšanā. Jau tagad piedāvājumā esot vairāki gatavi projekti ar konkrēti iezīmētām vietām šādu centru izvietošanai – kā automobiļu, tā dzelzceļa. “Pagaidām par šiem projektiem lielu interesi izrāda Krievijas puse, ko nosaka Krievijas interese kravu pārvadājumos uz ES valstīm. Savukārt ar Latviju mēs vēlētos veidot kravu plūsmu pretējā virzienā – no Eiropas Savienības valstīm uz Krievijas tirgu,” skaidro I. Koļjadičs.

Tā kā Brestas reģions galvenokārt orientēts uz lauksaimniecību, I. Koļjadičs
uzskata, ka būtu jāattīsta sadarbība pārtikas ražošanā, aicinot Latvijas uzņēmējus investēt kopuzņēmumos ar baltkrieviem. “Mums ir virkne konservu ražošanas uzņēmumu, kuriem gribētos iedvest jaunu dzīvību, talkā ņemot Latvijas pieredzi produkta virzīšanā ES tirgū, mārketingā un menedžmentā. Pagaidām tikai Grodņas apgabalā ir daudz pārtikas ražotāju ar ārvalstu kapitālu,” norāda I. Koļjadičs.

Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs latviešus aicina padomāt arī par lauksaimnieciskās darbības kopuzņēmumu veidošanu, kā piemēru minot Itālijas investorus, ar kuru kapitālu Brestā vien darbojas 34, bet apgabalā 45 uzņēmumi, turklāt itāļu kapitāls ir arī divos lauksaimniecības uzņēmumos.

 

Latvijas 
kokapstrāde Brestā

Bresta_mebeles_Ruutenberga_12Jau 15 gadus Brestas SEZ ar Latvijas kapitālu darbojas viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem NVS teritorijā – “Involux”, no saplākšņa ražojot mēbeles ofisam, mājai, viesnīcām, kā arī piedāvājot ekskluzīvu mēbeļu sēriju. “Latvijas kapitāls mūsu uzņēmumā veido 70%, bet čehu – 30% kapitāla,” norāda uzņēmuma ģenerāldirektore Svetlana Gorohoveca. Investorus viņa neatklāj, vien norāda, ka tās visas esot juridiskas personas.

“Lai gan krīzes laikā nācās atlaist trešdaļu darbinieku, nu esam atguvušies un simt darbiniekus jau pieņēmuši atpakaļ. Neraugoties uz to, ka mums ir Latvijas kapitāls, uz jūsu valsti esam sūtījuši vien dažus nelielus pasūtījumus, lielākie eksporta tirgi mums ir Krievija, Ukraina, Kazahstāna un Čehija – mēnesī no fabrikas izsūtām 150 fūres ar dažādām mēbelēm,” skaidro S. Gorohoveca. Uzņēmums darbojas tiešām sekmīgi, jo aizvadītajā gadā ražošanas apjomi pieauguši par 30 procentiem. Pateicoties veiksmīgai darbībai, nākamo divu gadu laikā “Involux” plāno celt jaunu ražotni un noliktavu kompleksu.

 

 

 

 

Baltkrievi piedāvā melno balzamu un “Dihlofosu”

Izstādē “Bresta. Sadraudzība 2012” pārstāvēti bija tiešām dažādu nozaru baltkrievu uzņēmēji. Tā atklātās akciju sabiedrības “Kuzļitmaš”, kas specializējies tēraudlietuvju un presēšanas kalējiekārtu ražošanā, pārstāvis atzina – sadarbības ar Latviju praktiski vairs neesot, lai gan viņi labprāt to atjaunotu. “Mūsu produkcija domāta uzņēmumiem, kas nodarbojas ar metālapstrādi. Diemžēl Latvijā to palicis pavisam maz un reti kurš ko meklē pie mums. Savulaik mēs piegādājām produkciju Daugavpils uzņēmumiem, taču pēdējos gados vairs piegāžu nav,” skaidro uzņēmuma pārdošanas nodaļas vadītājs Stepans Čopko.

Savukārt uzņēmums “Kļimovičas liķiera–degvīna rūpnīca” Latvijas tirgū turas stabili un par noietu nesūdzas.

 

Vasīlijs Belko, “Kļimovičas liķiera–degvīna rūpnīcas” ģenerāldirektora palīgs: “Ar tirdzniecības nama starpniecību savu produkciju izplatām Rīgā, Daugavpilī un citviet Latvijā. Lielākais pieprasījums ir mūsu balzamiem. Esam izstrādājuši jaunu keramisku pudeli līdzīgi kā jūsu balzamam, atšķirība būs krāsā, un pudelei būs skrūvējams korķis.”

 

Latviju kā potenciālu tirgu uzlūko arī Brestas sadzīves ķīmijas rūpnīca, kas par noieta tirgiem īpaši nesūdzas – savas kvalitātes un salīdzinoši zemās cenas dēļ tās produkcija ir pieprasīta Krievijā, Kazahstānā un Ukrainā. “Baltkrievijā esam vienīgie un lielākie dažādu veidu aerosolu ražotāji – piedāvājam matu lakas, kas ir pieprasītas vēl no padomju laikiem, ražojam skūšanās putas, plašu gaisa atsvaidzinātāju klāstu. Mūsu zināmākās tirdzniecības markas ir antistatiķis “Lana” un kukaiņu nīdētājs “Dihlofoss”,” lepojas Jekaterina Bastorina, AS “Brestas sadzīves ķīmijas rūpnīca” mārketinga speciāliste.

 

Uzziņa

Latvijas–Baltkrievijas ekonomiskā sadarbība

2011. gada deviņos mēnešos Latvijas investīcijas Baltkrievijā bija 15,7 miljoni latu.

2010. gadā Latvijas pakalpojumu eksports veidoja 8,1% no Latvijas kopējā eksporta (133 milj. latu apmērā), ierindojot Baltkrieviju 4. vietā Latvijas kopējā eksportā.

Latvijas pakalpojumu tirdzniecības dinamika ar Baltkrieviju savu pieaugumu piedzīvoja 2010. gadā (189,24 milj. EUR).

Naftas produktu tranzīts uz Baltkrieviju ir pieaudzis 295,8 reizes (0,78 milj. t), salīdzinot ar 2009. gadu.

Kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms, ieskaitot tranzīta pārvadājumus caur Baltkrievijas teritoriju, 2010. gadā bija 25,25 miljoni tonnu.

2011. gada deviņos mēnešos Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecība ar Baltkrieviju bija 166,3 miljoni EUR no kopējā eksporta, ieņemot 12. vietu Latvijas kopējā 
eksportā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+