Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. marts, 2012
Drukāt

Kaimiņš ar bisi

Pirms pāris gadiem kaimiņam aizdevu savu veco bisi, ko praktiski nelietoju, jo medībās vairs neeju. Viņš ļoti lūdza, jo mežacūkas izrakņājot kartupeļu stādījumus. Solījās tikai cūkas nedaudz pabiedēt un bisi atdot, bet vēl šobaltdien neesmu to redzējis. Kaimiņš ar mani par šo tematu atsakās runāt.

Nupat dzirdēju, ka kaimiņš ar ieroci esot draudējis savai kaimiņienei un viņas sunim, arī pa pagastu staigājot tāds dīvains, ar ieroci plecā. Baidos, ka viņš kādam var kaut ko nodarīt, bet es būšu vainīgs, jo bise taču pieder man. Ko man tagad darīt? 
Pēteris Smiltenes novadā

 

Šajā gadījumā var runāt nevis par zādzību, bet gan piesavināšanos. Taču arī tā ir krimināli sodāms nodarījums. Atbildība par to ir paredzēta Krimināllikuma 179. pantā, kur teikts, ka par svešas mantas prettiesisku iegūšanu vai izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par piesavināšanos, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par šādu pārkāpumu, ja tas izdarīts lielā apmērā, kā arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanos soda vēl bargāk – ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

 

Piesavināšanās vai izšķērdēšana kā mantas nolaupīšanas veids atšķiras no zādzības ar to, ka nolaupītā manta atrodas vainīgās personas likumīgā valdījumā (tā ir uzticēta), lai ar to rīkotos atbilstoši piešķirtajām pilnvarām vai noslēgtajam līgumam, bet šī persona, ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras, rīkojas ar mantu kā savu.

 

Cerams, ka pats neesat pārkāpis ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus, kas aprakstīti “Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. Likuma 29. pantā, starp citu, ir teikts, ka šaujamieroci drīkst lietot arī dzīvnieku aizbaidīšanai, taču tas attiecas tikai uz ieroča īpašnieku.

Kaimiņam vispirms vajadzētu atgādināt, kāds sods viņam draud par ieroča neatdošanu (brīvības atņemšana līdz pat 15 gadiem). Ja viņš nereaģē, tad tomēr nāksies vērsties policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu par piesavināšanos, lūdzot atzīt sevi par cietušo.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+